VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Izstāde "Tēlniecība. No Terpja līdz Mazūrijam" Baiba Guste, mākslas zinātniece 19.10.2012 - 16.11.2012 Divi vārdi – Terpis un Mazūrijs – nezinātājam tie neizsaka neko, bet šaurākā tēlnieku vidē, un it īpaši Igora Dobičina (izstādes koncepcijas autors) izteikumos, ir dzirdēti. Tā tiek saukti divi tēlnieki: Alberts Terpilovskis (1922–2002) un Kristaps Strauts (dz. 1973). Mākslinieki, starp kuru vārdiem un radošo darbību var ievietot nozīmīgu Latvijas tēlniecības prakses posmu. | ||||||||||
 | ||||||||||
| Šo periodu iezīmē A.Terpilovska kā pedagoga (Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības katedras pedagogs no 1971.gada) devums vairāku tēlnieku paaudžu izglītošanā, un K.Strauts kā viens no pēdējiem viņa studentiem. Izstādes koncepciju ir veidojis tēlnieks, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) prezidents Igors Dobičins, kura viena no darbības prioritātēm ir aktualizēt un popularizēt tēlniecības nozari. Izstādē viņš eksponē savrupu skatījumu: Latvijas tēlniecības skola – A.Terpilovska pedagoga un mākslinieka personība – 20.gadsimta 70.-90.gadu tēlniecības formveides aspekti audzēkņu darbos. Šīs ekspozīcijas mērķis ir uzrādīt tā laika mākslas paradigmas, izglītības nozīmīgumu un radošās izpausmes, respektējot izstādes apjomu, kurā kā svarīga laikmeta liecība neiekļaujas monumentālā, monumentāli dekoratīvā, memoriālā un medaļu māksla. A.Terpilovska daiļradei raksturīga lakoniska plastika, ritmizēts masu kārtojums, stilistiski mazliet vispārināts, vienkāršā kompozicionālā uzbūvē balstīts precīzs tēlu un sižetu atveidojums. Radošā darbība ir bagāta: monumentālie darbi ar vērienīgumu dinamiski saspringtā formas valodā, tiešs vērojums portretos, un gan liriska, gan atjautīga humora noskaņa žanrisko sižetu un folkloras, mitoloģisko tēlu plastiskajā skaidrībā. Līdzās radošai darbībai A.Terpilovskis 27 gadus (1971 – 2002) ir bijis LMA Tēlniecības katedras pedagogs ar stingru nostāju un izpratni, kas balstīta tradicionālā tēlniecības formveides, žanru, sižetu un materiāla izjūtā. Izstādes intriga ir izvērtēt skolas, A.Terpilovska kā pedagoga un katra autora pozīciju: pielāgošanos vai atgrūšanos no ierastā. Izstādes koncepcija attīstīta izmantojot LMS muzeja krājuma iespējas, kas ir veidots no LPSR Mākslas fonda iepirkumiem (līdz 1991.gadam), kā arī izvērstākam un precīzākam attiecīgā tēlniecības procesa atspoguļojam ekspozīcija papildināta ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un autoru īpašumā esošajiem darbiem. Ekspozīcija rosina ieskatīties gan vispārpieņemtajās, klišejiskās tēmu variācijās, gan avangardiski stilistiskajos meklējumos: reālismā balstītie portreti (A. Terpilovskis, G.Stepanovs u.c.), koktēlniecības iespējas (Z.Galūns, V.Kurzemniece, M.Veilande u.c.), jauni apjoma, telpas un kustības mijiedarbības meklējumi mazās formas tēlniecības improvizācijās (Ligita Ulmane-Franckeviča, D, Nīcmane u.c.), dažādie materiālu apstrādes paņēmieni, kur jāizceļ 70. gados aizsāktā tiešās kalšanas metode un paplašināta akmenstēlniecības tematika ar metaforisku tēlainību (O.A.Feldbergs, O.Breģis, J.Zihmanis u.c.), modernismā balstīto abstrahētu formu meklējumi (A.Vārpa, I.Dobičins u.c.), laikmetīgie strāvojumi (A.Neretniece) un 90.gadu LMA studentu sniegums ar izjustu formas plastiku un konceptuāliem risinājumiem mūsdienās (K.Panteļejevs, A.Bikše, O.Šilova u.c.). Izstādē parādīts kā mijiedarbojoties laika garīgajam strāvojumam, varas pieprasījumam un izglītības pamatīgumam, veidojas mākslinieku iespējas un vēlēšanās, apjukums un bailes atrauties no ierastā, un sajūtot laikmetu, veidot citu skatījumu. Alberts Terpilovskis (18.10.1922.–20.09.2002.) Valsts Mākslas akadēmiju beidzis 1949.gadā. Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs (1971–1998). LPSR Tautas mākslinieks (1989). Nozīmīgākie monumentālie darbi: Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem, arhitekts Gunārs Asaris, Liepāja (1977). Piemineklis 1905.gada cīnītājiem, arhitekts K. Plūksne, Rīga (1960). Piemineklis Andrejam Upītim, arhitekts Gunārs Asaris, Rīga (1982), Kapa piemineklis rakstniekam Leonam Paeglem, II Meža kapi, Rīga (1960). LMS muzejs ir dibināts 2001.gada 27.septembrī. LMS muzeja krājums aptver vairāk nekā 16000 mākslas darbu, kurus no 1957. līdz 1991.gadam Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Mākslas fonds iepirka gan no izstādēm un mākslinieku darbnīcām, gan slēdzot līgumus ar konkrētiem autoriem. Latvijas Mākslinieku savienības muzejs 11. novembra krastmala 35, Rīga Tālr.: +371 2913895, e-pasts: info@lms.lv www.lmsmuzejs.lv Atbalstītāji un sponsori: LR Kultūras ministrija, VKKF, LNMM Latvijas Mākslinieku savienības galerijas darba laiks: T, C, P, S 12.00–17.00 | ||||||||||
| Latvijas Mākslinieku savienības galerija 11. novembra krastmala 35, Rīga www.lmsgalerija.lv | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
