Noslēdzies forums "Kultūra pēc radošās industrijas" Zane Zajančkauska, Laikmetīgais mākslas centrs 22. maijā notika forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”, pulcējot plašu interesentu skaitu un iesaistot diskusijās gan kultūrpolitikas veidotājus, gan kultūras institūciju, radošās industrijas, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus. Forumā uzmanība tika vērsta uz radošo industriju jēdzienu, mēģinot izprast saikni starp kultūras procesu un industriju.
Forumā uzstājās aicinātie eksperti – Džons Holdens, Pēters Inkei, Rasa Šmite, Ieva Zemīte, Berks Vahers, viņu uzstāšanos turpināja risinājumu darbnīcas – grupu diskusijas, kuras moderēja Sarmīte Ēlerte, Zane Kreicberga, Ieva Ūbele, forumu noslēdzot ar paneļdiskusiju, kurā piedalījās Māris Ēlerts (LIAA), Solvita Krese (Laikmetīgās mākslas centrs), Diāna Čivle (Rīga2014), Klāvs Sedlenieks (Rīgas Stradiņa universitāte), Gatis Mūrnieks (reklāmas aģentūra McCann), Sarmīte Ēlerta (premjera padomniece), Rasa Šmite (RIXC), Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs).
Forumā izskanēja atšķirīgi viedokļi par to, vai jēdziens „radošā industrija” ir no augšas kultūrai pielāgota jauna valoda, vai arī „dabiska” nepieciešamība nodalīt jaunas uzņēmējdarbības un kultūras iniciatīvu formas. Izskanēja viedoklis, ka radošo industriju definēšanā būtu jāiesaista iespējami vairāk cilvēku tā, lai izmantotu iespējas, ko šis jēdziens sniedz, bet izvairītos no jēdziena lietošanas nevietā, tādejādi vairojot neskaidrību un kropļojot izpratni par kultūras lomu sabiedrībā. Kā iespējas, ko sniedz radošās industrijas jēzdiens, tika minēts jauns skatījums uz kultūrizglītību un investīcijām kultūras procesā.
Debatēs par kultūras un radošo industriju finansēšanu iezīmējas doma, ka īpašu uzmanību būtu pelnījušas kultūras iniciatīvas, kurām ir uzņēmējdarbības pazīmes, bet kas neatbilst radošās industrijas skaitliskajiem rādītājiem (peļņa, eksportspēja, nodarbināto skaits utml). Diskusijās klātesošie Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas pārstāvji apliecināja gatavību sarunai par jaunu finanšu instrumentu izveidi, aicinot kultūras nozari sadarbībā ar Kultūras ministriju formulēt to nepieciešamību un kritērijus.
Foruma viesu uzstāšanās, kā arī tālākās diskusijas pievērsās arī plašāki tēmai – kāda ir kultūras loma sabiedrībā. Izskanēja viedoklis, ka ekonomisko izaugsmi veicina ne tikai kultūras produkti, bet arī kultūras process pats par sevi, piemēram, dodot iemeslu iedzīvotājiem savu talantu realizēt tieši Latvijā; ekonomisko izaugsmi pastarpināti veicina arī kultūrai piemītošā spēja saliedēt, novērst etniskus konfliktus, veicināt sadarbību utml. Forumā tika vairakkārt uzsvērts, ka arī šāda izpratne un argumenti jāietver, domājot par kultūru kā ekonomiskās izaugsmes veicinātāju, izvairoties to pamatot tikai ar kultūras industriju radīto pienesumu iekšzemes kopproduktam.
Foruma diskusijas un secinājumi tiks apkopotas rakstiski un publiskotas, aicinot secinājums ņemt vērā gan topošajās kultūrpolitikas vadlīnijās „Radošā Latvija”, gan topošajā Nacionālās attīstības plānā.