VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Teits & Tērners. Lēciens rītdienai Irēna Bužinska, Valsts Mākslas muzejs, īpaši "Studijai" | |
|
NB! Šī raksta ilustratīvais materiāls pieejams žurnāla "Studija" drukātajā versijā. TEITA galerija Londonā sākusi savas darbības simt otro gadu. Iepazīstoties ar muzeja vēsturi, grūti noticēt faktam, ka tagad viena no iecienītākajām laikmetīgās mākslas krātuvēm ar rūpīgi izstrādātu darbības stratēģiju un vienu no nozīmīgākajām mūsdienu mākslas nominācijām – Tērnera bal-vu, sākotnēji atradās, ja tā var teikt, modernisma opozīcijā. Mīlas trijstūrī "patriotisms– nauda–māksla", pēdējam no komponen-tiem – mākslai – šķiet, ilgi bijušas visniecīgākās balsstiesības. Izveidota ar bagātas privātpersonas – cukura ražošanas magnāta Henrija Teita – dāsnu ziedojumu ēkas celtniecībai nolūkā tādējādi dot savai privātkolekcijai sabiedrisku pieejamību, galerija savas vēstures failos glabā ne mazums faktu, kad tieši naudas devēji vēlāk ignorēja mākslas kvalitāti pat tad, kad citur pasaulē par to vairs nebija šaubu. Kā viens no pašiem spilgtākajiem piemēriem parasti tiek minēts Pablo Pikaso darba pirmais iepirkums kolekcijai tikai 1949.gadā. Jā, patiesi, kolekcijas veidošanos un raksturu lielā mērā noteica privātas personas, kas ziedoja līdzekļus mākslas darbu iegādei. Un tomēr galerijas darbības vēsture gadsimta garumā ir arī stāsts par to, kā tā meklējusi un atradusi savu unikālo vietu Lielbritānijas muzeju vidū, atkal pateicoties privātu fondu un personu atbalstam. Īpaši radikālas pārmaiņas skārušas Teita galeriju tieši pēdējos piecpadsmit gados, un to gaida tikpat grandiozi pārkārtojumi arī pavisam tuvā nākotnē. Protams, ar Teita galerijas vārdu vispirms asociējas ēka un kolekcija Londonā, Temzas upes krastā, Milbenkā. Galeriju svinīgi atklāja 1897. gada 21. jūlijā speciāli celtā ēkā, lai Henrija Teita dāvinājums nācijai – 65 britu mākslinieku gleznas – būtu pieejams apskatei, nevis iegultu citu muzeju krātuvēs. Tagad galerijas kolekcijā ir vairāk nekā 25 tūkstoši mākslas darbu no 16. gadsimta līdz pat mūsdienām. Laikam joprojām intriģējošākā Teita kolekcijas daļa ir prerafaelītu gleznas un arī milzīgais Džozefa Melorda Viljama Tērnera mantojums, kura atbilstošai eksponēšanai 1987.gadā vecajai ēkai tika piebūvēts jauns korpuss Clore Gallery. Šie britu mākslas senākā perioda krājumi joprojām tiek papildināti, taču astoņdesmito gadu vidū sākās daudz aktīvāks darbs tieši mūsdienu mākslas virzienā. 1982. gadā Teita galerijā tika nodibināta Jaunās mākslas patronu padome. Tajā šobrīd ir 250 biedru, un katrs padomes loceklis ziedo naudas summu no 350 līdz 750 mārciņām gadā, lai tādējādi sekmētu mūsdienu mākslas izpratni, jo šo naudu galvenokārt izmanto mūsdienu mākslas pirkumiem. Bez tam patronu padome 1984. gadā nodibināja balvu mūsdienu mākslinieku darbības atbalstīšanai, un šai balvai tika dots Tērnera vārds. Tā ir 20 tūkstošus mārciņu liela naudas prēmija, par kuras ieguvēju var kļūt ikviens britu mākslinieks vecumā līdz 50 gadiem, kura radošā darbība pēdējā gada laikā izpelnījusies plašāku publikas un kritikas ievērību. Nenoliedzami, ka savā ziņā jauns posms Teita galerijas dzīvē sākās 1988. gadā, kad par tās direktoru kļuva Nikolass Serota. Apbrīnojama ir šī cilvēka mērķtiecība un darbības vēriens. Vispirms Serota divdesmit septiņu gadu vecumā kļuva par Oksfordas Modernās mākslas muzeja direktoru. No 1976. līdz 1988. gadam viņš bija Londonas Vaitčepelas mākslas galerijas direktors, un viņa ievērojamāko projektu vidū minamas Fernāna Ležē un Maksa Bekmaņa retrospekcijas, kā arī plašā 20.gadsimta britu tēlniecības izstāde. Interesanti, ka savu disertāciju Serota ir veltījis V.Tērnera daiļradei, taču tas nebūt nebija izšķirīgais viņa apstiprināšanā Teita galerijas direktora postenī. Teita galerijai patiesi bija jāmaina darbības programma. Jaunajam direktoram bija jāparāda ne tikai savas profesionālās mākslas vēstures zināšanas, bet arī prasme piesaistīt dažādu fondu un privātpersonu līdzekļus galerijas paplašināšanai un rekonstrukcijai. Paveiktais pēdējā desmitgadē ne tikai vairojis Serotas popularitāti, bet būtiski mainījis priekšstatu par Teita galeriju kopumā. Teita galerija tagad ir ieguvusi britu un modernās mākslas nacionālās kolekcijas statusu. Bez tam Teita galerijas modernās mākslas korpusa celtniecībai Benksaidā ir savākti 100 miljoni mārciņu. Šī muzeja atklāšana 2000.gadā jau tagad tiek gaidīta ar lielu interesi. Kā nākamais solis 2001.gadā ir paredzēta Teita galerijas Milbenkā atklāšana pēc rekonstrukcijas un pārveidošanas par britu mākslas kolekciju. Iespējams, ka sākumu visām šīm grandiozajam pārmaiņām iezīmēja divu galerijas filiāļu izveidošana Lielbritānijā. 1988. gadā atvēraTeita galerijas filiāli Liverpūlē, ko izvietoja pārbūvētas noliktavas ēkā. Desmit gadu laikā Liverpūles Teita galerija rekonstruēta vēlreiz, kad otrās pārbūves laikā tika paplašinātas muzeja pagraba telpas un izveidotas papildu platības mūsdienu mākslas izstādēm. Liverpūles Teita galerijai ir sava neatkarīga izstāžu programma, taču vienlaicīgi saglabājas saistība ar Londonas Teita gale-riju, no kurienes tiek īrēti darbi pamateks-pozīcijai vai speciāli rīkotām izstādēm. 1998. gada 23. maijā notika Liverpūles Teita galerijas atklāšana pēc rekonstrukcijas ar īpaši šim notikumam par godu komplektētām kolekcijām. Pirmā – "Kubisma gars"– dod iespēju iepazīties ar šī virziena rašanos un agrīno periodu. Līdzās Braka un Pikaso gleznām ekspozīcijā iekļautas arī afrikāņu skulptūras no Liverpūles muzeja. Otrā izstāde – Urban – ir veltīta ļoti plašam un daudzveidīgam pilsētas atainojumam 20. gadsimta mākslinieku darbos. Līdz ar šo izstāžu sarīkošanu Liverpūles Teita galerijas vadībā tika īstenots līdz šim vērienīgākais mūsdienu mākslas projekts – Art Transpennine 98, kad sadarbībā ar vairāk nekā divdesmit muzejiem, galerijām un sabiedriskām vietām vienlaicīgi tika eksponēti laikmetīgās mākslas darbi plašā reģionā Lielbritānijas vidienē. 1993. gadā tika atvērta filiāle Tate Gallery St. Ives. Sentaivza ir maza piejūras pilsētiņa Lielbritānijas dienvidrietumos, un tā ir slavena kā daudzu mākslinieku vasaras atpūtas vieta. Muzeja ēka ir speciāli būvēta pašā jūras malā uz piekrastes klintīm. Arī te tiek eksponēti darbi no Londonas Teita galerijas. Taču Sentaivza mēģina rast sasaisti ar šīs vietas bagāto vēsturi un mākslinieciskajām tradīcijām. Mākslinieki tiek uzaicināti radīt darbus speciāli un atbilstoši ēkas interjeram. Piemēram, Sentaivzas lepnums ir Patrika Hīrona darinātās vitrāžas muzeja vestibilā. Līdz šim nozīmīgākais starptautiskais izstāžu projekts "Gaismas kvalitāte" tika sarīkots 1997. gada vasarā, kad uzaicinātie autori veidoja darbus galerijā, ainavā ap muzeja ēku un pilsētas dažādās sabiedriskās vietās. Turpretī šogad Sentaivzā skatītāji varēja iepazīties ar izstādi, kas bija komplektēta no Londonas Teita galerijas un veltīta grupas De Stijl darbībai. Pagaidām, kamēr notiek Teita modernās mākslas galerijas celtniecība Benksaidā netālu no vecās galerijas ēkas, Londonas Teita galerijā nav atbilstošu telpu laikmetīgās mākslas izstādēm. Lai daļēji uzlabotu šo situāciju, kopš 1995. gada te ir uzsākta speciāla izstāžu programma "Māksla šodien". Tās ietvaros gada laikā tiek sarīkotas četras līdz sešas izstādes, un šī iespēja dota britu vai ārzemju māksliniekiem. Šīs programmas sākšana arī lielā mērā bija iespējama, pateicoties Jaunās mākslas patronu padomes, kā arī vairāku citu fondu un privātpersonu finansiālam atbalstam. TĒRNERA balva un ar to saistītās aktivitātes. No pieticīga, vienīgi mākslinieku un kuratoru aprindām saistoša notikuma, kāds tas bija astoņdesmito gadu vidū un pat deviņdesmito gadu sākumā, Tērnera balva ir kļuvusi par augsti profesionālu, rūpīgi izstrādātu mūsdienu mākslas popularizēšanas programmu, kurai, starp citu, ir arī labi finansiāli rezultāti. Piemēram, 1995.gadā, kad par balvas ieguvēju kļuva Demjens Hērsts (Damien Hirst), galeriju divās nedēļas nogalēs apmeklēja desmit tūkstoši cilvēku, nesot papildus 15 tūkstošus mārciņu lielus ienākumus par pārdotajām biļetēm vien. Kopš 1991. gada Teita galerija sadarbojas ar TV "Kanālu 4", kas sponsorē gan balvas pasniegšanas ceremonijas tiešraidi ēterā, gan speciālu raidījumu sēriju, kura veltīta māksliniekiem, Tērnera balvas kandidātiem. Pērn pirmo reizi izsludināja arī mākslas eseju un recenziju konkursu "Rakstu par mākslu", kurā piedalījās vairāk nekā 1500 dalībnieku, no kuriem pieci ieguva tiesības veidot īsus sižetus par mākslu TV "Kanālam 4". Ar katru gadu pieaug arī citu masu mediju interese par Tērnera balvu. Paralēli tiek veidota plaša pasākumu un diskusiju programma, kas šogad aptvēra visu Lielbritāniju, ieskaitot Belfāstu, Glāzgovu, Mančestru, Sauthemptonu, Sentaivzu un Sanderlendu. Tas viss kopumā vairo ne tikai laikmetīgās britu mākslas lepnumu, bet arī pašas Teita galerijas popularitāti un nostiprina sabiedrības apziņā pārliecību par to, ka nacionālās modernās mākslas kolekcijas statuss Teita galerijai ir piešķirts pilnīgi pamatoti. Balvas vēsture ir ne mazāk aizraujoša kā pati Teita galerijas vēsture. Laikam patīkamākais, ar ko var lepoties šīs balvas dibinātāji, – vairumu no Ternera balvas ieguvējiem un kandidātiem tās vārds ir padarījis populārākus starptautiskā mērogā. Kaut gan – ir bijuši arī pretēji piemēri. 1988. gadā Tērnera balvu ārpus konkursa piešķīra Tonijam Kregam par viņa kā Lielbritānijas pārstāvja sniegumu Venēcijas biennālē. Turpretī šīgada kandidāti jau ir gan Lielbritānijā, gan pasaulē atzīti mākslinieki: Tasita Dīna, Keitija de Monšo, Kriss Ofili, Sema Teilore-Vuda. | |
| Atgriezties | |
