VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Pāris jaunumu Kārļa Padega lietā Jānis Kalnačs Par Kārli Padegu it kā ir zināms daudz. Padegs fascinē katru jaunu mākslinieku paaudzi, īpaši ar ekspresīvo kara šausmu tēlojumu grafiku ciklā "Sarkanie smiekli". Tomēr ik gadu - arī pēc pilnīga darbu kataloga iznākšanas (1997) - Padega "lietā" ir jaunumi. Cits talantīgs zīmētājs - Kārlis Eglītis nemanāmi dzīvoja un radīja Otrā pasaules kara laikā un nav manāms latviešu mākslas vēsturē arī šobrīd. | |
 Kārlis Padegs. Kokote un klauns. 1937 | |
2007. gadā pirmoreiz kopš ilgiem gadiem nav papildinājies Kārļa Padega droši ticamo darbu skaits. Viņa gleznu, skiču un zīmējumu kopskaits (lai arī darbi reti maina īpašniekus un pēdējā laikā tikpat kā netiek piedāvāti arvien biežāk rīkotajās mākslas darbu izsolēs) pārsniedzis skaitli 630. Aizvadītais gads krasi atšķīrās no 2006. gada, kad tika publiskoti vai parādījās vairāki neapšaubāmi Kārļa Padega darbi. To starpā arī dažas no viņa nedaudzajām gleznām, kas saglabājušās. Mākslas galerijā "Mūrnieks" tika eksponēts 20. gs. 30. gadu nogalei tipisks austrumniecisks zīmējums (nosacīts tā nosaukums - "Trīs ķīniešu makšķernieki"), kas, cik zināms, vismaz pagaidām ir vienīgais Padega 1940. gadā parakstītais darbs; un tas liek mainīt priekšstatu par to, ka viņa mūža pēdējā gadā tādu nav bijis. Trīs nedaudz jaunāki, bet tam pašam laikam raksturīgi viņa zīmējumi, kas bija piederējuši Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas (tagad Latvijas Akadēmiskā bibliotēka) direktoram Eduardam Arājam, nonāca Gunta Belēviča privātkolekcijā. Patīkami, ka gluži lietišķi noder 1997. gadā izdotais Kārļa Padega darbu katalogs, jo pamazām līdzīgi kā marku katalogā aizpildās tā tukšās vietas. Atrodas arī gleznas, kuras iepriekš bija redzētas tikai reprodukcijās un par kurām varēja pieņemt, ka tās nav saglabājušās. To vidū ir līdz tam par zudušu uzskatītais 20. gs. 30. gadu vidū gleznotais "Leitnanta Glāna portrets", kas bija izstādīts Padega vienīgajā pilnīgi patstāvīgajā darbu izstādē 1936. gadā. Tas kā vērtīgs papildinājums varētu noderēt, īstenojot (nedaudz pieticīgāk, nekā domāts) vismaz 20 gadu senu ideju. Sākotnēji bija iecere izdot mapi ar Kārļa Padega 1939. gadā zīmēto Knuta Hamsuna 12 tēlu portretu faksimila formāta reprodukcijām, ko papildinātu citāti no norvēģu rakstnieka darbiem oriģinālā, kā arī to tulkojumi latviešu un angļu valodā. Šī ideja tiks īstenota grāmatā, kas tiek veidota sadarbībā ar Hēgi Grundešoni un ko 2008. gada beigās, domājot par norvēģu klasiķa 150. dzimšanas dienas atceri, izdos norvēģu grāmatu apgāds Kolorit Forlag, efektīgi apliecinot Hamsuna popularitāti Latvijā, it īpaši līdz Otrajam pasaules karam. | |
 Kārlis Padegs. Kad pīpei zili dūmi kūp.... 1935 | |
|
Pētot Latvijas mākslas krājumu, arī privātkolekciju likteņus un zudumus, mainoties padomju un nacistu okupācijas varām Otrā pasaules kara nogalē, kā arī uzreiz pēc tā beigām atgūto Latvijas muzeju un arhīvu kolekciju vēsturi (pateicoties Mērijas Grīnbergas, jaunākās, apzinīgajai rīcībai, tās uzraugot, un ASV labvēlīgajai attieksmei pret Otrā pasaules kara laika sabiedroto Padomju Savienību, Rīgā atgriezās lielākā daļa uz Sudetiju evakuēto muzeju un arhīvu kolekciju), nācās iepazīt arī maz pieminēto "muzeju lietu", ko veido astoņi krimināllietas sējumi. Tās galvenā persona bija Valsts vēsturiskā muzeja (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) direktors Jānis Blaumanis, kas aizstāja emigrējušo arheologu Valdi Ģinteru. Jānis Blaumanis, īsu laiku vadot muzeju, izmantoja radušos pēckara gadu dramatisko un nenoteikto situāciju, lai papildinātu arī savas kolekcijas. Šķiet, ka viņš īpaši bija aizrāvies ar Kārļa Padega darbu vākšanu. Droši vien tie vairāki desmiti zīmējumu, kas tika atrasti, veicot kratīšanu viņa dzīvoklī Rīgas pilī 1946. gada pavasarī, ir viens no pamatiem izcilajai mākslinieka darbu kolekcijai Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā; darbi no šīs kolekcijas ne vienreiz vien eksponēti arī ārzemēs. (Līdz Otrajam pasaules karam Valsts mākslas muzeja kolekcijā bija tikai daži Padega zīmējumi.) Pamazām tiek domāts par nopietnu un labi iespiestu grāmatu par Kārli Padegu, ko apgāds "Neputns" izdos vienlaikus ar viņa simtgades darbu izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2011. gadā. | |
| Atgriezties | |
