VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| LMA Tekstilmākslas nodaļas izstāde Valmierā Aija Baumane, LMA Tekstilmākslas katedras vadītāja, Latvijas Tekstilmākslas asociācijas vadītāja 2011. gada oktobrī Latvijas Mākslas akadēmija atzīmēja savas 90 gadu pastāvēšanas gadskārtu. Gadu gaitā Latvijas Mākslas akadēmijas paspārnē radītas un savu profesionālo attīstības ceļu šobrīd veic četrpadsmit apakšnozares mākslā, dizainā un mākslas zinātnē. 2011. gada rudenī atzīmējama 50 gadskārta kopš Latvijas Mākslas akadēmijā uzsākta profesionāla tekstilmākslas izglītība, kas, Latvijas kultūrai nesot neskaitāmus spilgtus un talantīgus tekstilmāksliniekus, devusi specifisku, interesantu un bagātu artavu Latvijas mākslas pasaulei. | ||||||||||
 Dzintra Vilks. Piebalga. Pavasaris | ||||||||||
| LMA Tekstilmākslas katedra pusgadsimtā 1961. gadā pēc ilgu un sarežģītu birokrātijas tīklu atšķetināšanas tekstilmāksliniekam Rūdolfam Heimrātam izdevās T. Zaļkalna Latvijas PSR Mākslas Akadēmijā atvērt Tekstilmākslas nodaļu. Nosacījumi bija visai sarežģīti, jo galvenais uzdevums bija sagatavot māksliniekus tekstilrūpniecības vajadzībām, kas arī bija paredzēts mācību programmā. Nodaļu dibināja laikā, kad mākslinieku profesionalitātes kritērijs bija pakļauts sociālistiskā reālisma prasībām, kas atradās idejisko uzraugu aprūpē. 20. gadsimta modernās mākslas virzieni neietilpa šajā ideoloģijā. Savukārt viņiem nebija sapratnes ar to, kādai jābūt lietišķi dekoratīvajai mākslai. Tā laika profesionālajā lietišķajā mākslā valdīja provinciāla gaisotne – pārprasta etnogrāfijas interpretācija, kas aprobežojās ar dzelteni brūnganās gammas vienveidību un tikpat absurdu rakstu izmantošanu. R. Heimrāta mākslas redzējums bija absolūti atšķirīgs – apgūtās zināšanas par pasaules mākslas modernajām parādībām ļāva izveidot savu vērtību sistēmu, ko nespēja ietekmēt akadēmijā valdošais gars. Arī tautas mākslas tradīcijas viņš izprata kā vērtību sistēmu, kam jāatrodas dzīvā aprites procesā, un profesionāla mākslinieka uzdevums ir šo procesu veicināt, laužot novecojušos priekšstatus un uztveres stereotipus, lai tie netraucētu tradīciju atjaunotnei. R. Heimrāta interese par moderno mākslu un etnogrāfiju iespaidoja mācību programmas izveidi. Uzsākot darbu, nodaļā nebija nekā - tikai mācību programmas galvenās vadlīnijas. Trūka telpu, materiālu, nepieciešamā tehniskā aprīkojuma, bet bija fantastiska vēlme strādāt - gan vienīgajam pedagogam R. Heimrātam, gan pirmajiem studentiem. Kopā tika izrunāti galvenie jautājumi – kādu gribam redzēt savu nodaļu un ceļu tekstilmākslā. Katru gadu bez konkursa tika uzņemts students ar kādas tekstilrūpnīcas stipendiju, līdz ar to mācību programmā bija specifiski priekšmeti, piemēram, ražošanas tehnoloģija, desinatūra, sietspiede. R. Heimrāts bija iepazinies ar mācību programmām Čehoslovākijā, Polijā Ļeņingradā un Maskavā. Izvērtējot šo augstskolu pieredzi, tika izveidota sava mācību programma. Izvēlētā pamatnostādne bija loģiska un konstruktīva – mācību process jāsāk ar vienkāršām lietām, pakāpeniski dodot arvien sarežģītākus uzdevumus, tādējādi pilnveidojot studentu mākslinieciskās un profesionālās iemaņas. Etnogrāfijas studijas, ornamentālās kompozīcijas, dabas struktūru un formu studijas, dzīvnieki, putni, zivis, ainavas, kompozīcijas ar cilvēku figūrām. Svarīga mākslinieciskās izaugsmes sastāvdaļa bija zīmēšana un gleznošana, kas pilnveido katra jaunā mākslinieka krāsu, ritma un kompozicionālo izteiksmi. Vienlaicīgi katru semestri nācās kopēt kādu mākslas darbu atbilstoši konkrētajam kompozīcijas uzdevumam. Tā studentu interešu lokā par pārsteigumu citu nodaļu studentiem nonāca visa modernā māksla, tostarp Piccaso, Miro, Klē, Magrits u.c. Mācību metodes kodols slēpjas demokrātiskajā profesora prasmē ar savu personību neaizēnot studenta individualitāti, bet palīdzēt viņam atrast sevi, apzināties savu dotību īpatnības. Ar regulāru darbu attīstīt savas radošās spējas un izveidot vienīgi sev atbilstošu izteiksmes formu, attīstīt spēju saskatīt būtisko dzīves situācijās un ieraudzīt neparasto sev apkārt. Sevišķa vērība tika veltīta darbu tonalitātei, krāsu ekspresijai, kas paver neierobežotas iespējas aizvest skatītāju citā - mākslinieka izdomātā pasaulē. Pārdomāta kompozicionālā uzbūve, kolorīts, profesionāls tehniskais izpildījums raksturo visus diplomdarbus, no kuriem lielākā daļa ir figurāli gobelēni., kā arī sietspiedes u.c. tehnikās izpildīti darbi. Ar katru gadu tika papildināts pedagogu kolektīvs. Izveidojās darbnīcas – batikai un sietspiedei, kuru pilnībā iekārtoja J. Joselis, sameklējot tvaicējamo iekārtu un tekstilkrāsas, drukāšanas un gaismošanas galdu. Aušanas darbnīcas iekārtošanai un vadīšanai par mācību meistari tika uzaicināta G. Vecvagare - cilvēks ar plašām zināšanām tradicionālās aušanas tehnikās un gobelēnu aušanā. Ar katru gadu, nākot klāt jauniem kursiem, tiek papildus sameklētas telpas kompozīcijas klasēm un aušanai. Nodaļā bija īpaša atmosfēra - ar patiesu aizrautību, zināmā mērā pat fanātismu tika veikti mācību uzevumi. R. Heimrātam piemita sevišķas spējas enerģētiski pozitīvi iesaistīt studentus mācību procesā, atrodot ikvienam studentam individuālu pieeju, kā rezultātā Tekstilmākslas nodaļas studentu sniegums raisīja ievērību un atzinību. Sekoja pirmie izlaidumi, pirmie panākumi izstādēs Latvijā un Padomju Savienībā. Darbi krasi atšķīrās no iepriekšējās paaudzēs radītajām tekstilijām. Valdzināja domas un izteiksmes brīvība, kolorīta krāsainība un daudzveidība. Radās aizvien jauni tehniskie risinājumi, kas sasaucās ar tekstilmākslas virzieniem Eiropā. Būtiska atšķirība R. Heimrāta skolai bija tā, ka visus darba procesus veica katrs mākslinieks pats - sākot ar materiālu krāsošanu, kartona zīmēšanu un aušanu. Sevišķa vērība tika pievērsta kolorītam un kompozicionālajai uzbūvei. Gadu gaitā papildiņājās pedagogu kolektīvs - G. Barkāns, E. Briede, R. Eglīte , A. Karosēviča, I. Blumate, Sk. Leimane, A. Baumane, . A. Osis. Tika pilnveidota mācību programma, pievēršot uzmanību trīsdimensionāliem darbiem un dažādiem eksperimentiem, kā arī figurālām kompozīcijām. Studenti jau ar pirmajiem kursiem iesaisījtās izstāžu darbībā. Labākos darbus iegādājās gan LPSR Kultūras ministrija, gan Mākslas fonds, Garīgā brīvība un pozitīvais novērtējums bija būtisks faktors straujajai tekstilmākslas attīstībai. Šogad svinam 50. gadadienu kopš nodaļas nodibināšanas. Kādas pārmaiņas šajā laika periodā ir bijušas un kas varbūt ir saglabājies? Katra nākošā paaudze nāk ar saviem atklājumiem profesionālajā un mākslinieciskajā izteiksmē. Katra paaudze izdara savu pienesumu zināšanu izkopšanā, notiek to uzkrāšana un pilnveidošana un rezultātā rodas mākslas darbi ar pavisam atšķirīgu estētisko, emocionālo, konceptuālo ievirzi. Mainoties profesionālās izteiksmes valodai, katedrā tika iesaistīti jauni pedagogi - Aina Muze (māca tekstilmozaīku), Rolands Krutovs (māca datorgrafiku), Elīna Ģibiete (māca konceptuālo tekstilu). Digitālo aušanu ar žakardstellēm TC-1 un tagad arī datorgrafiku māca Jekaterina Alksne. Strauji mācību procesā ienāk jaunās tehnoloģijas - kompozīciju variantus izstrādā ar datora palīdzību. Dabīgo vilnas un lina šķiedru nomaina citi materiāli – sintētiskās šķiedras, papīŗs, metāls, polietilēns, bieži kā materiāls tiek izmantots viss, ar ko vien cilvēks saskaras sadzīvē.. Straujā laika rituma ietekmē darba un laika ietilpīgo gobelēna vietā nāk rokas žakarda audums. Tehniskās iespējas papildina tekstilmozaīka, sietspiede, digitālā apdruka, vilnas vēlums, izšuvumi, kausējumi un dažādas autortehnikas. Daudz sarežģītāka ir studentu materiālā situācija, tikai dažiem ir valsts stipendija, pašiem jāiegādājas visi mācību procesā nepieciešamie materiāli. Pārmaiņas ir arī mācību programmā, lielāka vērība veltīta figurālām kompozīcijām un skicēšanai, kur jāatrod individuāla pieeja. Saglabājusies pamatnostādne - pakāpeniska pāreja no vienkāršākā uz sarežģīto, kā arī vēlme katrā studentā attīstīt profesionālo izaugsmi un veicināt individuālā rokraksta izveidi. Mācību process sadalās divās daļās - bakalaura studiju posms un studijas maģistrantūrā. Katru studiju posmu noslēdz diplomdarbs, kas sastāv no praktiskās un teorētiskās daļas, Studentiem jāprot zinātniski pamatot savu ideju. Arī mācību procesa laikā pastiprināti tiek prasīts ideju konceptuālais izklāsts, nošķirot konceptuālās kompozīcijas stundas. Praktiskajos diplomdarbos parādās jaunas tendences tehniskajā izpildījumā un materiālu izvēlē. Steidzīgais laika ritums atstāj savas iezīmes, jo tikai retais auž klasisko gobelēnu. To nomaina dažādas autortehnikas, darbi kļuvuši mazāki, studenti labprātāk izvēlas strādāt pie darbu cikliem - 3, 5, 10 mazāka izmēra darbiem, kas perspektīvā varētu tikt izvietoti atbilstošā interjerā. Liela uzmanība tiek pievērsta radošām aktivitātēm. Tā ir dalība Tekstilmākslas asociācijas rīkotajās izstādēs, studentu darbu izstādēs, ārzemju izstādēs, starptautiskos projektos un konkursos. Tiek rīkotas personālizstādes. Tas veicina jaunā mākslinieka radošo izaugsmi un ceļ viņa pašapziņu. Beidzot akadēmiju, daudzi no studentiem ar saviem mākslas darbiem jau ir guvuši atzinību plašākā kontekstā. Erasmus sadarbības programmas ietvaros studentiem ir plašas iespējas, saņemot stipendiju vienu semestri studēt kādā no Eiropas Savienības augstskolām. Plašā informācijas plūsma internetā ļauj gūt priekšstatu par aktualitātēm tekstilmākslā (un ne tikai). Ikviens var piedalīties starptautiskos konkursos, simpozijos, rezidencēs. Viss minētais dažādo studentu darbu tēmu izvēli un tehnisko izpildījumu. Jauno mākslinieku darbi izpelnījušies atzinību daudzās izstādēs Latvijā un ārzemēs, sniedzot gandarījumu par procesa nepārtrauktību. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
