VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Starplaiks. Rezerves izeja Elita Ansone, Valsts Mākslas muzejs, īpaši “Studijai” |
 Kāds laiks ir starplaiks? Stella Pelše Kopš 2001. gada 5. janvāra izstāžu zālē “Arsenāls” bija skatāma 20. gs. 90. gadu mākslas izstāde “Starplaiks” (kuratore – Elita Ansone), līdz ar to vairāk vai mazāk regulāriem izstāžu apmeklētājiem tā bija atkalredzēšanās ar pazīstamiem mākslas darbiem. To izvēle tika pamatota un arī pietiekami plaši popularizēta ar virkni analīzes vērtu konceptuālu argumentu. Bet vispirms par ieceres vispārējo teorētisko fonu. |
 Klusā un draudzīgā mūsdienu mākslas utopija Anda Buševica Dzimis 1958. gada 27. augustā Kaizerslauternē, Vācijā. Kopš 1985. gada īsteno mākslas izstāžu projektus. Pastāvīgi sadarbojas ar Berlīnes Jauno tēlotājas mākslas apvienību (Neue Gesellschaft fūr bildende Kunst – NGBK). 1989. gadā iegūst mākslas maģistra grādu. Maģistra darba tēma – “Valsts varas reprezentācija un izstādīšana EXPO Parīzē 1937. gadā – Vācijas, PSRS un Spānijas Republikas paviljonu salīdzinājums”. Totalitārisma tēmai veltītas arī pirmās Franka Vāgnera veidotās izstādes, piemēram, “Varas inscenēšana – vācu fašisma estētiskais valdzi-nājums” (Inszenierung der Macht – ästhetische Faszination im Faschismus) – par masu organizēšanu Trešā reiha laikā. Pirmā lielākā izstāde, kurā Franks Vāgners pievēršas AIDS tēmai, notiek1988.–1989. gadā – “AIDS tuvplānā – izstāde par dzīvi un nāvi” (Vollbild AIDS – eine Kunstausstellung ūber Leben und Sterben). Izstādes telpās bija atvēlēta vieta sociālo grupu darbiniekiem, kas nodarbojās ar AIDS slimniekiem un slimības profilaksi. Profesionāli dizaineri un mākslinieki vizualizēja slimnieku veselības aprūpes un aizsardzības idejas. Franka Vāgnera mākslas projektos realitāte sajaucas ar konceptuāliem uzstādījumiem, teorija – ar biogrāfiju, medicīna – ar mākslu. Šeit minama no AIDS mirušā Ņujorkas mākslinieka Morisa Morisro piemiņas izstāde 1997.–1998. gadā. Arī citos “AIDS laikos” – tā mūsdienas nodēvētas kādā no izstāžu nosaukumiem – tapušajos projektos blakus māksli-nieku darbiem atrodams mobilais AIDS konsultāciju centrs. Kopā ar māsu Ingrīdu Vāgneri-Kantuseri Franks Vāgners veidojis feminās mākslas projektus, piemēram, 1991. gadā – izstādi “Pretstats – sieviešu pozīcija mūsdienu mākslā” (Im Unterschled – Positionen zeitgenössischer Kūnstlerinnen). Par Franka Vāgnera izstāžu vērienu ļauj spriest sadarbība ar tādiem māksliniekiem kā Barbara Krūgere, Nena Goldina, Brūss Naumans, Andrē Serrano, Felikss Gonsaless-Torress, Hanna Vilke. Kā sevišķi veiksmīgs šādas starptautiskas sadarbības piemērs minama 1994.–1995. gada izstāde “Vardarbība/uzņēmējdarbība” (Violence/Business). 1991. gadā Franks Vāgners strādājis izstādes “Interferences – Rietumberlīnes māksla 1960–1990” (Interferenzen – Kunst aus Westberlin 1960–1990) kuratoru komandā, un viena no projekta norises vietām bija Rīga. Franks Vāgners – Latvijas Laikmetīgās mākslas centra starptautiskā izstāžu projekta “Mūsdienu utopija” (2001. gada 5. aprīlis–20. maijs) kurators. |
