VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| EIFORIJA jeb PAR ATSACĪŠANOS Māra Traumane, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs | |
| |
| “Eiforija (gr. val. eu ‘labi’ + pherein ‘panest’) – pacilāts
garastāvoklis, bezrūpība, apmierinātība ar sevi un apkārtni; bieži to
sajūt un rada mākslīgi (piem., ar alkoholu, narkotikām), un nereti tā
ir arī nervu slimības pazīme.”1 Izrādījās, ka viss šis projekts ir par zaudēšanu un atsacīšanos. Sākumā, veltot dāvinājuma žestu biennālei, mēs vēlējāmies nodot asinis. Tas būtu skaisti – pieci jauni, simpātiski mākslinieki donētu standartdevu asiņu Sv. Marka laukumā un nekavējoties tās izšķērdētu, piebarojot laukuma baložus. Gandrīz bērnišķīgs atsacīšanās žests, kas atklāj ambīcijas un nervozitāti sadursmē ar jau esošo mākslas objektu skaitu. Bet arī cēls dabiskas, tomēr neviennozīmīgas un satraucošas vielas dāvinājums Venēcijas – biennāles mājvietas – slavenajiem putniem. Mums patika dārgās biovielas zaudēšanas bezmērķība, kas, šķiet, piestāvētu mākslas procesam. Taču tad parādījās satraucošā iespēja atteikties no visa. Gluži kā sekojot sapņu un konfliktu zīmei, mēs iestigām kultūras ražošanas mehānismos2. Gadījums nostādīja “Eiforiju” varas attiecību krustpunktā, kur mediju intereses, politiski spriedumi un ekonomiski lēmumi apslāpēja mūsu ambīcijas. Tajā brīdī mēs nolēmām radīt leģendu. Vēstījums par F5 pat nebūtu īpašs jaunums. “Slavenais piecnieks” vienmēr ir darbojies kā firmas zīme, vairāk atpazīstams kā koncepts, nevis atsevišķu mākslinieku apvienība. Prombūtnes (ne-reprezentācijas) vingrinājumā stāsts par “liriskajiem tehnokrātiem”, kas 90. gadu beigās vieni no pirmajiem atklāja jauno latviešu mākslinieku interesi par digitālajām tehnoloģijām un darbību starpdisciplinārā sfērā, varētu pat iegūt jaunu – dramatisku pavērsienu. Atsaucoties uz viņu jaunradi un kolektīvo tēlu, kritiķi reizēm ir raksturojuši F5 kā romantiķus. “Eiforijas” – piespiedu prombūtnes – lakoniskais stilīgums sasaucas ar viņu iepriekšējiem darbiem, ar vides konteksta izjūtu viņu organizētajās izstādēs un ielu kultūrai veltītajos pasākumos. Savulaik “jaunie mākslinieki” F5 bija izlolojuši visai aizkustinošu, pseidonaivu muzeja iekarošanas plānu – “saņemt ķīlniekos” nozīmīgu mākslas darbu kādā no slavenākajiem pasaules muzejiem un tādā veidā dažas dienas noturēt “savu” vietu šajā mākslas institūcijā. Mēs centāmies pārvērst sakāvi par vēsturi, un izrādījās, ka tā ir atbrīvojoša prakse. Šajās lapās “Eiforija” ir pārnesta uz apziņas jomu, un par tās vēstījuma patiesajiem nesējiem līdz ar mums kļūst arī lasītāji. Šādā izpausmē tā izbēg no biennāles tradicionālā sprieguma un ierobežojumiem – nacionālās teritorijas apzīmēšanas, darbu salīdzināšanas, uzcītīgās un ārpus Giardini izvietotās jauniņās valsts pārstāvja lomas. Tomēr, “Eiforijas” nedaudz pārveidoti, stāsta varoņi turpina darboties “spēles laukumā, reālo attiecību laukā”3. Sadursme starp sapni un konfliktu bija mūsu lietišķā ideālisma iemesls. Un nemeklējiet paviljonu... PS. 07.05. 2003. Vienā no pēdējiem Kunstforum numuriem Pēters Veibels runā par “vietnieka teoriju”4 – aktuālu mūsdienu kultūras situāciju, kurā attēli iegūst maģisku spēku un spēj mainīt grāmatu (t.i., militāro) vēsturi. Protams, rakstā ir runāts par dvīņu torņu sagrāves tiražēto tēlu un laikmetīgo atkarību no masu mediju bilžu piedāvājuma, par attēla simbolisko slodzi un identifikāciju, par pasauli, kurā attēla efekts ir līdzvērtīgs militārai uzvarai. Latvijas atvērums šāgada Venēcijas biennāles katalogā ir veidots, apzinoties bildes un medija, t.i., “vietnieka”, stratēģisko valodu, tā dokumentālo vērtību un līdz ar to nepārspējamo neatkarīgo realitāti. Teksta un komiksa oriģinālā angliskā versija atrodama Venēcijas biennāles – 50. starptautiskās mākslas izstādes – katalogā un internetā mājaslapā – www.lcca.lv. 24.10.2002. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izsludina atklātu konkursu laikrakstā “Diena” – "Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennāles 50. starptautiskajā mūsdienu mākslas izstādē". 20.11.2002. Konkursam tiek iesniegts Māras Traumanes un F5 projekts "Eiforija" un Ilzes Strazdiņas (sadarbībā ar “Open”, Primitive un E-lab) projekts. 21.11.2002. Konkursa komisija (Eduards Kļaviņš, Jānis Borgs, Pēteris Bankovskis, Aigars Bikše, Helēna Demakova, Egils Rozenbergs (neieradās)) un komisijas priekšēdētājs Ilmārs Blumbergs par konkursa uzvarētāju atzīst projektu "Eiforija". Pamatojums: "..projektam piemīt lielāka viengabalainība.." 06.12.2002. Māra Traumane, Ieva Rubeze, Līga Marcinkeviča, Ervins Broks apmeklē starptautisko biennāles kuratoru tikšanos Venēcijā, kur reprezentē projektu "Eiforija" un veic nākamās Latvijas ekspozīcijas telpu izvēli. 10.12.2002. Māras Traumanes vēstule kultūras ministrei Ingūnai Rībenai, kurā lūgts nozīmēt tikšanos ar ministri vai kādu no Kultūras ministrijas amatpersonām, lai risinātu Latvijas līdzdalības biennālē finansējuma jautājumus, kā arī sniegta informācija par projektu "Eiforija" un izvēlētajām telpām. 13.12.2002. Mākslinieku Ievas Rubezes, Līgas Marcinkevičas, Fēliksa Zīdera, Ervina Broka atklātā vēstule kultūras ministrei Ingūnai Rībenai ar lūgumu risināt biennāles organizācijas un finansējuma jautājumus un nozīmēt tikšanos ar ministri. Vēstuli publicē interneta portāli TVNET, Apollo un informācijas aģentūra “Leta”. 09.01. 2003. F5 un Māra Traumane saņem identisku kultūras ministres atbildi: "Lai pieņemtu lēmumu par finansējuma piešķiršanu Latvijas līdzdalībai 50. starptautiskajā Venēcijas biennālē, būtisks ir Nacionālās kultūras padomes viedoklis." Tiekam informēti, ka Nacionālās kultūras padomes sēde notiks 15. janvārī. 20.01.2003. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs saņem vēstuli, ka projekts "Eiforija" un Latvijas līdzdalība 50. starptautiskajā Venēcijas biennālē nav guvis Nacionālās kultūras padomes (Nora Ikstena (priekšsēdētāja), Pēteris Bankovskis, Māris Čaklais, Andris Jaunsleinis, Juris Karlsons, Alvis Hermanis, Valdis Muktupāvels, Valdis Rūmnieks, Inga Šteimane, Kaspars Vanags, Armands Vijups, Andris Vilks, Māra Zālīte) vairākuma atbalstu. Viens no padomes locekļiem atbalsta projektu kā prioritāti. 20.01.2003. Māras Traumanes vēstule kultūras ministrei Ingūnai Rībenai ar lūgumu informēt par iemesliem, kādēļ Latvijas līdzdalība 50.Venēcijas biennālē nav minēta kā prioritāte Nacionālās kultūras padomes sēdē un iekļauta prioritāšu sastāvā mērķprogrammā "Starptautisku un nacionāli nozīmīgu pasākumu organizēšana". 14.02.2003. Kultūras ministrijas atbilde Mārai Traumanei " (..) Cerot uz to, ka turpmāk māksliniekiem un kuratoriem nenāksies piedzīvot rūgtus brīžus, kad procedūras nesakārtotības, neinformētības un atsevišķu cilvēku bezatbildības dēļ nākas atteikties no radošu projektu īstenošanas." Parakstījusi Kultūras ministrijas valsts sekretāra p.i. Vija Virtmane. Datus hronoloģiskā secībā fiksēja F5 | |
| Atgriezties | |
