VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Parīzes iespaidi (starptautiskā izstāde Parīzē)(1) Gustavs Klucis, mākslinieks | |
| Tie lielie panākumi un interese, ar kuriem var lepoties starptautiskā izstāde Parīzē, ir gūti tautas frontes uzvaras rezultātā pār fašismu. Nav noslēpums, ka šīs grandiozās izstādes celšanas un organizēšanas laikā kā pašas francijas, tā arī Vācijas un itālijas fašistiskā prese visādi centās izjaukt izstādes noorganizēšanu. Paslēpts un atklāts sabotažs, meli, ķengāšanās, dažādu baumu izplatīšana caur presi – ar vārdu sakot, viss tika laists darbā ar vislielāko enerģiju. tāpēc francijas komunistiskā partija, darba ģenerālā konfederācija, arodbiedrību apvienība un sociālistiskā partija izmeta lozungu: “izstādi vajag uzvarēt, kā uzvar kaujā”. tautas fronte šai cīņā uzvarēja. izstāde atvērās un ir kļuvusi ārkārtīgi populāra visā pasaulē. Uz starptautisko izstādi es tiku komandēts kā mākslinieks pie padomju paviljona. Parīzē es iztaisīju lielu māksliniecisku panno “Viii ārkārtējais padomju kongress” priekš paviljona pirmās zāles un vadīju 20 dažādu citu kompozīciju uzstādīšanu mūsu paviljona citās zālēs. Pēc paviljona atklāšanas, kad bij beidzies karstākais darba laiks, es izmantoju katru brīvo minūti, lai apskatītu, ietvertu sevī un izprastu tos mākslas un kultūras dārgumus, ar kuriem tik bagāta Parīze. un tajos 11⁄2 mēneša, kurus pavadīju Parīzē, es patiešām redzēju daudz. iepazīdamies ar Parīzes izstādi, es it kā iepazinos ar 50 valstu mākslu un tehniku, kuras bij reprezentētas izstādē. Izstāde – tā ir vesela pilsēta, kura izaugusi Parīzes centrā gar sēnas upes abām pusēm, sākot no pont de Grenelle līdz pont de Concorde. Paviljoni stiepjas gar abiem sēnas krastiem 14 kilometrus un tikpat daudz kilometru pa šķērsmaģistrālēm. Francija savas kolonijas reprezentējusi ar veseliem kvartāliem, pilsētām, tropiskajiem mežiem, vietējiem koloniju iedzīvotājiem un dzīvniekiem. šeit jūs varat redzēt tunisu, maroko, alžīru, indiju un indoķīnu tādas, kādas tās ir patiesībā. jūs staigājat pa āfrikas pilsētu, un jums nesaprotamā valodā liek priekšā apskatīt bob-azuma vārtus un karavan-saraja sētas pagalmu. bet, lai tā īsti sajustu un saprastu alžīras īpatnējo garu, jums liek priekšā ieiet alžīras restorānā... Uz diezgan liela laukuma jūs redzat francijas republikas galvenos paviljonus – katru ar kaut ko raksturīgu un atšķirīgu no visiem citiem. | |
 Gustavs Klucis. Parīzes dievmātes katedrāle. 1937 Kat. I Cat. 211 Foto no publicitātes materiāliem Pateicība Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam | |
| Uz cita laukuma ir uzcelta vesela viduslaiku pilsētiņa ar pilīm, ielām, laukumiem un ļaudīm, kādi dzīvojuši attiecīgā laikmetā. 350 visdažādāko paviljonu. no tiem – 200 pieder vienai pašai francijai. Pie daudzajiem izstādes vārtiem ved 100 autobusu un metro līnijas. Milzīgais apmeklētāju pieplūdums piespiedis dubultot ķēdi kārtības ieturēšanai. Paviljonu iekšienē apmeklētājiem jāiet vienā virzienā, no vienas zāles otrā, lai nenotiktu grūstīšanās. Pirms sākt atsevišķu paviljonu apskatīšanu, es gribu izstādē iekļūt caur galvenajiem vārtiem, kuri ved izstādes galvenā rajonā, – tā ir ieeja trokadero. mēs nokļūstam uz plaša laukuma. no šejienes jūsu priekšā atveras grandioza panorāma, kura sākas ar trokadero pili un sniedzas līdz augstākai kara skolai, ietverdama sevī trokadero dārzus, jenas tilta teritoriju ar eifeļa torni un marsa laukumu. taisni mums pretim apakšā – fontanu aleja, to ir ap 200, un viņi ierīkoti pakāpeniski slīdoši uz sēnas pusi. laukums, uz kura mēs stāvam, ir tā vieta, kur līdz izstādei stāvējusi liela, neglīta pils. Viņa aizsedza skaisto panorāmu uz sēnu un viņas krastiem, kāpēc arī tika noslaucīta no zemes virsus jeb, pareizāki, nogremdēta apakš zemes. tur tagad ierīkota apakšzemes zāle 3500 skatītājiem un pati lielākā skatuve pasaulē. šeit tiks noturēti 600 starptautiskie kongresi par visdažādākiem tehnikas un mākslas jautājumiem izstādes pastāvēšanas laikā. No trokadero laukuma, zem kura atrodas apakšzemes teatrs, atveras apbrīnojami jauks skats uz visu izstādes centrālo daļu, kur, skaistu dārzu un ūdens iežogoti, stāv laba daļa no ārzemju paviljoniem. Un, lūk, šai skaistā centrālā ansambļa vidū vareni pacēlies stāv zPrs2 paviljons. Viņš priecīgs stāv uz sēnas krasta, kur krustojas galvenās izstādes maģistrāles. Pašā augšā – jauneklis un meitene – stahanovietis un stahanoviete it kā draudzīgā lidojumā laižas pār paviljonu. tas ir jaunās cilvēces paraugs, kura sev iekarojusi visu to, ko skatītājs var redzēt paviljona iekšienē. augstu virs savām galvām viņi lepni tur darba emblēmu – cirpi un āmuru. Veras muhinas skulptūra, kā arī viss paviljons, kurš celts pēc arhitekta jofana projekta, izpauž to jauno padomju arhitektūras stilu, kurš atrodas pie mums patreiz, un izteic tās zemes ideju, kura nokratījusi kapitālisma jūgu un kur cilvēku sabiedrības pamatā ir atbrīvotais darbs. Pēc platības mūsu paviljons ir pats lielākais un aizņem ap 3000 kvadrātmetru. ieejas priekšā abās pusēs skulptora Čaikova bareljefi, kuri veltīti savienības 11 republikām. Par mūsu paviljona zālēm jau diezgan daudz ir ticis rakstīts “celtnes” 6.–7. numurā3. šeit man gribētos tikai vēlreiz teikt par viņu milzīgo “pievilkšanas spēku”. Viņa priekšā vienmēr var redzēt ļaužu pūļus, kuri vēlas iekļūt paviljonā. administrācijai reizēm nācās uz laiku aizvērt vārtus, jo paviljons nespēja uzņemt sevī uz reizi visus apmeklētājus. reģistrācija rāda, ka dažās dienās apmeklētāju skaits ir aizsniedzis 100 tūkstoš cilvēku. tāpat konstatēts, ka mūsu paviljonu apmeklē 3 reizes vairāk cilvēku, nekā Vācijas un itālijas paviljonus kopā ņemot. interese par mūsu zemi, mūsu sasniegumiem ir patiešām liela. nezināmas rokas pastāvīgi noliek dzīvas puķes uz postamenta pie ļeņina un staļina skulptūrām. Paviljona vidū atrodas grāmata, kurā apmeklētāji var ierakstīt savus iespaidus. un, lūk, šinī grāmatā ir tūkstošiem ierakstu visdažādākās valodās, kuras apsveic sociālisma zemi. Šī grāmata ir patiesīgs un lielisks dokuments, kurš rāda tās milzīgās simpātijas, kādas pret mūsu zemi jūt visās zemes lodes daļās dzīvojošie darbaļaužu miljoni. ar tādu pat izcilus interesi tiek uzņemtas mūsu kinofilmas, dailes teātra uzvedumi un sarkanarmijas dziesmu un deju ansambļa uzstāšanās. Vācijas paviljons stāv tieši pretim padomju paviljonam un ir stipri kontrastīgs ar savu drūmo un neiespaidīgo izskatu. Viņš drīzāk atgādina krematoriju. Visi izstādītie eksponāti izskatās kā preces, paņemtas no universālveikala. Paviljona centrā atrodas sacīkšu automobilis. mākslu, ja to var saukt par mākslu, reprezentē dažas stilizētas mozaīkas un nožēlojamas mākslinieciskas panno, kuras slavē fašisma režīmu. Vienīgais, kas te interesants, tā ir krāsainu mākslas gleznu drukāšanas prasme. bet tas jau nav fašisma sasniegums – tā pirmskara Vācijas tehnika. Itālijas paviljons ievērojams ar savu cinismu. daudzās gleznās, kuras pakaļdarinātas vecajiem meistariem, visbezkaunīgākā kārtā tiek dievināta fašistiskā agresija. Pie kam musolīni tiek rādīts kā lielo romas karavadoņu iekarojumu turpinātājs. uz lielas gleznas, kura sadalīta divās daļās – virsējā un apakšējā, ir parādīts musolīni uz balta zirga un zobenu rokā un viņa priekšā ceļos nometušies abesīnieši. otrā pusē – romiešu tērpos ieģērbtas figūras ar parakstiem – Verdi, garibaldi, leonardi. fašistiskai itālijai pašai nav ar ko lielīties, tāpēc tā rāda savus senčus un pie tam bez kauna un jēgas grib “uzdot” sevi par šo patiešām lielo cilvēku darbu turpinātājiem. Spānijas paviljons atstāj spēcīgu iespaidu. neuzbāzīgais nelielais paviljons rāda spāņu republikas sociālos un kultūras sasniegumus. ar lielu mīlu un rūpību šeit ir sakārtoti materiāli, kuri raksturo varonīgo tautu, kura aizstāv savu brīvību un neatkarību no fašistiem un interventiem. te parādīta madrides kultūras nama darbība – spāņu drukāšanas māksla, glezniecība, skulptūra, grafika. līdz ar tiem – tautas pašdarbības māksla: audumi, spēļu lietiņas, mežģīnes u. c. Lielbritānijas paviljons atrodas uz sēnas otra krasta, pretim Padomju paviljonam. Paviljonam ir divi stāvi. izstādē: angļu mēbeles un mājsaimniecības piederumi, ķēķis, guļamistaba, ēdamistaba iekārtotipēc angļu modes. anglijas tipogrāfiju pēdējie sasniegumi. ir ko mācīties. desmit stendu ar grāmatu iesējumu paraugiem. Porcelāns, stikls. amerikas paviljons ir 10 stāvu un atgādina Ņujorkas debesskrāpjus. naktī paviljona milzīgo torni apgaismo prožektoru sistēma, kuru gaišzilie stari krustojas 2000 metru augstumā. Pats interesantākais – starptautiskās izstādes plāns un makets, kura atklāsies 1939. gadā amerikā. izstādītā māksla nav interesanta. Austrālijas paviljons pazūd dienvidaugu un mimozu krūmos. akvariumā savāktas retu sugu zivis. ļoti interesantas dārgakmeņu kolekcijas – opali, safiri u. c. Monako paviljons ievērojams ar to, ka viņā nekas nav izstādīts. šajā azartspēļu pasaulē tiešām nav nekā vairāk, ko parādīt, kā monte-karlo, t. i., spēļu perēkļa, maketu. | |
 Gustavs Klucis. 1937 Foto no publicitātes materiāliem Pateicība Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam | |
| Latvija, igaunija, lietava vienā paviljonā. te ir trīs istabas un kopējais foije. Latvijas zālītes vidū uz grīdas – neliela puķu dobīte. Pie ieejas – ulmaņa portreja. Pie pretējās sienas liberta nedzīvā, rozā-zilā krāsā glezna4, kurā attēlota cilvēku grupa ar uz priekšu pastieptām rokām. it kā kaut ko lūdz vai grēkus sūdz. Pie sienas it kā bareljefs – cūka, muciņa, lini un šematiska sievietes figūra. Visa istaba pustumša, jo, kaut arī logi lieli, tie izrakstīti ar krāsainiem stikliem kā viduslaiku baznīcu logi, gan ar nodomu ielikt mozaikā vietējo sižetu. rokdarbi, izšuvumi, saktas, jostas, lakatiņi, nepatīkami modernizētas mēbeles5. kaut kādu cilvēku bistes6. trauki viltusnacionālā stilā7. Visa zāle atstāj diezgan bēdīgu iespaidu. nekādas patstāvīgas, svaigas domas. Vēl ir daudz valstu ar interesantiem paviljoniem, bet nav iespējams pie visiem apstāties. Francijas paviljoni. no 200 francijas paviljoniem 24 ir veltīti dažādām provincēm. 15 paviljonos (kompleksos), kuri ir it kā veselas pilsētas, ir savākti eksponāti no francijas kolonijām. Starp francijas paviljoniem visievērojamākais, bez šaubām, ir “izgudrojumu pils”. Viņas uzdevums – rezumēt to, kas līdz šim sasniegts tehnikas progresa laukā. arī par viņu diezgan daudz bij rakstīts minētā “celtnes” numurā. Šeit es minēšu vēl tikai to, kas tur nebij pateikts. Viens no lieliskākajiem eksponātiem, kas saista vispārēju interesi, ir stikla cilvēks. Visi cilvēka iekšējie orgāni ir redzami cauri un, kas pats brīnišķīgākais, šie orgāni funkcionē. ir redzams, kā pa artērijām un vēnām plūst asinis, kā pukst sirds, kā darbojas plaušas u.c. tas ir ārkārtīgi interesants eksponāts. tāpat interesanta saules sistēmas kustība. zem augstajiem griestiem pa visām orbītēm kustas planētas ap sauli. Pārsteigts tu skaties uz zvaigžņaju panoramu, uz fantastiskajiem miglaju spiraļiem, uz milzīgo Piena ceļu. Gaismas pils fasāde ir ierīkota par milzīgu ekrānu filmu demonstrēšanai. ekrāns ir redzams no liela attāluma. šeit ir daudz eksponātu, kas raksturo elektrotehnikas sasniegumus. telpās ir milzīga freska, 60 x 10 metru liela. freska attēlo elektrības vēsturi no viņas atklāšanas līdz mūsu dienām. skatītājs redz domātājus un zinātniekus, kuri veicinājuši cilvēces progresu. šeit tiek demonstrēta apgaismošanas tehnika un praktika pie visdažādākajiem apstākļiem. Virs “gaismas pils” nama paceļas pati spēcīgākā bāka pasaulē, kura pēc savas jaudas pārsniedz 10 reizes pašu spēcīgāko no tagad pastāvošām bākām. Gaismas pils ir sevišķi iespaidīga, brīnišķīga. tā ir milzīga visdažādāko krāsu izstāde. šeit ir savāktas daždažādas krāsainas masas, kuras pārsteidz ar savu krāsu krāšņumu un bagātību, kā arī ar smalkām, tikko uztveramām krāsu niansēm. Gaiskuģniecības paviljons jau pēc ārējās formas atgādina aeroplāna kabīnes priekšgalu. šeit ir jaunākie motori, mašīnu modeļi. attēlota gaiskuģniecības vēsture. Paviljons no stikla – viss caurspīdīgs. Viss viņā no stikla, kā sienas ar šauriem tērauda karkasiem, tā arī grīda un griesti. no stikla pagatavotas pat trepes, pa viņām bailīgi iet, jo stikls liecas zem kājām. tas ir kaut kāds elastīgs stikls. | |
 Gustavs Klucis. Padomju Savienības paviljons starptautiskajā Parīzes izstādē. 1937 Kat. I Cat. 205 Foto no publicitātes materiāliem Pateicība Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam | |
Aukstuma paviljons. Virs paviljona paceļas īsts sniega stabs 32 metru augstumā. Viņš nekūst saulē, neskatoties uz Parīzes karsto vasaras laiku. šis stabs ir saldēšanas tehnikas šedevrs. Viņa ierīkojums ir apmēram tāds: ar spēcīgu radiatoru palīdzību, pa kuriem cirkulē dzesējošs šķidrums, tiek sasaldēts gaisā atrodošais mitrums, kas pārvēršas sniegā. šī paviljona apmeklētāji var braukt ar slidām vaj slēpēm pa īstu ledu vaj sniegu zem dedzinošas saules stariem. krīt īsts pūkains sniegs. šeit tiek demonstrēta arī aukstuma pielietošana sadzīvē. Drukāšanas paviljons atrodas pie paša eifeļa torņa. šeit parādīta tipogrāfijas tehnikas attīstība no gutenberga līdz mūsu dienām. izstādītas lielākās francijas avīzes. liela nodaļa veltīta litogrāfijai, ilustrācijām, mākslas izdevumiem, gravīrai u.t.t. Nav iespējams kaut pāris vārdiem apstāties pie pārējiem simtiem neminētu paviljonu – kā dzelzceļu, alumīnija, bronzas u.t.t., u.t.t. šeit es neminu par mākslu, kura izstādē ieņem ievērojamu vietu. ir uzcelts milzu paviljons priekš tēlojošās mākslas. šeit nācās redzēt visu patlaban pastāvošo ultra kreiso virzienu atspoguļojumu. Par to būtu jāraksta atsevišķs raksts, tāpat kā par muzejiem un pašu Parīzi. Vēl sakarā ar paviljoniem gribētos minēt par apgaismojumiem un fontaniem. Visbrīnišķīgākais izstādē ir feijerverki un harmoniska feijerverku sakombinēšana ar fontaniem. Pa abām pusēm jenas tiltam, pie mūsu paviljona un eifeļa torņa no sēnas upes šaujas gaisā spēcīgi fontani. ūdenī novietoti simti tūkstoši vaj pat miljoni lampu, raķetu un feijerverku. fontani šaujas gaisā ļoti augstu, un ar sevišķām ierīcēm tiem tiek piešķirti dažādi – staru, zvaigžņu u. c. veidi un dots visfantastiskākais apgaismojums. dažreiz liekas, ka sākusies milzīga katastrofa – ka ūdens iededzies un ar briesmīgu lavīni – it kā vulkana izvērdums – nesas gaisā. Pēc tam viss tas sadrūp smalkā smiltī un ar citos rajonos ierīkotiem prožektoriem tiek radīta ilūzija, it kā kaut kur no Versaļas dārza jeb namiem paceļas kādi fantastiski masīvi, kuri nesas pa lauztām, parabolveidīgām līnijām un atkal nozūd kaut kur aiz horizonta. Nekad nevar aizmirst eifeļa torņa apgaismojumu. kā zibens zibšņo 300 metru augstais tornis. gaisma tik spēcīga, ka liekas – tā redzama visā francijā. Vienā laikā viņu apgaismo tūkstoši prožektoru. Viņš iededzas te zaļā, te dzeltenā, te zilā, te lillā, te sarkanā, te baltā gaismā. no paša pamata uz visām pusēm kā vēdeklī stiepjas šauri gaismas stari, kuri kļūst neredzami lielajā augstumā. dažreiz nav spēka ilgi skatīties, gribas saukt: pietiek! katrs paviljons, katrs tornis, kolonāde, fasādes ir izrauti no nakts melnuma ar sarežģītas prožektoru sistēmas palīdzību. Trokadero pils galvenā zālē iededza lustru. Pasaulē nav lielākas lustras kā šī: viņas ierīkošanai ir bijis vajadzīgs 72 kilometri elektrovadu. kad viņu iededz – ir gaišāk kā vissaulainākā dienā uz ielas. Un vēl un vēl pārsteidzošu gaismas kombinējumu, sistēmu, efektu rāda Parīze. žēl tikai, ka tāds lielisks gaismas ieveidojums vēl netiek izmantots visas lielās un īstās cilvēces labā. 1 rakstā iespējami saglabāta gustava kluča lietotā latviešu valodas ortogrāfija. 2 acīmredzot domāta sociālistisko (zociālistisko) Padomju republiku savienība. 3 sk.: r. r. (roberts Pelše [?]). Parīzes starptautiskā izstāde. Celtne, nr. 7, 1973, 535.–537. lpp. 4 domāta ludolfa liberta glezna “Vienotā tauta vienotā darbā” (skice lnmm kolekcijā, inv. nr. Vmm gl-5785). arī ulmaņa portreta autors ir l. liberts. sīkāk par latvijas paviljona ekspozīciju sk.: Veismanis, V. ko latvija rāda visas pasaules tautām. Jaunākās Ziņas, nr. 135, 1937, 19. jūn., 3. lpp. 5 g. klucim ir iebildumi pret etnogrāfiskā materiāla stilizāciju mēbeļu autora arhitekta haralda kundziņa darbos. 6 samazinātā mērogā bija eksponētas kārļa zāles veidotās brīvības pieminekļa skulpturā lās grupas “tēvijas sargi” un “darbs”. 7 domāta keramika; sk. arī 5. piezīmi. | |
| Atgriezties | |
