VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Cēsu mākslas festivāls 2013 28.06.2013 - 31.07.2013 Cēsu mākslas festivāla laikā skatāmas trīs izstādes – Karlīnas Vītoliņas fotoizstāde "Portreti" (Cēsu tipogrāfija), Visvalža Ziediņa "Bezdibenis" (Cēsu izstāžu nams) un starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde "Vasaras lasījumi" (Cēsu alus brūzis un pilsētvide). | ||||||||||
 | ||||||||||
| Karlīna Vītoliņa (dz. 1982) Latvijas foto ainā ir vēl nosacīta jaunpienācēja. Lai arī viņas uzņemtie attēli bieži publicēti vietējos stila žurnālos, pirmā personālizstāde vienmēr satur intrigu, kuru tik patīkami izzināt. Karlīna absolvējusi Prāgas akadēmiju FAMU fotogrāfijas specialitātē (2011), pirms tam bijusi arī leģendārās Londonas Svētā Mārtina Mākslas un dizaina koledžas un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studente, kādu laiku dzīvojusi un fotografējusi Parīzē. Šis fons padarījis Karlīnu par elastīgu, pasaulei atvērtu un neprovinciālu kosmopolīti. Kad jautā, kas ir viņas uzņemto attēlu izejas punkts, Karlīna citē Džimu Džārmušu: „Nekas nav oriģināls. Zodz no visa, kas izsauc iedvesmu un rosina iztēli. Patērē vecas filmas un jaunas filmas, mūziku, grāmatas, gleznas, fotogrāfijas, dzejoļus, sapņus, sarunas, arhitektūru, tiltus, pilsētas, kokus, mākoņus, ūdeņus, gaismas un ēnas. Izvēlies zagt tikai tās lietas, kas tiešā veidā uzrunā dvēseli. Ja tā darīsi, tad tavs darbs (un nozagtais) būs autentisks. Autentiskums ir nenovērtējams; oriģinalitāte nepastāv. Savu zādzību nevajag censties slēpt. Lai vai kā, vienmēr atceries, ko teicis Žans Liks Godārs: „Svarīgi nav tas, no kurienes paņem, bet – kur ar to tiec””. Karlīna atzīst, ka izšķiroša loma līdz ar Džārmušu viņas vizuālās pasaules tapšanā bijusi arī Žanam Kokto, Lukīno Viskonti, Vimam Vendersam un franču Jaunajam vilnim. Karlīnas Vītoliņas uzmanības un fotogrāfiju centrā vienmēr ir cilvēks. Teju septiņdesmit melnbalti lielformāta portreti, kas skatāmi kādreizējās Cēsu Tipogrāfijas ražošanas zālē, visizteiksmīgāk ilustrē Karlīnas pārliecību, ka fotogrāfijā būtiskākais ir mirkļa šķietamā atspoguļošana un fokusēšanās uz esību konkrētajā laikā un telpā. --- "Patiešām bezdibenis! Labsajūta! Dzīvība! Kas tik no šī bezdibeņa neiznirst? Gan Aleksandrs no Maķedonijas, gan Aristotelis… gan tirāni, gan pravieši, gan… Patiešām neizmērojams bezdibenis!” Šāds paraksts atrodams uz vienas no Visvalža Ziediņa 1974. gada zīmējumu sērijas lapām, kas spēlējas ap sievietes klēpi. Te tas atveras kā ainava, te – sarūk savā fizioloģiskajā konkrētībā. Ap šo pašu laiku viņš rada darbus, kuros arī falli lien laukā no zemes līdzīgi kā sēnes. Šeit seksualitāte ir kā dabas sastāvdaļa un tās metafora. Un ne tikai tas, tā ir arī viņa atgriešanās pirmelementos. Kristus vecumam tuvojoties, Ziediņš dienasgrāmatā fiksē savu šīs dzīves ‘ekskursanta’ un ‘trimdinieka’ sajūtu: „Aprīlī paliks man 33 gadi. Daudz vai maz? Nezinu. Ne ģimenes, ne stabila sajūta sabiedrībā, ne naudas. Viss tas rada tādu sajūtu, it kā esi iebraucējs kādā valstī – kā ekskursants vai trimdinieks, kam, vīzas termiņam iztekot, sodu izciešot, jāatgriežas dzimtenē. Ar vārdu DZIMTENE es sajūtu un saprotu: NĀVI, NEBŪTĪBU, ar vārdu sakot, pāriešanu PIRMELEMENTOS.” [Visvalža Ziediņa dienasgrāmatas ieraksts 1975. gada 15. martā.] Cēsu Mākslas festivāla ietvaros notiekošā izstāde „Bezdibenis. Visvaldis Ziediņš” skatītājus iepazīstinās ar iepriekš vēl neeksponētiem mākslinieka darbiem – īpašu uzmanību pievēršot darbiem uz papīra un dabas materiālu studijām. Visvaldis Ziediņš dzimis 1942. gada 4. aprīlī un miris 2007. gada 11. Janvārī Liepājā. No 1959. līdz 1964. gadam mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā. Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā viņš neturpināja, jo bija pārliecināts, ka apgūtais mākslas pamats ir pietiekošs, lai turpmāko dzīvi varētu veltīt patstāvīgai, no padomju oficiālās mākslas sistēmas neatkarīgai mākslas izpratnes kopšanai. Ziediņa mākslinieciskā mantojuma apjoms sasniedz 3000 vienību, pamatoti viņu ierindojot latviešu mākslinieku–nonkonformistu avangardā. Izstādes kuratore Ieva Kalniņa Izstādes iekārtotāja Sarmīte Māliņa Organizē Ivonna Veiherte un galerija "21" Atbalsta Dina un Jānis Zuzāni --- Izstādē "Vasaras lasījumi" piedalās: Sebastians Diass Moraless (Argentīna), Virdžīnija Kolvela (Meksika), Pāvels Braila (Moldova), Vita Zamana (Lietuva/Austrija), Mindaugs Lukošaitis (Lietuva), Ēvalds Janss (Lietuva), Leonards Laganovskis (Latvija), Ernests Kļaviņš (Latvija), Žoau Penalva (Lielbritānija), Vadims Fiškins (Slovēnija), Maija Kurševa (Latvija), Ivars Drulle (Latvija), Donāts Jankausks (Lietuva), Zāra Pūnavala (Šveice), Žilvins Landzbergs (Lietuva), Krēta Jūraka (Igaunija), Daiņus Liškevičus (Lietuva) Izstādes kurators Ķestutis Kuizins (Lietuva) Izstāde "Vasaras lasījumi" ir mākslas darbi, kurus vieno centieni notvert fikcijas un dokumentalitātes izpausmes, nospraust vai nojaukt robežas starp izdomājumu un īstenību. Tas ir pētījums par laikmetīgās mākslas mijiedarbību ar literatūru, teātri un kino. Īpaša uzmanība veltīta oriģināliem un spēcīgiem naratīviem, kā arī mākslinieka vai mākslas darba stāstnieciskajai kapacitātei. Izstādes koncepcijas pamatā ir "kompilācija" – raksturīga mūsdienu parādība, ko aktīvi izmanot populāri preses izdevumi, interneta portāli, kā arī grāmatu klubi un literārās biedrības, kas saviem biedriem sastāda ieteicamo grāmatu sarakstus – vasaras atvaļinājumam vai Ziemassvētku brīvdienām. Arī izstādes darbi kopā veido tādu kā "vasaras literatūras sarakstu". Izstāde apvienos māksliniekus, kas darbojas kino, performances un instalācijas jomā, un tos, kam tuvākas tradicionālākas izteiksmes formas – zīmējums un tēlniecība. Darba laiks: P. Slēgts O.–C. 12:00–19:00 P. 12:00–21:00 S. 10:00–21:00 Sv. 10:00–18:00 | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
