 Prezidenta portrets
Ar gleznotājiem MIERVALDI POLI un FELICITU PAUĻUKU sarunājas Rūta Muižniece
Ticiāns gleznoja pāvestu Pāvilu Trešo, Velaskess – Innocentiju Desmito un visu Spānijas karaļa galmu, Rembrants – doktora Tulpa audzēkņus “Anatomijas stundā” un veselu grupu strēlnieku slavenajā “Naktssardzē”, Saskiju, kad viņu mīlēja, un pats sevi visu mūžu neskaitāmas reizes – tad, kad nebija neviena pasūtījuma. Savukārt kubisti, rotaļājoties ar plaknēm un formām, gleznoja vairs tikai savas mīļākās, draugus un domubiedrus, kas to varēja saprast. Un tā arvien tālāk uz priekšu: jo tuvāk
mūsdienām, jo brīvāks, neatkarīgāks mākslinieka gars. Tomēr pasūtījuma portrets ir pastāvējis un pastāv vēl arvien.
Kad tuvojās atjaunotās Latvijas pirmā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa prezidentūras beigas, divi šobrīd izcilākie latviešu portretisti – FELICITA PAUĻUKA un MIERVALDIS POLIS – vienlaicīgi, viens otram nezinot, saņēma uzdevumu gleznot viņa portretu. Prezidents bija pietiekami labi informēts par abu mākslinieku spējām, zināja, kādus rezultātus varētu sagaidīt, un viņš nekļūdījās. Abi darbi izdevās veiksmīgi, un katrs tagad ir atradis sev piemērotāko vietu: Poļa īstenais reprezentācijas portrets grezno prezidenta pils ģerboņu zāli (tiesa, sagādājot jaunas rūpes pils saimniekiem, jo visi iepriekšējo Latvijas prezidentu portretējumi uzreiz izskatās kā neīstas dekorācijas), bet Felicitas silti, cilvēciski emocionālais tēls “dzīvo” nu jau eksprezidenta dzīvoklī līdz ar viņu pašu un viņa ģimeni. |
|
|
