VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 SECUNDUM ARTEM. 19. gadsimta akadēmiskā glezniecība Ksenija Rudzīte, Valsts Mākslas muzejs Ignorējot akadēmisko mākslu, mēs sašaurinām kultūrvēstures apjomu. Akadēmiskās mākslas reabilitācija dod iespēju gan publikai, gan arī zinātniekiem jaunos aspektos iepazīt izcilus māksliniekus un lieliskus mākslas darbus. Liza Smola1 |
 SARUNA PAR DZĪVO MĀKSLU Ilze Strazdiņa, Londonā Marta beigās (no 27. līdz 30. martam) Londonā, Tate Modern trīs dienu garumā publikai tika piedāvāta programma Live Culture (“Dzīvā Kultūra”), kuras ietvaros varēja vērot mākslas akcijas/ performances, un piedalīties paneļdiskusijās. Šī programma centrēja uzmanību uz dzīvās mākslas praksi, tās lomu vizuālajās mākslās un arī plašākā sociālā kontekstā. Programmas nosaukums “dzīvā kultūra”, kas ietver arī tematu “dzīvā māksla”, nezinātājos varētu radīt neizpratni – par ko tad īsti ir runa? Par aktuālo mākslu vai par performanci, bet varbūt pat par biomākslu? Lai rastu skaidrību terminos un labāk izprastu šīs programmas saturu, uz sarunu aicināju vienu no tās kuratorēm “Dzīvās mākslas aģentūras” direktori Loisu Kīdenu. |
 ROBOTA PIEDZIMŠANA JEB FOTOMONTĀŽA POĻU MĀKSLINIEKU DAIĻRADĒ Irēna Bužinska, Vlasts Mākslas muzejs Dzirdot vārdu “fotomontāža”, mūsu apziņā gluži neviļus rodas konkrēts vizuālās kultūras tēls, kas noteikti pieder 20. gadsimtam. Nemitīgu teoriju uzslāņošanās, mākslas vēstures parādību un terminu redefinēšanas rezultātā fotomontāža, pateicoties Moda Lavina, Margaritas Tupicinas, Kristinas Loderas, Andžeja Turovska, Staņislava Čekaļska un citu pētnieku pūliņiem, no nenozīmīgas mākslas parādības (kas tikai daļēji vai nosacīti atspoguļo kādus sava laika attīstības procesus) ir kļuvusi par 20. gs. 20. gadu mākslas un kultūras būtisku raksturlielumu. Par šī apgalvojuma objektivitāti liecina arī plaša poļu fotomontāžas vēsturei veltīta izstāde “Fotomontāža poļu mākslinieku daiļradē. 1924-1945”, kas no 2003. gada 10. marta līdz 28. aprīlim iekārtota mūsdienu mākslas galerijā Zacheta Varšavā. Izstādē apskatāmas vairāk nekā simt kompozīcijas no Lodzas, Varšavas, Vroclavas un Krakovas nacionālajiem muzejiem un privātkolekcijām. Ekspozīcija sadalīta vairākās tematiskās zonās (eksperimentālā, politiskā, reklāmas un tiražētā fotomontāža), tādējādi ļaujot ne vien iepazīties ar aptuveni divdesmit mākslinieku devumu šajā jomā, bet arī ieskicēt neparasti spriegā un sarežģītā poļu avangarda mākslas attīstības posma radošo gaisotni. |
 ATMIŅAS PAR PĒTERBURGU Irēna Bužinska, Valsts Mākslas muzejs 18.- 20. gs. sākuma krievu mākslas darbu izstāde – veltītījums Sanktpēterburgas trīssimtgadei |
 KAZIMIRS MAĻEVIČS. Tīras izjūtas virsvaldība Ginta Vilsone Kazimirs Maļevičs. Mūsdienu ikonas: melns vai balts kvadrāts uz balta fona. Supremātisms. Krāsas un tīras formas virsvaldība pār ārišķo priekšmetisko pasauli un galvenokārt – kā teica pats slavenais krievu gleznotājs un teorētiķis - “tīras izjūtas virsvaldība”… |
