Mākslas nākotnes iezvanīšana Helēna Demakova
|
| Tehnoloģijas un dzīvā miesa Ieva Priediena un Didzis Eglītis
No 17. līdz 20. oktobrim Rīgā notika Latvijas Jaunā teātra institūta organizētais festivāls “Homo alibi 3.0” un tā ietvaros – arī videolektoriji par teātra un jauno tehnoloģiju mijiedarbības telpu. SKOTS DELAHUNTA, Nīderlandē dzīvojošs pētnieks, teorētiķis un informācijas tehnoloģiju speciālists, horeogrāfs un dejotājs, starptautisku starpdisciplināru projektu organizators, dejas teorijas un kompozīcijas pasniedzējs Amsterdamas Mākslas skolā, bija viens no tiem, kura lekciju tematika auditoriju uzrunāja vistiešāk, dodot ieskatu Latvijā līdz šim vēl tik maz aprobētā jomā, kas saistās ar informācijas tehnoloģiju, dejas un scenogrāfijas mijiedarbību, ar dejotāju, zinātnieku un inženieru sadarbību, datorprogrammām dejotājiem, telemātikas un videoinstalāciju izmantojumu uz skatuves, jaunu horeogrāfijas un mediju maģistrantūras programmu Amsterdamā.
Ar Skotu Delahuntu sarunājās
Ieva Priediena
un Didzis Eglītis
|
| Mākslas nākotne masu kultūras apogeja laikmetā.Vai attēla noriets? Ginta Vilsone
“Kāda
dīvaina aina,
kādi dīvaini gūstekņi...”
(Platons. “Valsts”) |
| DEMO-DIZAINA LABĀ AURA Ieva Auziņa, jauno mediju kultūras centrs RIXC
“Pieņemsim, ka laiks ir nevis kvantitāte, bet kvalitāte, nakts luminiscence augstu debesīs mirklī, kad lecošs mēness tikko pieskaras koku galotnēm. Laiks eksistē, taču to nav iespējams izmērīt.”1 |
|
|