VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Uzspēlēt Šekspīru datorā
Alise Tīfentāle
  Datorspēles pēc Šekspīra lugu motīviem play_shakespeare.

DD laboratory un DD studio, Rīga, 2007
 
  Turpinot DD laboratory un DD studio uzsākto program­mu - interpretēt literatūras klasiku datorspēļu paaudzei saprotamā valodā, klajā nācis jaunākais "sējums" DVD for­mātā play_shakespeare, kas publikai tika prezentēts 27. februārī "Rīgas mākslas telpā". Šekspīrs papildina Alek­sandra Čaka un Ojāra Vācieša biogrāfijas interpretāciju un Raiņa lugu motīvu multimediālo versiju. Kā raksta projekta autori, datorspēļu kolekcija ir "mākslinieku un program­mē­tāju sadarbības projekts, kura rezultātā tapušas sešas Šek­spīra darbu ("Hamlets", "Otello", "Karalis Līrs", "Spīt­­nie­ces savaldīšana", "Vētra", "Sapnis vasaras naktī") vizuālas inter­pretācijas datorspēļu formātā". Var pieņemt, ka gal­ve­nā funkcija šiem digitālajiem kopotajiem rakstiem varētu būt motivēt jaunāko paaudzi interesēties par literatūras klasiku un ar lielāku patiku izlasīt obligāto literatūru.

Sešas autoru komandas veidojušas sešus stilistiski patstā­vīgus darbus - miniatūras  spēlītes pēc sešu Šekspīra lugu motīviem. "Hamlets" (mākslinieks un programmētājs Oskars Pavlovskis) ir vispoētiskākais darbs - spēles elementi redu­cēti līdz minimālai interaktivitātei, toties hamletisko garu visai precīzi atklāj zīmējumu vēsi depresīvā tonalitāte un at­turīgā stilistika. Šo darbu varētu uzskatīt par Šekspīra lu­­gas kustīgu ilustrāciju; iespējams, tieši tas arī ir nepiecie­šams ar televīziju un internetu augošās paaudzes uzmanības piesaistīšanai un noturēšanai.

Savukārt "Spītnieces savaldīšana" (mākslinieks Mārtiņš Dūmiņš, programmētājs Krists Poreiters) sanākusi visai bez­rūpīga, tās darbība atbilst klasiskajām animācijas filmām, komiskie varoņi rāda trikus, galvas ripo utt. Sižetiski gan šis darbs šķita vispieticīgākais, jo no "Spītnieces savaldīšanas" te palikusi vien vispārināta ideja, ka princesei kurš katrs precinieks nav gana labs.

Priekšstatam par īstu datorspēli vis­pilnīgāk atbilst "Kara­lis Līrs" (māksli­nieks Nils Jakrins, programmētājs Nils Aus­trums) - lietotājam jāveic salīdzinoši neprognozējamākas darbības, spēle sastāv no vairākiem līmeņiem, un katra līme­ņa pareizā risinājuma atrašana pie­prasa vismaz mini­mālu piepūli. "Dien­vid­parka" stilistikā zīmētie varoņi, kā jau gandrīz katrā datorspēlē, kultivē simbolisku un rotaļīgu var­darbību - tā mākslinieks pārcēlis lugā ietvertos eksis­tenciā­los konfliktus virtuālajā realitātē. "Kāpēc vardarbība? Tā ir bezjēdzīga. Tā vienkārši notiek laiku pa laikam," raksta māk­slinieks spēles ievadā. "Karalis Līrs", manuprāt, arī vis­precī­zāk izmanto medija iespējas - katrs spēles līmenis sākas ar īsu lasījumu no lugas, kurā ietverta norāde uz darbībām, kas spēlētājam jāveic šajā līmenī. Citos darbos, šķiet, autoriem nav izdevies tik burtiskā veidā "iemānīt" spē­lētājam lugas materiālu kā aizraujošu lasāmvielu.

"Sapnis vasaras naktī" (māksliniece Evita Vasiļjeva, pro­grammētājs Ernests Karlsons) toties visvairāk sasaucas ar aktuālo - šajā darbā Šekspīra lugas darbība "pārcelta" uz televīzijas šovu no iepazīšanās spēļu žanra, kurā spēlētājam starp lugas varoņiem jāatrod saderīgi pāri. Varbūt vienīgi jaunais, nepacietīgais spēlētājs varētu sākt nervozēt, klau­soties garos lugas fragmentus, ko runā zīmētie varoņi, un pārslēgties atpakaļ uz draugiem.lv.

Vizuāli un arī saturiski viskonceptuālākais no šiem dar­biem ir "Otello" (mākslinieks Krišs Salmanis, programmētājs Jānis Kovaļevskis) - kaut arī sākuma kadros neglābjami rodas asociācijas ar līdzīgiem nolūkiem Ilmāra Blumberga izmantoto slīdošā teksta tablo, veidojot scenogrāfiju Vāg­nera "Valkīrai" (Latvijas Nacionālā opera, 2007), nākamajā mirklī viss noskaidrojas. Minimālistiskais spēles dizains un vienkāršais uzdevums atgādina nu jau par vēsturiskām uzskatāmās agrīnās 20. gs. 80. gadu-90. gadu sākuma datorspēles, savukārt darbības loģikā ietvertais paradokss aicina aizdomāties par to, ka happy end ir relatīvs jēdziens, atkarīgs no tā, kura loma tev uzticēta.

Koncepta autors - Jānis Mitrēvics. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
 
Atgriezties