VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Izstāde "Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985-1995” Lauris Bokišs, "kim?" Laikmetīgās mākslas centra informācijas un izglītības projektu vadītājs 07.06.2013 - 14.07.2013 Izstāde "Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985–1995” vēsta par kustību modes vēsturē, kas, mijiedarbojoties roka un skvoteru kultūrām, izveidojas perestroikas pirmssākumos un pastāv līdz pat 90. gadu vidum, kad Krievijas un citu bijušo padomju republiku jaunajos tirgos ienāk glancētie modes izdevumi. | ||||||||||
 Bruno Birmanis un viena no viņa pirmajām kolekcijām. Rīga. 1987 Foto no Svetlanas Kuņicinas arhīva | ||||||||||
| Brīvības reibinošais gaiss Krievijā un tuvējos reģionos astoņdesmito gadu vidū izraisīja nebijušu pagrīdes kultūras uzplaukumu. Satuvinoties avangarda māksliniekiem, mūziķiem un subkultūru pārstāvjiem – pankiem, rokeriem, New Wave piekritējiem – dzima unikāla parādība – alternatīvā mode, kuras skates nereti kļuva par performancēm. Ja pirmsākumos alternatīvās modes kustība bija lielākoties tikai romantiska un drosmīga pašdarbība, tad beigu posmā alternatīvās modes mākslinieki jau noteiktāk apzinājās savu vērtību un strādāja profesionāļu vērtējumam, veidojot viņu vidū atzītas un pieprasītas autorkolekcijas un šovus. Alternatīvās modes fenomenu atzinīgi novērtēja tādi Rietumu modes korifeji kā Vivjena Vestvuda (Vivienne Westwood), un Jodzi Jamamoto (Yohji Yamamoto), savukārt Pako Rabane (Paco Rabanne), Endrjū Logans (Andrew Logan), Zandra Roudsa (Zandra Rhodes) un daudzi citi piedalījās Rīgas Nepieradinātās modes asamblejā, kuras idejas autors un organizators bija modes mākslinieks Bruno Birmanis. Nepieradinātās modes asamblejas skates turpinājās līdz deviņdesmito gadu beigām, un savas pastāvēšanas laikā no 1990. līdz 1999. gadam Asambleja kļuva par vienu no būtiskākajiem sava laika modes procesa notikumiem ne tikai Baltijas, bet visas Eiropas mērogā. Radošā komunikācija caur modi savā ziņā aizstāja sociālo komunikāciju, paliekot ārpus politiskajām nesaskaņām, kas šajā laikā plosa pospadomju telpu. Tā ir dzīva vēl šodien, veicinot radošo ideju apmaiņu un mākslinieku mobilitāti. Izstādes 66 fotogrāfijās un videodarbos apskatāmi modes tēli, kurus radījuši Katja Fiļipova (Катя Филиппова), Goša Ostrecovs (Гоша Острецов), Aleksandrs Petļura (Александр Петлюрa), Andrejs Barteņevs (Андрей Бартенев), Katja Mikuļska-Mosina (Катя Микульская-Mосина), Katja Rižikova (Катя Рыжиковa), Irēna Burmistrova (Ирэн Бурмистровa), duets La-Re (дуэт Ла-Ре), Bruno Birmanis u.c. Izstādes kuratori – daudzu underground antropoloģijai un mākslai veltītu rakstu autors, subkultūru arhīva kompost.ru īpašnieks un kurators Mihails Basters (Михаил Бастер) un fotomākslas pētniece, kuratore un pasniedzēja Irina Megļinska (Ирина Меглинская). Izstāde "Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985 – 1995” tapusi sadarbībā ar Laikmetīgās kultūras centru „Garāža” (Maskava), kur tā pirmo reizi izstādīta 2011. gadā. Laikmetīgās kultūras centrs "Garāža" ir neatkarīga kultūras platforma jaunas domāšanas attīstei. Plašā izstāžu programma, kas aptver gan Krievijas, gan ārzemju māksliniekus, centra "Garāža" zinātniski pētnieciskā darbība, izglītojošās un izdevējdarbības programmas veido kvalitatīvu vidi sabiedrības dialogam, kā arī jaunu ideju un projektu radīšanai. Šai institūcijai, kuru 2008. gadā Maskavā laikmetīgās kultūras attīstības un popularizēšanas nolūkā dibinājusi Darja Žukova (Дарья Жукова), pieder unikāls pētniecisks krievu mūsdienu mākslas vēstures arhīvs, un tā nodarbojas ar inovatīvu bērnu un ģimenes izglītības metožu izstrādi un ieviešanu, kā arī sniedz atbalstu mākslas un kultūras sfēras profesionāļiem. Centrs „Garāža” palīdz tapt eksperimentāliem projektiem – izstādēm, diskusijām un izglītojošiem pasākumiem. Laikmetīgās kultūras centrs "Garāža” ir nekomerciāls attīstības un mākslas atbalsta fonda "Айрис” projekts. Izstāde ir daļa no Rīgas festivāla vizuālās mākslas programmas. Jau trešo gadu vasaras sākumu Rīgā ieskandinās vērienīgākais klasiskās mūzikas un mākslas notikums Baltijā – Rīgas festivāls, pulcējot izcilākos Latvijas un pasaules māksliniekus. Koncertos no 3. līdz 20. jūnijam dzirdēsim mūsu izcilos mūziķus: Vestardu Šimkus, Baibu Skridi, Kseniju Sidorovu, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, Latvijas Radio kori un valsts akadēmisko kori “Latvija", Renāru Kauperu, a cappella kvartetu Anonymous 4 no ASV, kanādiešu mecosoprānu Mišu Brigergosmani, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri u. c. Kopš šī gada 19. aprīļa Rīgas festivāls, kā pirmais un pagaidām vienīgais Latvijas kultūras forums, ir uzņemts Eiropas festivālu asociācijā (EFA), kas ir vecākais kultūras tīkls Eiropā un apvieno prestižākos festivālus Eiropā un ārpus tās robežām. Rīgas festivālu rīko VSIA “Latvijas Koncerti”, sadarbības partneri ir Rīgas dome un VAS “Latvijas Dzelzceļš” un "kim?" Laikmetīgās mākslas centrs. Plašāka informācija: www.rigasfestivals.lv. Rīgas festivāla Vizuālās mākslas programmu pavadošie pasākumi: 8. jūnijā plkst. 13.00 "kim?" – tikšanās ar izstādes līdzkuratoru Mihailu Basteru. 8. jūnijā plkst. 17.00 Birojnīcā Berga bazārā – saruna-diskusija, piedaloties modes māksliniekiem, kultūrteorētiķiem un kuratoriem; diskusijas vadītājs – mākslas kritiķis Vilnis Vējš. Pavadošie pasākumi ir apmeklējami bez maksas. | ||||||||||
| "kim?" Maskavas iela 12, korpuss 1, Rīga o., t., c., pt. 14.00–19.00 s., sv. 12.00–18.00 pirmdienās slēgts otrdienās ieeja bez maksas www.kim.lv | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
