VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Imanta Lancmaņa runa, saņemot Francijas Goda Leģiona ordeni 2007. gada 16. jūlijs Cienītās ministru kundzes un godātie ministru kungi, godātais Francijas vēstnieka kungs, ekselences, mēra kungs, dāmas un kungi! | |
| Šī ir liela diena visiem mums apbalvotajiem, visiem tiem, kam liktenis lēmis būt tā vai citādi saistītiem ar lielo, skaisto Franciju, kuras trīs dažādi ordeņi šodien tika pasniegti. Es gribētu izteikt gan savu personīgo pateicību, gan arī pateikties Francijai mūsu visu vārdā.
Ordenis nav apbalvojums kā godazīme, kā skaists priekšmets, tā vispirms ir piederība pie kādas abstraktas, cildenas cilvēku kopības. Mēs šeit pārstāvam dažādas dzīves jomas - no mākslas vēstures līdz fizikai, no literatūras līdz sabiedriskajām attiecībām -, un katram no apbalvotajiem šis notikums raisīs atšķirīgas asociācijas un pārdomas par dzīves gaitu, kas ir novedusi pie šī skaistā brīža. Bet visos gadījumos tas ir bijis ne tikai saspringts sava ikdienas darba posms, bet arī kaut kas būtiski saistīts ar Franciju. Man personīgi tas liek atskatīties savā dzīvē, kas bijusi dziļi caurausta ar Francijas kultūru, mākslu un vēsturi, bet man nāk prātā arī kādas pavisam naivas atmiņas, ar kurām atļaušos dalīties. Kā bērns gadu trīspadsmit vecumā es lasīju Jāņa Ozola 1939. gadā izdoto monogrāfiju par Napoleonu Bonapartu, un no tā brīža Napoleona leģenda, arī Goda Leģiona ordenis manā apziņā palika kā viens no Eiropas civilizācijas spožajiem un dramatiskajiem mirkļiem. Savukārt Mākslas akadēmijas bibliotēkā glabājās ļoti grezna monogrāfija par Goda Leģiona ordeņa vēsturi, luksusa izdevums sarkanā ādas iesējumā, kas sīki vēstīja gan par ordeņa dibināšanu, gan par visām izcilajām personībām, kuras tikušas uzņemtas par ordeņa locekļiem. Vai, šķirstot šo grāmatu, kuras saturs likās kā vēstījums no kādas citas planētas, ko jo asāk iezīmēja atrašanās dzelzs priekškara šajā pusē, bija iespējams iedomāties, ka pienāks laiks, kad rinda Latvijas cilvēku jau būs iekļāvušies šajā garajā Francijas un Eiropas izcilo cilvēku kopā, un ka pienāks šodiena, kad šis process atkal ir turpinājies. Un ka es būšu šo izredzēto starpā, ka pats esmu kļuvis par pirms 45 gadiem lasītās grāmatas turpinājumu. Patiesi, 1802. gada 19. maijā dibinātais un 1804. gada 15. jūlijā pirmoreiz pasniegtais Goda Leģiona ordenis pieder pie pasaules izcilākajiem apbalvojumiem. Napoleons pirms ordeņa dibināšanas teica: "Frančiem ir vienas jūtas, un tas ir gods." Goda Leģiona ordenis iemieso ne tikai varonības un goda jēdzienu vispārinātajā nozīmē, tas iezīmē tās demokrātiskās vērtības, kas aizvien vairāk kļuvušas noteicošas mūsu laikmetam. Piešķirtie ordeņi vienlaicīgi ir arī zīme Latvijas aizvien ciešākai saistībai ar vienotās Eiropas ideju, tie rāda Latvijas iekļaušanos Eiropas dzīves apritē. Visu apbalvoto vārdā gribu pateikties Francijas Republikas prezidentam, īpaši pateikties Viņa Ekselencei Francijas vēstnieka kungam Andrē Žanam Liburelam un pateikties Francijai! Lai dzīvo Francija! | |
| Atgriezties | |
