VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Beļģu māksla Ārzemju mākslas muzeja kolekcijā Daiga Upeniece Ārzemju mākslas muzeja direktores Daigas Upenieces saruna ar Antverpenes Karaliskā mākslas muzeja direktora vietnieci zinātniskajā darbā Dorīni Kardeinu-Omenu 5. jūnijā pirms izstādes atklāšanas Ārzemju mākslas muzejā | |
 Latvijas sūtnis Beļģijā Jānis Lazdiņš. 20. gs. 20. gadu beigas - 30 gadi | |
| Daiga Upeniece: Ārzemju mākslas muzejā 5. jūnijā atklās beļģu 20. gadsimta mākslas izstādi, kas veidota kā daļa no apjomīgās mākslas kolekcijas, ko Latvijas valsts kā dāvinājumu saņēmusi 20. gs. 30. gados. Jau tradicionāli tā tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām muzeja krājuma daļām, šo attieksmi pārmantojot no paaudzes paaudzē. Tikpat tradicionāli vieni un tie paši darbi tiek pasniegti kā visas kolekcijas vizītkarte. Ja mēs sākam meklēt, kāpēc tā un ne citādāk, atbildi var atrast 30. gados veidotajā beļģu mākslas kolekcijas katalogā, kur atsevišķu autoru darbi izcelti kā īpaša vērtība. Jāatzīst, ka mēs laikam esam palikuši 30. gadu izpratnē, kas Beļģijai, tātad valstij, kur tā ir nacionālā māksla, varbūt pat ir unikāli. Tomēr mēs labi zinām, ka nākamās paaudzes bieži mēdz mainīt akcentus, jo laikabiedri var būt pakļauti kādas harismātiskas personības šarmam, kurš varbūt nemaz nav tik izcils mākslinieks, bet ir sabiedrības mīlulis. Kā jūs komentētu šī 30. gadu kataloga precizitāti šodienas izpratnē, un vai vispār šīs kolekcijas esamība jums ir pārsteigums?
Dorīne Kardeina-Omena: Beļģu mākslas kolekcija Rīgā man patiešām bija pārsteigums. Man bija pazīstami daži šīs kolekcijas darbi, piemēram, Luija Biserē "Gleznotāja Anto Karta portrets", kas bijis iekļauts dažos pēdējo gadu izstāžu katalogos. Taču man nebija ne jausmas, ka šis ir tikai viens no daudzajiem interesantajiem 20. gs. sākuma beļģu mākslas darbiem, kas atrodas Rīgā. Diemžēl neesmu redzējusi beļģu mākslas kolekcijas katalogu, kas izdots 20. gs. 30. gados, tādēļ man ir grūti spriest par tajā iekļautās informācijas precizitāti mūsdienu izpratnē. | |
 Franss Mazerēls. Jūrnieks. 1930 | |
|
D.U.: Vai, pēc jūsu domām, ir kādu autoru darbi, kas būtu uzskatāmi par īpašu šīs kolekcijas veiksmi un vērtību? D.K-O.: Kā minēju savā rakstā "Daži beļģu mākslas aspekti 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs" izstādes katalogā, ir daudz interesantu gleznu, skulptūru, zīmējumu un grafiku, kas atspoguļo tālaika mākslinieciskos meklējumus. Kolekcijā plaši pārstāvēta grupa Nervia. Abu grupas dibinātāju (1928) Luija Biserē un Anto Karta gleznas lieliski raksturo viņu rāmo mākslu, kur liela nozīme ir līdzsvarotai kompozīcijai, tīrām krāsām un izteiktām kontūrām. D.U.: Antverpenes Karaliskajā mākslas muzejā ir brīnišķīga šī perioda - 20. gs. sākuma - mākslas kolekcija. Vai tā savulaik bijusi iepirkta kā laikmetīgā māksla vai uzkrāta vēlākajos gados? Vai mūsu muzeja kolekcijā jūs redzat kādu darbu, ko labprāt iekļautu sava muzeja ekspozīcijā? D.K-O.: Antverpenes muzeja kolekcijās ir labi pārstāvēti vairāki 20. gs. sākuma beļģu mākslas aspekti. Mums ir unikāla Brābantes fovista Rika Vautersa kolekcija. Ir simbolistu (kuri ap 1900. gadu pārcēlās uz Sintmārtenslātemu) gleznas un skulptūras, kā arī Jākoba Smita un Eižena Lārmansa darbi, kuros redzama individuāla pieeja gleznieciskajai sintēzei. Un, protams, flāmu ekspresionisti, kas bija ļoti aktīvi un dominēja 20. gs. 20. gados. Daudzi darbi tika iegūti, māksliniekiem vēl dzīviem esot, bet pēc Otrā pasaules kara šī nozīmīgā 20. gs. sākuma beļģu mākslas kolekcija tika būtiski papildināta ar daudziem vērtīgiem darbiem. | |
 Pjērs Poliss. Ogļraktuve. Bez datējuma | |
|
D.U.: Vēlētos paturpināt par pirkumiem un dāvinājumiem. Rīgas kolekcija ir tapusi, pateicoties vienam no izcilākajiem 30. gadu Latvijas diplomātiem - Latvijas sūtnim Beļģijā Jānim Lazdiņam. Tā bija viņa iniciatīva veidot šo kolekciju, un tā bija viņa kolorītā personība, kas nodrošināja tik lielu atbalstu šai idejai. Domāju, ka 53 gleznas, 9 tēlniecības darbi, 111 zīmējumi un 344 medaļas ir apjomīgs dāvinājums. Lazdiņa kunga aizrautība nodzēsa robežšķirtni starp mākslu un diplomātiju, radot diplomātu vidē mākslas kolekciju. Kā jūs domājat - vai šis ir bezprecedenta gadījums vai likumsakarība? D.K-O.: 20. gs. 20. gadu beigās Beļģijas valdība noorganizēja vairākas apjomīgas mūsdienu beļģu mākslas izstādes lielākajās ārvalstu pilsētās, kā, piemēram, Stokholmā un Rīgā. Tomēr tieši Latvijas vēstnieka Beļģijā Jāņa Lazdiņa iniciatīva, entuziasms un interese par kultūru ļāva savākt vienkopus tik daudz nozīmīgu mākslas darbu un papildināt jūsu muzeja kolekciju. Veids, kā Rīgas muzejs ieguva šo beļģu mākslas kolekciju, ir ļoti zīmīgs, un tas, ka viens cilvēks dāvina tik lielu skaitu mūsdienu mākslas darbu, nav bieži sastopama parādība. D.U.: Dāvinājumam, kas radies spontāni un ko lielā mērā nosaka autoru pašu izvēle, vienmēr ir riska moments - vai dāvināts tiks labākais vai tas, kura pārdošana ir bijusi problemātiska un dāvinājums ir kā atrisinājums. Otrs faktors, kas, manuprāt, spēcīgi nosaka kolekcijas līmeni, ja tiek komplektēti darbi no kāda noteikta, visai neliela laika perioda, ir saistīts ar jautājumu par to, kādi autori tiek uzrunāti - klasisko vērtību piekritēji un iepriekšējo paaudžu tradīciju turpinātāji vai jaunā ceļa lauzēji un modernisma piekritēji. Liekas, ka Lazdiņa kungs apzināti neko neierobežoja, radot kolekciju, kas ir reālistiska laikmeta aina, kur visplašākajā spektrā parādās vairākas paaudzes ar visai atšķirīgu pasaules uztveri. Protams, viņš nekad neatteicās no iespējas, ja viņam pašam piedāvāja kādu darbu izvēlēties. Bet tas arī bija vienīgais veids, kā ieviest kārtību vai saglabāt līdzsvaru. Vienmēr periodiski atklājot beļģu mākslas izstādes, kur tiek izmantoti Lazdiņa kolekcijas darbi, mēs nonākam dilemmas priekšā - vai atlasīt labāko vai rādīt kolekciju kā kopumu? Tā kā mūsu saruna notiek Rīgā, labprāt uzzinātu, cik saistoši jums bija redzēt Latvijas 20. gs. 30. gadu mākslu Nacionālajā mākslas muzejā un vai jūs sajutāt kādu autoru darbos ietekmes, ko varētu būt atstājusi apjomīgā 1927. gada beļģu laikmetīgās mākslas izstāde Rīgas pilsētas mākslas muzejā vai jau minētā beļģu mākslas kolekcija, kas atradās tālaika Valsts mākslas muzejā. D.K-O.: Ir skaidrs, ka Lazdiņa kungam bija labs kontakts ar beļģu māksliniekiem un viņš varēja tos pārliecināt dot raksturīgus un reprezentējošus darbus. Kolekcija, ko veidojis viens cilvēks - šajā gadījumā Lazdiņa kungs -, raksturo šīs personas gaumi. Konkrētajā gadījumā uzsvars likts nevis uz avangarda mākslu, bet gan uz to mākslinieku darbiem, kuri pārstāv samērā mērenu pozīciju, tomēr atspoguļo arī meklējumus formas un satura virzienā. Ļoti svarīgi ir darīt Lazdiņa kunga kolekciju pieejamu katalogā, kur katra glezna, zīmējums, grafika un skulptūra būtu ne tikai aprakstīta, bet arī reproducēta. Taču izstādei piemērotāka ir darbu atlase, kas raksturo darbu nozīmi kopainā. Ļoti interesanta man šķita latviešu 20. gs. 30. gadu mākslas izstāde Nacionālajā mākslas muzejā, un esmu pārliecināta, ka, konfrontējot beļģu kolekcijas darbus ar dažu Latvijas mākslinieku darbiem, kuriem acīmredzot bija zināma šī beļģu kolekcija un kuriem bija arī cita veida sakars ar Rietumeiropas mākslas pasauli, mēs gūtu interesantus iespaidus. | |
 Rodolfs Strēbels. Brābantes zemnieks. Bez datējuma | |
|
D.U.: Beļģu mākslas izstāde, uz kuras atklāšanu jūs atbraucāt, tiek nodota skatītāju vērtējumam. Interesentiem pieejams arī mūsu kopīgi radītais beļģu mākslas katalogs. Tātad šis projekts jau dzīvo savu neatkarīgu dzīvi. Kā jūs domājat - vai Antverpenes mākslas muzejam arī nākotnē būtu interese saistīt kādu projektu ar Rīgas vārdu? D.K-O.: Izstāde kopā ar katalogu ir ļoti interesants projekts. Beļģu mākslas kolekcija tagad ir pieejama ne vairs šauram interesentu lokam, bet plašai publikai. | |
| Atgriezties | |
