VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| GRĀMATU CEĻI. BRITU VERSIJA Irēna Bužinska, Ārzemju mākslas muzejs, īpaši “Studijai” | |
| |
|
Dzirdēti apgalvojumi, ka grāmatu izmēri ir atbilstoši proporcionāli cilvēka roku izmēriem. Lai nu tā arī būtu. Taču tas, ko redzēsim Ārzemju mākslas muzejā no 9.aprīļa līdz 9.maijam mūsdie-nu mākslas izstādē “Grāmatu ceļi. Britu versija”, ir apgriezti proporcionāls mūsu tradicionālajiem priekšstatiem, kas ir grāmata un mākslas grāmata it īpaši. Te nebūs noderīgs abu vārdu “grāmata” un “māksla” vienkāršs salikums. Maldinoši ir arī salikumi “grāmatu māksla” (bookart) un “mākslinieku grāmatas” (artists' books). Tiesa gan, Klaivs Filpots (Clive Phillpot) mākslas terminoloģijā centās ieviest tieši šo vārdu salikumu, lai raksturotu – pirmām kārtām definētu – mākslas jomu, kas ir tik populāra Lielbritānijā. Arī viņa piedāvātie termini “grāmatu objekti” (book objects) un “grāmatu darbi” (book works) tā arī neradīja lielāku skaidrību definējumos. Angļi paši šo terminoloģisko problēmu cenšas atrisināt, lietojot vārdu multiple. Ja “izpētes objekts” patiesi satur gan tekstu, gan unikālu noformējumu, tad tiek lietots arī franču apzīmējums livre d'art vai livre d'artiste. Pateicoties izdevniecības BookWorks darbībai, kura specializējas unikālu izdevumu iespiešanā, tieši termins “grāmatu darbi” kļuvis vispopulārākais un izplatītākais Lielbritānijā, un tas tad arī ir to mākslas darbu kopums, ar kuriem skatītāji varēs iepazīties gaidāmajā izstādē. Nevarētu teikt, ka “grāmatu darbi” nav interesējuši māksliniekus jau iepriekš. Termina livre d'art franciskā izcelsme liecina par grāmatu mākslas popularitāti Francijā, kad 20.gs. sākumā daudzi slaveni mākslinieki pievērsās šai mākslas jomai. Te jāmin Bonārs, Derēns, Matiss, Pikaso, Braks, Ležē, Šagāls, un šī saraksta pašā sākumā varbūt ir pelnījis atrasties Marsels Dišāns, kurš, kā zināms, uzskatāms par daudzu tendenču pamatlicēju 20. gs. mākslā. 1941.gadā Dišāns salika un sakārtoja divdesmit vienādas kastītes ar savu darbu miniatūrām versijām, nosaukdams šīs kastītes par “izdevumu 20 eksemplāros”. Tā radās multiple (latviešu valodā – salikts, sarežģīts, daudzkārtējs), kas īpaši spožu uzvaras gājienu pieredzēja Fluxus mākslinieku vidū. Tomēr britu vēsturnieki pamatoti lepojas ar kādu vēl senāku grāmatu mākslas piemēru. Zināmā mērā par konceptuālisma aizsācēju grāmatu mākslā briti uzskata Lorensu Stērnu (Laurence Sterne) un viņa 1760. gadā (!) izdoto grāmatu “Džentlmeņa Tristama Šendija dzīve un uzskati”. Tajā autors mēģina rast skaidrību starp jēdzieniem “grāmata” un “stāsts”: kas tad īsi ir stāstīšana, rakstīšana un lasīšana. Vairākās Stērna sacerējuma nodaļās sa-turs tiek nevis izstāstīts, bet vizuāli parādīts. Grāmatā ir atvērumi, kur kreisajā pusē ir teksts, bet labajā – melns vai marmora krāsas laukums. Ir pat nodaļa, kurā nav teksta! Tā vai citādi, runājot par izstādi, laikam būtu pareizi sacīt, ka šodien britu grāmatu ceļš ved vairs nevis vienā, bet pat ļoti daudzos virzienos. Tiek ņemts vērā vesels jēdzienu kopums. Burts. Vārds. Teikums. Raksts. Stāsts. Zīme. Teksts. Saturs. Informācija, zināšanas un visas civilizācijas intelektuālā pieredze. Grāmatas iekārtojums palīdz atklāt visu šo saturisko komponentu ko-pumu. Bez tam māksliniekiem īpaši svarīgs ir laiks, kas nepieciešams lasītāja personiskai saskarei ar grāmatu. Ne mazāk būtiska ir arī mākslinieku vēlme saglabāt unikāla, ļoti personiska, pat intīma izdevuma vai grāmatas formu intensīvas, nomācoši agresīvas masu kultūras un masu mediju apstākļos. Tieši mākslinieka personība pat utilitāram sadzīves priekšmetam piešķir unikāla mākslas darba statusu. To gadsimta sākumā ļoti veiksmīgi parādīja jau minētais Marsels Dišāns. Grāmatu māksla Lielbritānijā ir pieredzējusi spilgu un savdabīgu attīstību, tāpēc tagad šķiet, ka mākslinieki ir noklājuši mūsdienu mākslas lauku ar ļoti blīvu un daudzveidīgu grāmatu ceļu tīklu. Ir apmierinātas visdažādāko sabiedrības grupu un slāņu intelektuālās un estētiskās intereses, un jāsaka, ka prieks un gandarījums patlaban ir abpusējs – gan finansiālā, gan arī emocionālā ziņā. Ko tur slēpt, nav mazsvarīgs vēl viens faktors. Slavena mākslinieka liela formāta darbu ne katrs spēj iegādāties. Toties slavenības radīta darba miniatūra versija jeb unikāls izdevums ir pieejams daudziem. Liekas, ka briti ir iemīļojuši “vienīgi tev” radītus mākslas darbus varbūt tieši šī iemesla dēļ, un mazas sērijas grāmata vai multiple palīdz saglabāt šo sajūtu un ilūzijas. Tāpēc Lielbritānijā sekmīgi darbojas vesela virkne izdevniecību jeb projektu, kas palīdz māksliniekiem īstenot “grāmatu darbu” ieceres. Nereti izdevniecības rīko speciālas izstādes, kurām ar parastiem grāmatu tirgiem ir maz kopīga. Tās ir izstādes tiešākajā šī vārda nozīmē. Galerijas pašas arī iespiež eksluzīvas grāmatas un katalogus. Pastāv aktīva sadarbība galeriju un šo nelielo izdevniecību starpā. Kā viens no lielākajiem unikālo izdevumu izplatīšanas centriem minams Institute of Contemporary Arts (ICA) grāmatu veikals. Rīgas izstādē būs pārstāvētas tādas izdev-niecības kā BookWorks, Morning Star Publications, Knife Edge Press, Angels George Braque (AgB), Words&Pictures. Grāmatu darbu atlasi un divu atsevišķu kolekciju izveidi veica mākslinieki Maikls Lambs (Michael Lumb) un Pīters Dovers (Peter Dover), kuru pašu mākslas grāmatas arī būs pārstāvētas šajā izstādē. Maikla Lamba kolekcija aptver gandrīz divdesmit piecu gadu posmu, un tādējādi mums būs iespēja iepazīties, piemēram, ar Jana Hamiltona Finleja (Ian Hamilton Finley) vai Ričarda Longa (Richard Long) multiple, kas tapuši 80. gadu sākumā. Toties Pītera Dovera kolekcija aptver pēdējo desmit gadu norises, un kolekcijā ir ne tikai grāmatas un multiple, bet arī portfolio – oriģināli estampi ar mākslinieku tekstiem un komentāriem, kas šajā izstādē tiks eksponēti uz atsevišķām lapām un rāmjos. Tomēr vislielāko pārsteigumu varētu sagādāt trešā kolekcija. Tie ir projekta Words&Pictures četri pēdējie (7–10) numuri, un tā ir īpaši “ultra paranoīda (ekstra telpiska) pārvietojama māksla”, kā par savu projektu saka tās vadītāji Džeina Polarda (Jane Pollard) un Jeins Forsaits (Iain Forsyth). Words&Pictures patiesi ir hibrīds! No vienas puses, tā ir izstāde, jo 20–25 mākslinieku darbi – multiple – atrodas A5 kartona kastītes formātā. No otras puses, tas ir vizuālas mākslas izdevums, jo katra kastīte ir numurēta un pavisam ir 100 eksemplāru jeb kopiju. Projekts savu darbību uzsāka 1994.gada maijā, kad tās izveidotāji vēl bija Goldsmith’s mākslas koledžas audzēkņi. Viņi vispirms uzaicināja sadarboties studiju biedrus, bet neticami ātri projekts ieguva popularitāti arī citu mākslas koledžu audzēkņu un jau pazīstamu mākslinieku vidū, un līdz ar to radās iespēja katru gadu “izdot” divas trīs kastītes. Šī iemesla dēļ Words&Pictures ir uzskatāms par izdevumu. Svarīga katras kastītes sastāvdaļa ir ievada teksts vai priekšvārds, arī autoru un multiple saraksts. Ievadu tekstus katru reizi uztic sarakstīt citam māksliniekam, kritiķim vai kuratoram. Tomēr abi projekta vadītāji Words&Pictures salīdzina arī ar grāmatu, kad skatītājs atver kastīti, iepazīstas ar tekstu un tad pārcilā kastītes saturu tieši tāpat, kā pāršķirsta grāmatas lappuses. “Virspuse uz leju un iekšpuse uz āru” (Upside Down and Inside Out) – tā savu multiple nosaucis mākslinieks Džuns Hasegava (Jun Hasegawa). Sajaucot mūsu tradicionāli ierastos priekšstatus par to, kur ir pareizais kustības virziens, jā, un kas tad īsti saprotams ar “grāmatu mākslu”, britu multiple – daudzkārtnis – patiesi visu samaina vietām, un tā vien liekas, ka arī parastās grāmatas pēc šīs izstādes jau būs uztveramas pavisam citādāk. Izrādās, ka lielas idejas var dzīvot arī mazās kastītēs, un britu grāmatu ceļš var būt stimulējošs un provokatīvs piemērs, kā īstenot savas ieceres arī mūsu grāmatu tirgus apstākļos, kur šāda tipa izdevumu pagaidām trūkst. P.S. Bet britu mākslinieki rada arī virtuālās grāmatas, un vispār plašākā un ievērojamākā livre d'art kolekcija atrodas V&A jeb Viktorijas un Alberta muzeja krājumos. Ar to var iepazīties internetā. V&A muzeja adrese ir http: //www.vam.ac.uk | |
| Atgriezties | |
