 Un tapa Joseliani...
Mārtiņš Slišāns
OTARAM JOSELIANI – 70
Dzimis 1934. gada 2. februārī Tbilisi, Gruzijā.
Studējis Maskavas Valsts universitātē Mehānikas un matemātikas fakultātē.
1959. gadā sāk studēt Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta (VVKI) režijas fakultātē.
1964. gadā sāk darbu kinostudijā “Gruzija-Fiļm”, Tbilisi.
1965. gadā pabeidz VVKI.
1979. gadā emigrē uz Franciju.
FILMAS
1962
APRĪLIS (Padomju kino cenzūra filmu aizliedz izrādīt. Iekļauta Kannu kinofestivāla programmā 2000. gadā.)
1966
LAPKRITIS (Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI balva Kannu kinofestivālā 1968. gadā. Žorža Sadula balva (par pirmo vai otro filmu) Francijā 1968. gadā.)
1970
DZĪVOJA REIZ MEŽA STRAZDS (Labākā ārzemju filma Itālijā 1972. gadā. Iekļauta Kannu kinofestivāla programmā 1974. gadā.)
1976
PASTORĀLE (Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI balva Berlīnes kinofestivālā 1981. gadā.)
1982
7 FRAGMENTI MELNBALTĀ KINO
1983
EUSKADI (Iekļauta Kannu kinofestivāla 1983. gada programmā.)
1984
MĒNESS FAVORĪTI (Lielā žūrijas specbalva Venēcijas kinofestivālā 1984. gadā. Starptautiskā katoļu balva kino. Foruma balva Berlīnē.)
1988
MAZS KLOSTERIS TOSKĀNĀ (SCAM balva kā gada labākajai dokumentālajai filmai Francijā 1988. gadā. Enriko Fulčinjoni balva Venēcijas kinofestivālā.)
1989
UN TAPA GAISMA (Lielā žūrijas specbalva “Sudraba lauva” Venēcijas kinofestivālā 1989. gadā.)
1992
TAURIŅU MEDĪBAS (Itālijas kinokritiķu balva Venēcijas kinofestivālā 1992. gadā. CICAE (Starptautiskā eksperimentālās kinomākslas asociācija) balva par kinomākslas tradīciju uzturēšanu. Berlīnes akadēmijas balva par 1992. gada labāko mākslas darbu. Itālijas Kultūras ministrijas balva par kvalitāti mākslā (pasniedz vienu reizi desmitgadē).)
1994
VIENTUĻĀ GRUZIJA (4 stundu dokumentāla filma TV kanālam ARTE).
1996
LAUPĪTĀJI. 7. NODAĻA (Lielā žūrijas specbalva Venēcijas kinofestivālā 1996. gadā. Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI balva Venēcijas kinofestivālā 1996. gadā. Krievijas Kinoakadēmijas balva “Nīke” (gada labākais režisors) 1997. gadā.)
1998
ARDIEVU, MĪĻĀS TĒVA MĀJAS (Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI balva “Kritiķu Fēlikss” par gada labāko filmu Eiropā. Iekļauta Kannu kinofestivāla programmā 1999. gadā. Luī Deluka balva (Francija). Kinokritiķu balva (Igaunija). Krievu kinokritiķu balva par labāko ārzemju filmu (Krievija).
2002
PIRMDIENAS RĪTS (Berlīnes kinofestivāla balva “Sudraba lācis” par režiju 2002. gadā. Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI balva Berlīnes kinofestivālā.)
|
Rolfs de Hērs 
