Mākslas galerijā "Putti" līdz 21. decembrim skatāma latviešu laikmetīgo rotu mākslinieka Andra Laudera darbi.
Andris Lauders. Gredzens ar Romas kolizeja miniatūru atveidu sānskatā un zelta plāksnes veidotu saules ieloku pretskatā, amfiteātra vietā. Sudrabs 925, zelts 18 kt
Izstādē tiek eksponētas 64 rotas – tieši tik, cik lauciņu ir uz šaha dēļa. Ievērota ir arī šaha ierobežojošā melnbaltā krāsu gamma, kur tikai retumis ieskanas nelieli krāsu akcenti. Skaidrojot izstādes dramaturģiju, Andris Lauders uzsver, ka viņš savās rotu kolekcijās briljantus gandrīz neizmanto, tam pretī liekot rotu dizainu. Taču nepieciešamības gadījumā to var papildināt arī kāds efekta panākšanai nepieciešams akcents, cita materiāla iestarpinājums. Viņa formula ir ar rotu izcelt briljantu, nevis ar briljantu – rotas lietu. Bet "šaha" piesaukšana izstādes nosaukumā liecina arī par Andra Laudera personisko izaicinājumu iepriekš izvirzīto noteikumu un kritēriju ievērošanā.
Izstādes darbi – funkcionālās rotas lietas ir darinātas no sudraba, izmantojot zelta papildinājumus. Šo darbu autortehnika paredz vispirms no zelta un sudraba plāksnēm izlikt ornamentu un tad no apakšas ar liesmu to karsēt. Tā kā zeltam ir augstāka kušanas temperatūra par sudrabu, tad, sudraba virsmai kļūstot mīkstai, zelta plāksnes tajā iesēžas un šādi ornaments tiek fiksēts. Andra Laudera izstādē skatītāji var sastapties ar atsaucēm uz kultūras vēsturi. Piemēram, eksponēto darbu vidū ir gredzens ar Romas Kolizeja miniatūru atveidu sānskatā un zelta plāksnes veidotu saules ieloku pretskatā, amfiteātra vietā. Mazākās rotas sākumā tiek veidotas vaskā un tad atlietas. Lielākās – darinātas no detaļām un salodētas kopā, atstājot tukšu vidu. Šādi tiek samazināts rotu smagums un tās kļūst lietojamas ikdienā. Mamuta kauls tiek slīpēts, izgrebts un iesēdināts rotaslietā, bet ar sudraba drāšu palīdzību tiek veidots papildus punktojums vai cits ornaments.
Andris Lauders (dz. 1961) ir viens no atpazīstamākajiem Latvijas rotu māksliniekiem. Viņš ir beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļu (1980) un Igaunijas Mākslas institūta Metālapstrādes nodaļu (1985). Daiļradi sācis ar pieņemto normu pārkāpšanu. Proti, padomju periodā metālmāksliniekiem tika mācīts izvairīties no pamatmateriālu jaukšanas vienā darbā. Taču tieši sudraba un zelta kombinējums ir kļuvis par Andra Laudera rotu atpazīstamību. Rotu akcentiem viņš izmanto ne tikai dārgakmeņus un pērles, bet arī neparastākus materiālus – mamuta kaulu, seno laiku monētas, lavu u.c. Viņa rotās ir izteikta historisma klātbūtne. Taču no visām kultūrām, tieši Senās Ēgiptes rotu iespaids šeit ir dominējošs. Viņa rotas tradicionāli ir stāstošas, bet rokraksts attīstās virzienā uz vienkāršību. Rotām pamatā tiek izmantotas vienkāršas ģeometriskas formas.
Galerija "Putti"
Mārstaļu iela 16, Rīga
p., o., t., c., pt. 10.00–18.00
s. 11.00–17.00
svētdienās slēgts www.putti.lv