VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Starptautiska zinātniska konference "Avangarda mākslas formālie eksperimenti un jaunievedumi no sociālās kultūras un mākslas teorijas skatupunkta" Nataļja Sujunšalijeva, LNMM Reklāmas un informācijas darba kuratore 2014. gada 7. un 8. oktobrī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā rīko starptautisku zinātnisku konferenci „Avangarda mākslas formālie eksperimenti un jaunievedumi no sociālās kultūras un mākslas teorijas skatupunkta”. Konferences norises vieta: Gētes institūta Rīgā Konferenču zāle (Torņa ielā 1, ieeja no Klostera ielas). | ||||||||||
 | ||||||||||
| Konferences norise saistīta ar divām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēm, kas ir iekļautas „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” programmā: „Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla” (Mākslas muzejā „Rīgas Birža”, no 2014. gada 6. septembra līdz 26. oktobrim) un „Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” (LNMM i/z Arsenāls, no 2014. gada 23. augusta līdz 26. oktobrim). Konferences mērķis ir pievērst plašākas sabiedrības uzmanību divu Latvijā dzimušu un starptautiski pazīstamu mākslinieku – Voldemāra Matveja (1877−1914) un Gustava Kluča (1895−1938) – radošajam un teorētiskajam mantojumam, kas ir nesaraujami saistīts ar 20. gadsimta Eiropas un Krievijas avangarda mākslas attīstību. Abu autoru daiļrades izpēte ir daudzu valstu speciālistu uzmanības lokā, atklājot arvien jaunus aspektus, kas līdz šim nav pietiekami izgaismoti. Konferencē piedalīsies prominenti avangarda mākslas pētnieki no ASV, Krievijas, Lielbritānijas, Serbijas, Francijas un Latvijas. Referāti veltīti formas, materiālu un tehnisko paņēmienu inovācijām Voldemāra Matveja, Gustava Kluča un citu avangarda mākslinieku darbos, kā arī mazāk zināmajiem mākslinieku teorētiskās darbības aspektiem 20. gadsimta sākuma laikmetīgās mākslas un sociālpolitisko procesu kontekstā un mūsdienu interpretācijā. Voldemārs Matvejs ir latviešu gleznotājs, teorētiķis un pētnieks, kurš devis unikālu ieguldījumu ārpus Eiropas reģionu pētniecībā 20. gadsimta sākumā un bija viens no pirmajiem pasaulē, kas vērtēja Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas mākslu no estētiskā, nevis etnogrāfiskā viedokļa, tādējādi bagātinot Eiropas un Krievijas avangarda mākslas formu valodu un iniciējot plašu teorētisko jautājumu loku, kas saglabājuši savu aktualitāti līdz mūsdienām. Voldemārs Matvejs dzimis Rīgā 1877. gada 13. oktobrī. No 1905. gada viņš dzīvoja Sanktpēterburgā, kur studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā, Ainavu glezniecības darbnīcā. Paralēli studijām ap 1910. gadu Matvejs iekļāvās Pēterburgas apvienības „Jaunatnes savienība” („Союз молодёжи”) darbībā, bija tās teorētiskais ideologs un apvienības rakstu krājumu redaktors, piedalījās izstāžu organizācijā. Par padziļinātas intereses un izpētes objektu Voldemāram Matvejam kļuva „visu laiku un tautu” māksla, un viņa izpētes rezultāti apkopoti vairākās grāmatās, ko mākslinieks ilustrēja ar paša uzņemtām fotogrāfijām. Ar Vladimira Markova pseidonīmu krievu valodā 1914. gadā Pēterburgā iznāca viņa grāmata „Lieldienu salas māksla”, pēc mākslinieka nāves 1919. gadā Petrogradā tika izdota „Nēģeru māksla”. Diemžēl grāmata „Ziemeļāzijas tautu tēlniecība” netika izdota, un tās manuskripts ir pazudis. Izstādē eksponētas ap 100 Voldemāra Matveja fotogrāfijas, un pirmo reizi Latvijas muzeju vēsturē tiek parādīti unikāli Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas mākslas darbi no vadošo Eiropas muzeju – Branlī muzeja Parīzē, Nacionālā pasaules kultūru muzeja Leidenē un Krievijas Zinātņu akadēmijas Pētera Pirmā Antropoloģijas un etnogrāfijas muzeja (Kunstkamera) Sanktpēterburgā kolekcijām. Vairāk par izstādi šeit" target="_blank">www.lnmm.lv/lv/mmrb/info/explore/exhibition/2014/in-search-of-future-art/">šeit. Gustavs Klucis ir mākslinieks ar sarežģītu likteni. Viens no izcilākajiem krievu avangarda pārstāvjiem, konstruktīvists un fotomontāžas pionieris, kura radošais mantojums joprojām tiek vērtēts pretrunīgi tā ideoloģiskā konteksta dēļ. Tikai retais zina, ka viņš dzimis Latvijā, un ka tieši Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas lielākā un daudzveidīgākā mākslinieka darbu kolekcija. Gustavs Klucis piedzima 1895. gadā Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā. Divus gadus mācījās Rīgas Pilsētas mākslas skolā, bet 1915. gadā tika iesaukts Krievijas armijā un nonāca Petrogradā, kur latviešu strēlnieku rindās piedalījās 1917. gada revolūcijas notikumos un vēlāk dienēja jaunās padomju valstības un Ļeņina apsardzē. Kopš 1918. gada mākslinieks dzīvoja Maskavā, absolvēja mākslas augstskolas VHUTEMAS Glezniecības nodaļu (1921) un vēlāk kļuva par krāsu mācības pasniedzēju. Klucis bija vairāku avangarda mākslinieku apvienību biedrs, pievērsās arī fotomontāžas teorijai. Gustavs Klucis ir atzinis, ka viņa darba metode ir „laboratorisks” pētījums, kura gaitā viņš risina noteiktus uzdevumus. Formālām problēmām (faktūra, telpa, krāsa, dinamika u.c.), kas viņu nodarbināja 20. gadsimta 20. gadu sākumā, laika gaitā uzslāņojās uzdevums pārliecinoši novadīt līdz skatītājiem mākslas darbā pausto ideju. Savukārt sava laikmeta modernajās tehnoloģijās (foto, kino, radio) Gustavs Klucis saskatīja potenciālu jaunu mākslas formu sintezēšanai un robežu nojaukšanai starp vizuālo mākslu, dizainu un arhitektūru. Padomju varas pirmajos gados konstruktīvisms simbolizēja radošās brīvības uzvaru. Būdams eksperimentētājs un novators, Gustavs Klucis radīja jaunu vizuālā tēla konstruēšanas metodi – fotomontāžu, ko plaši izmantoja žurnālu un grāmatu noformējumā un plakātos. Ienesot krāsainu plakņu kompozīcijās fotogrāfijas un lozungu tekstus, mākslinieks nojauca robežu starp abstrakti nosacīto un reālo. Tomēr visai drīz mākslinieciskās konstruēšanas periods pārauga „cilvēku dvēseļu inženierijā”, un totalitārais padomju režīms sāka izmantot mākslu kā vienu no iedarbīgākajiem propagandas instrumentiem, tostarp desmitos tūkstošu lielās tirāžas drukātos Kluča plakātus. Mūsdienu cilvēkiem ir privilēģija ar laika distanci vērtēt 20. gadsimta vēsturiskos notikumus, kuru ietekmē konstruktīvistu jaunā, eksperimentālā māksla tika pārvērsta padomju varas ideoloģiskajā ierocī. Gustavs Klucis, atrodoties šo notikumu epicentrā, diemžēl nespēja paredzēt, kādus riskus sabiedrības un viņa paša radošajai brīvībai slēpj jaunās varas kultūrpolitika. Viņš gāja bojā Staļina Lielā terora laikā līdz ar daudziem tūkstošiem citu Krievijā dzīvojošo latviešu. Vairāk par izstādi šeit. Uz konferenci aicināti visi interesenti! Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Referenti runās latviešu, angļu, krievu un franču valodā (ar sinhronu tulkojumu angļu un latviešu valodā). Ieeja konferencē ir bez maksas. | ||||||||||
| ||||||||||
| Otrdiena, 7. oktobris 09.30−10.00 Reģistrācija 10.00−10.30 UZRUNAS Johanness Dāls, Goethe-Institut Riga direktors Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Diāna Čivle, Nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja I SESIJA. Sanktpēterburgas mākslas vide un apvienība „Jaunatnes savienība” („Союз молодёжи”) 20. gadsimta sākumā Sesiju vada Irēna Bužinska 10.30−11.00 Ščukina galerijas un privāto kolekcionāru ietekme uz krievu avangarda māksliniekiem un izstāžu politiku 20. gadsimta otrās desmitgades sākumā Natālija Semenova (Семенова Наталья Юрьевна, Maskava, Krievija) 11.10−11.40 Sanktpēterburgas mākslinieki, apvienības „Jaunatnes savienība” („Союз молодёжи”) biedri un Voldemāra Matveja kolēģi Irina Arskaja (Арская Ирина Игоревна, Valsts Krievu muzejs, Sanktpēterburga Krievija) 11.40−12.10 Kafijas pauze II SESIJA. Arhaiskā māksla un modernisms Sesiju vada Kornēlija Ičina (Kornelija Icin) 12.10−12.40 Arhaiskās mākslas loma apvienības „Jaunatnes savienība” („Союз молодёжи”) un Maskavas mākslinieku radošajā darbībā Vladimirs Poļakovs (Поляков Владимир Владимирович, Maskava, Krievija) 12.50−13.20 Pasaules kultūras Latvijas presē 20. gadsimta 20. gados Irēna Bužinska (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija) 13.30−14.00 „Nēģeru mākslas” atklāšana: Rīgas mākslinieku grupas pieredze 20. gadsimta 20. gados Aija Brasliņa (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija) 14.00−14.40 Kafijas pauze III SESIJA. Avangarda mākslas formas un ideju veidotāji Sesiju vada Iveta Derkusova 14.40−15.10 Gustavs Klucis un Maskavas avangarda mākslinieku vide Tatjana Zeļukina (Зелюкина Татьяна Сергеевна, Valsts Tretjakova galerija, Maskava, Krievija) 15.20−16.00 Avangards un boļševiku vara: ētiskā un mākslas dimensija Andržejs Turovskis (Andrzej Turowski, Burgundijas Universitāte, Dižona, Francija) Trešdiena, 8. oktobris 10.30−11.00 Reģistrācija I SESIJA. Voldemāra Matveja teorētiskā mantojuma konteksti Sesiju vada Dace Ļaviņa 11.00−11.30 Āfrikas uztvere 20. gadsimta 20. gadu Eiropā Zoe Strotere (Zoe Strother, Kolumbijas Universitāte, Ņujorka, ASV) 11.40−12.10 Voldemāra Matveja kāpnes mēnesgaismā – jautājumi par modernistu šinuazēriju un sinoloģisko modernismu Džeremijs Hovards (Jeremy Howard, Sentendrjūsas Universitāte, Faifa, Skotija) 12.10−12.40 Kafijas pauze II SESIJA. Faktūra, dinamika, konstrukcija – telpiskums un telpas organizācijas metodes avangarda mākslā Sesiju vada Irēna Bužinska 12.40−13.10 Faktūra – Alekseja Kručeniha radošuma substance Kornēlija Ičina (Kornelija Icin, Belgradas Universitāte, Belgrada, Serbija) 13.20−13.50 Kārlis Johansons: Galvenais jautājums Juris Sils (Mākslas vēsturnieks, Rīga, Latvija) 14.00−14.40 Gustava Kluča para-arhitektoniskā iztēle Marija Gofa (Maria Gough, Hārvarda Universitāte, Kembridža, ASV) 14.20−15.20 Kafijas pauze III SESIJA. Fotomontāža – jauno avangarda mākslas veidu vizuālā valoda Sesiju vada Inese Baranovska 15.20−15.50 Modernā fotomontāža proto-modernās fotogrāfijas laikmetā Stīvs Jeitss (Steve Yates, Ņūmeksikas Universitāte, Albukerka, ASV) 16.00−16.30 Gustava Kluča kauja par fotomontāžu Iveta Derkusova (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija) 16.30−17.00 Diskusija un konferences noslēgums | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
