2008 Nr.2 (59) |
| Formas pierunāšana Gints Ozoliņš
Džemmas Skulmes personālizstāde Rīgas pilsētas izstāžu zālē
"Rīgas mākslas telpa" no 10. marta līdz 20. aprīlim
|
| Atkārtoti laupītā nākotne Ieva Auziņa
Izstāde "Šengenas sievietes" Ļubļanā, galerijā Škuc, februārī
|
| Private Irēna Bužinska
Latvijas mūsdienu fotogrāfijas izstāde laikmetīgās mākslas centrā Vinzavod Maskavā no 19. februāra līdz 15. martam
|
| Hallo, Maskava! Jekaterina Vikuļina
Olga Sviblova, Vladimirs Dudčenko, Igors Muhins par Latvijas mūsdienu fotogrāfijas izstādi Private laikmetīgās mākslas centrā Vinzavod Maskavā
|
| Time Will Show (“Laiks rādīs”) Norberts Vēbers, Mākslas kolekciju menedžmenta pasniedzējs Kristiana Albrehta universitātes Mākslas vēstures institūtā Ķīlē
Izstāde "Laiks rādīs - jaunā latviešu māksla" mākslas muzejā Museumsberg Flensburgā no 24. februāra līdz 13. aprīlim
|
| Krišs Salmanis Diseldorfas gaisā Anda Boluža
Personālizstāde EXIT galerijā Atelier am Eck Diseldorfā no 7. februāra līdz 2. martam
|
| “Šie darbi tik labi mums vairs nepatīk” Elita Ansone
Aijas Zariņas personālizstāde Prāgā, Kampas muzejā, no 2008. gada 7. februāra līdz 23. martam
|
| Vietas mākslai Vilnis Vējš
"Rīgas mākslas telpa" un D. FAB
|
| Arhitektūra kā jutīgs sabiedrības pārmaiņu seismogrāfs Inese Baranovska
Izstāde "Jaunā drosmīgā pasaule - Centrāleiropas un Austrumeiropas pilsētu transformācijas" IFA galerijās Vācijā
|
| Dāvana Jāņa Pauļuka simtgadē Aija Brasliņa
Zigurds Konstants. Jānis Pauļuks: Monogrāfija.
Rīga: autorizdevums, 2006. 464 lpp.: il.
|
| Oforta spēks
Neles Zirnītes uzvara IX Hosē de Riberas starptautiskajā grafikas biennālē Spānijā
|
| Uzspēlēt Šekspīru datorā Alise Tīfentāle
Datorspēles pēc Šekspīra lugu motīviem play_shakespeare.
DD laboratory un DD studio, Rīga, 2007
|
| Beidzot sagaidīta Irēna Bužinska
Lorijas Andersones koncerts "Arēnā "Rīga"" 24. aprīlī
|
| Konspirācija Berlīnē Renāte Auziņa
Berlīnes digitālās mākslas un kultūras festivāls Transmediale 2008
|
| Zīmētāja kontrakts Ilona Brūvere
Saruna ar Hariju Brantu par komiksiem, bibliotēkas kodu, datorspēlēm un ogles zīmējumiem. |
| Radošās industrijas – radošums ar ierobežotu atbildību Anda Kļaviņa
"Patlaban radošums ir resurss numur viens. Tas ir visjaunākais izgudrojums, tas ienes pārmaiņas sabiedrības ieguvumā, biznesā un garīgajā līdzsvarā. "Pēc neveiksmes vēl ātrāk uz priekšu!" - tagad kļūst par jocīgu darba dzīves daļu un par patiesu inovāciju priekšnoteikumu. Aust jauna un radoša dienaskārtība - pateicoties faktam, ka cilvēki sapratuši - iztēles un inovācijas izcelsmes avots ir viens un tas pats. Radošums ir uz palikšanu." Nils Fuglesangs. (Laikraksta "Diena" pielikums "Kultūras Diena", 2007, 12. janv.) Kad Makss Horkheimers un Teodors Adorno 20. gs. 40. gadu vidū rakstīja kritisku eseju par pieaugošo izklaides nozares ietekmi, mākslas transformēšanos precē un kultūras jēdziena noplicināšanos Amerikas sabiedrībā, viņi savienoja šķietami nesavienojamus vārdus "kultūra" un "industrija" - kultūras industrija.1 "Industrija" - šis "netīrais" vārds stājās līdzās "kultūrai" - ģenialitātes, oriģinalitātes un mākslinieciskās autonomijas simbolam.
|
| Naudas ir vairāk nekā ideju Laima Slava
Intervija ar Latvijas Republikas kultūras ministri Helēnu Demakovu 2008. gada 18. martā
|
| Kreatoloģija: “Nepieciešami tālāki pētījumi!” Vilnis Vējš
Dodoties uz tikšanos Kreativitātes zinātniskajā institūtā (KZI), uz mirkli iztēlojos ceļamērķi kā vienā no brāļu Strugacku romāniem aprakstīto "Brīnumdarīšanas un burvestību zinātniski pētniecisko institūtu", jo tā pētāmais objekts man tiešām šķita brīnumiem un burvībām radniecīgs. Taču lai institūta dāmas man piedod šo fantāzijas rotaļu, jo tobrīd vēl biju virspusēju pieņēmumu varā. Desmit gadu pavadījušam dažādu reklāmas aģentūru kreatīvajos departamentos, man joprojām nebija skaidrs, kas tā kreativitāte tāda ir, un tādēļ biju visai pārsteigts, internetā uzejot ziņas, ka tepat Imantā attīstās pavisam jauna zinātne - kreatoloģija. Turpat tīmeklī bija rakstīts, ka KZI darbojas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas paspārnē un ka to vada Dr. psych. prof. Rita Bebre. Biju lasījis arī, ka institūts pastāv jau vairākus gadus, organizējis desmit starptautiskas konferences un izdevis piecus zinātnisku rakstu krājumus. Pretēji iedomātajam saruna ar Ritu Bebri risinājās pavisam ikdienišķā birojā lietišķā atmosfērā. Pirmais, ko profesore uzsver, ir - kreatoloģija ir viņas pašas radīta starpnozaru zinātne, kas cēlusies no pieredzes daiļrades psiholoģijas pētīšanā caur mirklīgu domas uzliesmojumu. Tikai pēc šī radošā akta zinātniece noskaidrojusi, ka kreatoloģijai veltīti žurnāli jau tiek izdoti Irānā un Japānā. Tagad esot izveidojusies laba starptautiska sadarbība. Vārda "kreativitāte" vietā mierīgi varot lietot vārdu "radošums", jo tas ir terminoloģijas komisijas oficiāli atzīts. Savukārt, runājot par personības kreativitātes attīstīšanu, Rita Bebre iesaka lietot vārdu "atraisīt", tātad skatīt kreativitāti nevis kā potenciāli izaudzējamu, bet personībai pilnā mērā piemītošu, tikai kaut kādu iemeslu dēļ "sasaistītu" īpašību. Tālāk uzzinu, ka pasaulē populāra ir kreativitātes pētniecība tādās jomās kā bizness un menedžments, turpretī KZI vairāk pievēršas mākslas kreativitātei. Jau pēc intervijas pārlapojot institūta izdotā rakstu krājuma "Radoša personība" ceturto un piekto sējumu, acīm redzama kļūst arī kreatoloģijas sasaiste ar pedagoģisko perspektīvu - liela daļa pētījumu veltīta izglītības praksei, sākot ar "Kreativitātes iespējas mājturības integrācijā ar eksaktajiem mācību priekšmetiem pamatskolā" (Liene Rasnača, Anita Aizsila)1 un beidzot ar "Pensionēto skolotāju radošās iedvesmas un atklāsmes brīžu iezīmes" (Ārija Karpova)2. Nav aizmirsta arī vidējā paaudze - piemēram, pētījumā "Mākslas un foto terapijas ietekme grupas darbā uz pašaktualizāciju un iekšējo saskaņas izjūtu sievietēm briedumā" (Solveiga Siliņa)3.
|
| Divi ”jaunrades pēc būtības” varianti. Gistavs Kurbē. Kazimirs Maļevičs Irēna Bužinska
Gistava Kurbē gleznu retrospekcija Metropolitēna muzejā Ņujorkā no 27. februāra līdz 18. maijam un Kazimira Maļeviča darbu izstāde Karaliskajā mākslas akadēmijā Londonā no 26. janvāra līdz 18. aprīlim
|
| Jēgas revīzija Rihards Bražinskis
Dadaisma tagadne
Lai arī 20. gs. pirmās puses skandalozā mākslas un reizē arī antimākslas virziena dadaisma kustības pamatā bija pretkara dumpis, daudz introvertākā, taču nereti tikpat sociālpolitiski angažētā mūsdienu māksla lielā mērā balstās uz tām pašām premisām kā savulaik dadaisms. Varētu pat teikt, ka viss 20. gadsimts atkārtoti izdzīvoja dadaisma priekus un parazītiski reekspluatēja tā vēsmas kā metodi. Dadas nostādnes turpinājās tās tiešākajā pēctecī sirreālismā, ideoloģiskā ziņā iezvanot pirmās postmodernisma bezdelīgas. Dadas ietekme atbalsojās arī abstrakcionismā, abstraktajā ekspresionismā un tā galējā variantā - tašismā. Dada lika pamatus performanču un hepeninga mākslai (īpaši šeit varētu izcelt publikas iesaistīšanas meistarus Fluxus grupu, kuras līderis Džordžs Mačūns iesākumā gribējis šo kustību saukt par neodadaismu), absurda teātrim un konceptuālajai mākslai, kā arī iespiedās literatūrā, postulējot īpašus dzejas radīšanas nosacījumus un automātiskās rakstības eksperimentus. Un galu galā dada lielu uzmanību pievērsa arī atrastiem objektiem, kam vishrestomātiskākais piemērs ir Marsels Dišāns ar savu ready-made tehniku, un "viņa pisuārs" ir nenoliedzama kultūras paradigma.
|
| Miro un… Jānis Nīgals
Izstāde "Ainavas" KUMU muzejā Tallinā no 2007. gada 14. decembra līdz 2008. gada 9. martam
|
| Tranzītā Dita Rietuma
Saruna ar gleznotāju un kinorežisoru Džūljenu Šnābelu laikmetīgās mākslas muzejā KIASMA Helsinkos martā
|
| Lakats kā nesaprašanās zīme Alise Tīfentāle
Apskatot kolumbiešu mākslinieces Dorisas Salsedo (Salcedo, dz. 1958) darbu Shibboleth - 167 metrus garu plaisu Tate Turbīnu zāles grīdā -, aktualizējas jautājums par laikmetīgās mākslas un reliģijas attiecībām šodienas kultūrā (darba nosaukums ir precīza atsauce uz Vecās Derības vēstījumu par Israēla cilts genocīdu pret Efraima cilti, Soģu 12:5-6*). Kādā Shibboleth iedvesmotā privātā sarunā mani saērcināja sarunas biedra teiktais, ka mūsdienu cilvēkam esot grūti izvēlēties sev piemērotāko reliģisko sistēmu, jo pieejama plaša informācija par tik daudzām un būtu nepieciešams salīdzināt visas. Liekas, ka vainīgais vārds bija "izvēlēties" - šķita, ka to lietot attiecībā uz reliģiju ir neadekvāti. Taču "izvēle" ir atslēgas vārds Rietumu kultūrā - tiesības izvēlēties ir Rietumu demokrātijas balsts un pamatpostulāts. Līdzīgi kā, piemēram, skrupulozi salīdzinām dažādu banku hipotekārā kredīta nosacījumus vai termiņnoguldījuma procentus, mūsdienu rietumnieks salīdzina un izvēlas sev piemērotāko (ērtāko, izdevīgāko, vismazāk apgrūtinošo) reliģisko sistēmu - pestīšanu caur grēksūdzi, glābšanos caur gavēni, atbrīvošanos caur fiziskiem vingrojumiem, dvēseles mieru caur meditāciju u. tml. Šādu viedokli paudis arī Korāna tulkotājs latviešu valodā Uldis Bērziņš: "Tagad, kad cilvēce tik beidzot pa īstam iepazīst pati sevi, kad iepazīstam cits citu, - tagad nevaram neapjaust, ka reliģijas ir mūsu veidoti (vai mums dāvāti) instrumenti, ar kuriem - meklējam savu Radītāju? Noorientējam sevi kosmosā? Iegrožojam instinktus, kuri veidoti vai dāvāti citā, zemākā evolūcijas līmenī. Ja un kad varam par to vienoties, atliek tikai salīdzināt mūsu "instrumentus" talantīguma vai efektivitātes ziņā" (Raups, E. Reliģijas ir mūsu veidoti instrumenti. Kultūras Forums, 2007, 12.-19. janv., 4. lpp.).
|
| Veidenbaums, kas dzīvo tīmeklī Vilnis Vējš
Veidenbauma adrese ir http://klab.lv/users/veidenbaums/. Manu uzmanību viņa daiļradei pievērsa fotogrāfs Uldis Daugaviņš, sakot, ka Veidenbaums esot diezgan populārs stilīgo jauniešu vidē un reiz viņu uzslavējis pats Ēriks Stendzenieks. Kas šis Veidenbaums īsti ir - nav viegli pateikt. Pirmkārt, tā ir virtuāla figūra, kuras blogā iepazīstinošas fotogrāfijas vietā redzama slavenā dzejnieka ģīmetne. Otrkārt, jādomā, ka dzejnieka vārdā raksta kāda fiziska persona, bet, tā kā internets nav gluži realitāte, būtu par maz teikt, ka Veidenbaums ir vienkārši cilvēks ar pseidonīmu "Veidenbaums". Lai gan bloga apmeklētājiem viņš pats ir darījis zināmu savu identifikācijas kodu, ar to ir arī pateikts, ka tam nav nekādas nozīmes. Jautājums "kas īstenībā ir Veidenbaums?" blogu kultūrā patiesībā ir neloģisks.
|
| Sirds pamodināšanas seminārs Valērija Jakovļevs
Pārsteidzošākā pilsēta pasaulē ir tieši zem manām kājām. Esmu ieradies šajā talantu pārpilnības dīķī, ko sauc par Holivudu, mācīties aktiermeistarību. Losandželosas starptautiskajā lidostā pa plašajiem logiem iekšā gāžas spilgta saules gaisma, un es, milzīgajā karstumā tusdams, ar čemodāniem dodos neona uzraksta "Kafija & uzkodas" virzienā, kur mani sagaida Alans ar Stīvu - divi amerikāņi, kas ir apņēmušies pieskatīt un atvieglināt manu iekārtošanos šajā, cik noprotams, sarežģītajā pilsētā. Alans ir lokāla telefonu kataloga izdevējs, ar kuru esmu sačatojies ICQ čatā, un Stīvs ir viņa partneris - terapeits. Kad esam mājās nometuši somas, braucam uz Santamoniku, kur notiks pašattīstošais "Sirds pamodināšanas seminārs". Šis 500 dolāru vērtais viesmīlības žests ir neizbēgams un obligāts, jo nedēļa pirms skolas sākuma man tāpat jāpavada, ciemojoties pie namatēva Alana. "Sasodītie sektanti," es klusībā nodomāju un apņemos spītēties un neiespaidoties, tomēr paliekot korekts un draudzīgs. Kā liecina mana iepriekš veiktā izpēte, Insight jeb "Ieskata" seminārus pasaulē kopumā apmeklējuši vairāk nekā 1 000 000 cilvēku. Insight mātes kompānija ir Movement of Spiritual Inner Awareness (MSIA), bet, piemēram, Francijā šī kustība klasificēta kā sekta. Semināri sastāv no četriem līmeņiem, kas ir jāiziet noteiktā secībā cits pēc cita, tas mazliet atgādina dārgu datorspēli. Izejot šos četrus līmeņus, pastāv iespēja, ka iegūtā pieredze patīkami pārmainīs dalībnieku dzīvi, kā tas daļēji notika arī ar mani. "Sirds pamodināšanas", "Sirds atvēršanas", "Sirds centrēšanas" un "Sirds nolūka saprašanas" semināru mērķis ir atrast, apzināties un atkal saistīties ar savu sirdi, savu dziļāko "es". No šīs vietas tad, ņemot palīgā no jauna iegūto pašapziņu, ir iespēja pārvērtēt dzīvi, nospraust jaunus un drosmīgus mērķus. Šādi tiek radīta iedarbīga iekšējā vide, kas veicina pilnīgāku dzīvesveidu un dažam labam ļauj justies laimīgākam. Tādējādi trīs dienas un ceturto vakaru man nāksies pavadīt starp 200 amerikāņiem, kuri visi vēlās mainīt savu dzīvi. Nez kas viņiem kait?!
|
|
|