 Šoka terapija veiksminieku civilizācijai
Alise Tīfentāle
Britu mākslinieks Ričards Bilingems (dz. 1970. g.) fotografē savu ģimeni. Droši vien to dara katrs, kam ir fotoaparāts. Taču Bilingems šo fotogrāfiju lielizmēra kopijas izstāda mākslas izstāžu zālēs un galerijās. Viņa ģimene nāk no tā paša bezcerīgai un bezjēdzīgai izdzīvošanai nolemtā slāņa, kura sadzīvi par starptautisku šiku padarīja Ērvina Velša krāšņi riebīgie romāni (un pēc viena no tiem uzņemtā filma Trainspotting). Velšs intelektuāli jokoja un ciniski moralizēja, par individuālas apokalipses fonu izmantojot nabadzību, pagrimumu un dzīvniecisku trulumu, ko rada eksistence ārpus uzvarētāju kultūras un visaptverošs izglītības, morāles un motivācijas trūkums. Bilingems ne par ko nejoko. Viņš vienkārši fotografē savu ģimeni. Iespējams, tieši šīs neanalītiskās, antiintelektuālās un antinaratīvās attieksmes dēļ viņa fotogrāfijas 90. gadu vidū izraisīja sensāciju veiksminieku un snobu civilizācijā. 2001. gadā Bilingems pat tika nominēts Tērnera balvai (togad to saņēma garlaicības un tukšuma estēts Mārtins Krīds). |
|
|
