VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS

LV   ENG
Laikmetīgās mākslas digitalizācijas projektam necerēti panākumi
Linda Veinberga, Laikmetīgās mākslas centrs
Laikmetīgās mākslas digitalizācijas projekts (Digitising Contemporary Art, saīsināti - DCA) ir sasniedzis īsenošanas termiņa viduspunktu, uzrādot rezultātus, kas pārspēj prognozētos. Patlaban veiksmīgi uzsākta mākslas darbu reprodukciju integrēšana Eropas kultūras mantojuma vienotās digitālās piekļuves vietnē Europeana (www.europeana.eu/portal).
 
Tamāšs Valickis (Tamás Waliczky). Ainava. Videokadrs. 1998.
Apbalvots ar Izcilību Prix Ars Electronica 1998.gada festivālā kategorijā datoranimācija / vizuālie specefekti, Ars Electronica arhīvs, Linca, Austrija
 
Šī gada pavasarī projekts veiksmīgi sasniedza īstenošanas termiņa vidu, uzrādot ļoti labus rezultātus. Līdz šim tikuši digitalizēti 12'834 mākslas darbi, kas ir par 30% vairāk nekā tika plānots. Digitalizēto mākslas darbu autoru vidū ir tādi pazīstami mākslinieki, kā Barijs Flanagans, Stefans fon Hīne un Klāss Oldenburgs. 12 508 no digitalizētajiem mākslas darbiem, līdz ar metadatiem, jau ir iekļauti projekta partneru kolekciju menedžmenta sistēmās, kas ir trīs reizes vairāk, nekā bija paredzēts šajā laika posmā. Līdz šim 2632 digitalizētās vienības tikušas ievietotas projekta partneru mājas lapās, kā arī novembrī uzsākta digitalizētā satura un metadatu iekļaušana Europeana portālā.

Laikmetīgās mākslas centrs projekta ietvaros sadarbojas ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas sniedz konsultācijas un nodrošina failu piegādi Europeana portālam, kā arī paplašina ar LMC kolekciju savu digitālo bibliotēku. Kopumā plānots digitalizēt vairāk nekā 1000 fotogrāfijas, aptuveni 1200 gleznas un zīmējumus, 120 video darbus, 850 diapozitīvus, 160 plakātus, kā arī apmēram 500 mākslas darbu katalogus un analītiskus rakstus mākslas periodikā, kas atrodami LMC datu bāzē. Darbu autoru vidū ir gan jauni mākslinieki, gan Latvijas kultūras ikonas (Māris Ārgalis, Boriss Bērziņš, Hardijs Lediņš, Jānis Pauļuks u.c.). Digitalizētās kolekcijas pieejamība internetā dos iespēju no jebkuras vietas pasaulē iepazīties ar Latvijas laikmetīgās mākslas centra datu bāzi un apskatīt augstas kvalitātes mākslas darbu reprodukcijas, izmantojot tās studiju un pētnieciskajā darbā. Pateicoties DCA projekta partneru sadarbībai, veidojot kopīgas digitālās izstādes un saistītā veidā iekļaujot datus Europeana portālā, tiks vairota Latvijas mākslas atpazīstamība pasaulē.

Projekta pirmajos sešos mēnešos (janvāris – jūnijs 2011) DCA konsorcijs veica rūpīgu dažādo mākslas institūciju situācijas un kolekciju stāvokļa izvērtējumu. Ņemot vērā izvērtējuma rezultātus, labākos prakses piemērus, ekspertu ieteikumus un tehnisko atbalstu, tika radīts projekta kopējais digitalizācijas plāns. Balstoties uz to, katrs projekta partneris izstrādāja atsevišķu sava krājuma digitalizācijas plānu, norādot vēlamos kvalitātes parametrus un satura specifikāciju. Tikai pēc plānošanas perioda noslēguma 2011. gada jūlijā tika sākts darbs pie mākslas darbu digitalizācijas, kas turpinās līdz šai dienai.
 
Inese Mailīte, Ivars Mailītis. Cilvēki kā karogi. Videokadrs. 1990
 
Paralēli digitalizācijas procesam, projekta ietvaros tika rīkotas apmācības par metadatu shēmām, failu formātiem un kodeku standartiem, kā arī XML eksportu, vārdnīcām, ilgstošas saglabāšanas stratēģijām, agregācijas procesiem un autortiesību jautājumiem. Tikušas publicētas arī profesionāļiem paredzētas laikmetīgās mākslas digitalizācijas un digitālā arhīva uzglabāšanas vadlīnijas, kas balstītas projekta partneru pieredzē un veiksmīgāko prakses piemēru izvērtējumā. DCA mājas lapā (www.dca-project.eu) regulāri tiek publicētas intervijas ar projektā iesaistīto institūciju pārstāvjiem, dodot plašāku ieskatu dažādos, ar digitālo kolekciju radīšanu saistītos jautājumos. Turpat iespējams iepazīties ar digitalizācijas vadlīnijām un citu projekta dokumentāciju.

Vispārīga informācija par DCA projektu
DCA projekta mērķis ir palielināt laikmetīgās mākslas kā būtiskas Eiropas kultūras daļas, pieejamību internetā un veicināt plašākas sabiedrības interesi par laikmetīgās mākslas procesiem. Līdz 2013. gada jūlijam 21 Eiropas mākslas institūcija projekta ietvaros plānojusi digitalizēt aptuveni 27 000 laikmetīgās mākslas darbu un 2000 kontekstuālos dokumentus, kuri būs pieejami caur Europeana portālu.

Projekta tiešais rezultāts būs mākslas darbu un dokumentu digitālo reprodukciju radīšana, kā arī sīkattēlu un metadatu iekļaušana Europeana portālā. Līdz ar to DCA projekts pievienos Europeana datu bāzei kultūras mantojuma daļu, kura līdz šim portālā tikusi maz pārstāvēta. Digitalizēto darbu kopums būs pieejams arī caur projekta partneru mājas lapām un viens no projekta mērķiem ir atbalstīt laikmetīgās mākslas instititūciju augošo interesi par kolekciju izvietošanu internetā.
 
Stefans fon Hīne (Stephan von Huene). Bez nosaukuma. No sērijas "Prāta kartes" (Mind Maps. Papīrs, zīmulis. 1987. Dr. P.fon Kiphofas fon Hīnes (P. Kiphoff von Huene) kolekcija, digitalizēts Valsts Dizaina Koledžā Karlsrūhē, Vācijā
 
DCA projekta vidējā termiņā un ilgtermiņā paredzamie rezultādi ir dažādi – digitalizējot mākslas kolekcijas, DCA ne tikai paplašinās to pieejamību, bet arī sniegs atbalstu mākslas krātuvēm kolekciju glabāšanā. Augstas kvalitātes digitālās reprodukcijas palīdzēs izvairīties no mākslas darbu nolietošanās, bojājumiem vai zaudējumiem, lietojot mākslas darbu oriģinālus, īpaši, ja runa ir par trausliem objektiem, zīmējumiem vai citiem darbiem uz papīra.

DCA projektu līdzfinansē Eiropas Savienības Konkurētspējas un inovācijas ietvarprogrammas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programma (CIP-ICT PSP)

Informācija par projekta īstenotājiem

DCA projektu koordinē Briselē bāzēta organizācija PACKED vzw, kas kopš tās dibināšanas 2005. gadā ir izaugusi no nelielas organizācijas audivizuālo mākslas darbu arhivēšanai un uzglabāšanai līdz digitālās kultūras mantojuma ekspertīzes centram. Organizāciju finansiāli atbalsta Beļģijas Flāmu Kopienas ministrija. Sīkāka informācija www.packed.be

Tehniskie partneri

NTUA – Atēnu Nacionālā Tehniskā Universitāte (Atēnas, Grieķija), www.ntua.gr
Ģentes Universitātes Multimediju Laboratorija iMinds - (Ģente, Beļģija), multimedialab.elis.ugent.be
Ubitech – Ubiquitous Inteliģentie Tehniskie risinājumi (Atēnas, Grieķija), www.ubitech.eu
 
Pats Andrea (Pat Andrea). Atgriešanās no Grieķijas. Audekls, eļļa. 108x150cm. 1965. Frissiras muzejs ©, Atēnas, Grieķija
Māris Ārgalis. Zīme II. No sērijas "Kārtis ar kukaiņiem". Litogrāfija. 24x17cm. 1977
Hardijs Lediņš, Juris Boiko. Kurtumzla jaunības stāsts. Fragments. Manuskripts. 30x21cm. 1980. gadi
 
Muzeji un mākslas institūcijas (alfabēta kārtībā pēc valstīm):

Austrija:
Ars Electronica, www.aec.at

Beļģija:
Argos – Mākslas un mediju centrs (Brisele), www.argosarts.org
MAC’s – Beļģijas Franču kopienas laikmetīgās mākslas muzejs (Grand-Hornu), www.mac-s.be
Mu.ZEE – Rietumflāmu provinces un Ostendas pilsētas kolekcija (Ostenda), www.muzee.be
Beļģijas Karaliskais mākslas muzejs (Brisele), www.fine-arts-museum.be

Horvātija:
MMSU – Modernās un laikmetīgās mākslas muzejs Rijeka (Rijeka), www.mmsu.hr

Vācija:
EMAF – Eiropas Mediju mākslas festivāls (Osnabruka), www.emaf.de
HfG – Valsts Dizaina Koledža Karlsrūhe (Karlsrūhe), www.hfg-karlsruhe.de
Transmediāle (Berlīne), www.transmediale.de

Grieķija:
Frissiras Muzejs (Atēnas), www.frissirasmuseum.com
MMCA – Maķedonijas Laikmetīgās mākslas muzejs (Tesaloniki), www.mmca.org.gr
Nacionālā galerija - Alexandros Soutzos Muzejs (Atēnas), www.nationalgallery.gr

Islande:
Islandes Nacionālā galerija (Reikjavīka), www.listasafn.is
RAM – Reikjavīkas mākslas muzejs (Reikjavīka), www.artmuseum.is

Latvija:
Laikmetīgās mākslas centrs (Rīga), www.lcca.lv

Nīderlande:
Boijmana Van Beiningena muzejs (Roterdama), www.mbvb.nl
NIMk – Nīderlandes Mediju mākslas institūts (Amsterdama), www.nimk.nl

Polija:
WRO Mākslas centrs (Vroclava), www.wrocenter.pl

Portugāle:
Serralves (Porto), www.serralves.pt

Slovēnija:
MG – Moderna Galerija (Ļubļana), www.mg-lj.si

Spānija:
Antoni Tapiès Fonds (Barselona), www.fundaciotapies.org

Intervijas ar projekta partneriem:
Intervija ar Ninki van der Valu (Nynke van der Wal) Boijmana Van Beiningena muzejs, Nīderlande:
www.dca-project.eu/news_activities/detail/interview_with_nynke_van_der_wal_museum_boijmans_van_beuningen

Intervija ar Pjēru–Īvu Desevu (Pierre-Yves Desaive) Beļģijas Karaliskais mākslas muzejs, Beļģija
www.dca-project.eu/news_activities/detail/interview_with_pierre_yves_desaive_the_royal_museums_of_fine_arts_of_belgiu

Intervija ar Sofī Reiseveltu (Sofie Ruysseveldt), Argos – Mākslas un mediju centrs, Beļģija, un Bjernu Šerlipensu (Björn Scherlippens), Mu.ZEE – Rietumflāmu provinces un Ostendas pilsētas kolekcija, Beļģija.
www.dca-project.eu/news_activities/detail/interview_with_argos_muzee_en

DCA projekta mājaslapa:
www.dca-project.eu
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts