 MĀKSLAS VILCIENS DODAS UZ VENTSPILI
Solvita Krese, projekta Ventspils TranzĪts Termināls direktore
Plkst.8.58 vilciens izkūņojas no Rīgas dzelzceļa stacijas un sāk kustēties uz Ventspils pusi. Lokomotīve atspērusies velk raibo vagonu rindu, izklepojot un aizrijoties pati savos dūmu mākoņos, cenšoties pieskaņot pareizo kāju pārējo vagonu stepam. Vilciens – šī ietilpīgā metafora, veselas tēlu sistēmas konteiners – velkas kalnā, nenojaušot neko par kņaza Miškina un Rogožina pirmo satikšanos vilciena kupejā, par Vaņečkas pasaules vēstures lekciju kursu vilciena biļešu kontrolierim Semjoničam, mērojot attālumu no Maskavas uz Petuškiem. Emīlu vilciens vajāja ļaunajā sapnī, kamēr stīvais vīrs platmalē izzaga viņam no kabatas simt četrdesmit markas. Gliemezis Osvalds, pārvietojoties pa vilciena krēsla atzveltni, centās attaisnot Kortasara literāro varoņu cerības un pieveikt nosprausto distanci, pirms vilciens sasniedz Parīzi. Savukārt
vilcienā starp Parīzi un Balbeku, fiksētas šādas piezīmes: "Labsajūta, ko iegūstam no brauciena, nerodas no tā, ka mēs izkāpjam, apstājamies, kad tikko nogurstam, bet no tā, ka pēc iespējas padziļinām atšķirību starp aizbraukšanu un ierašanos."
|
|
|
