Turpinot Mūkusalas Mākslas salona tradīciju – iepazīstināt mākslas cienītājus ar tā kolekcijā esošiem darbiem, šoreiz ekspozīcijā būs skatāma klusās dabas žanra glezniecība.
Ansis Artums. Klusā daba ar sarkano drēbi. Audekls, eļļa. 73,5 x 60,5 cm. 1938
Kluso dabu var uzskatīt par vienu no populārākajiem žanru veidiem. Jau sākot ar mākslas studiju uzdevumiem tam ir būtiska loma tēlotājprasmes spodrināšanā, ļaujot topošajiem māksliniekiem apjaust savu spēju robežas un māksliniecisko interešu virzību. Savukārt tālākā jaunrades ceļā tas ir pateicīgs risinot visdažādākās gleznieciska rakstura problēmas, - „Klusajā dabā var nodarboties ar glezniecību tīrākā veidā, noskaidrot un attīstīt savu piegājienu un izpratni”, runājot par šo žanru, teicis viens no savdabīgākajiem un nozīmīgākajiem tā kopējiem Latvijas mākslā - Imants Vecozols.
Vienlaikus tas ir arī ļoti intīms, autora subjektīvo pasaules uztveri un pārdzīvojumu apzinošs žanrs. Un lai gan tēlotā priekšmetiskā vide visbiežāk ir nedzīva, tomēr iemūžināto lietu klusējošā daba ir mānīga, - ikviens patiesi ieinteresēts un vērīgs skatītājs te spēs atklāt visdažādākos stāstus – ne tikai par mākslinieka daiļradi, domas lidojumu, bet arī par viņa personību, par laikmeta izjūtu, vadošajām mākslinieciskajām tendencēm.
Atsevišķu gleznotāju daiļradē klusā daba ir kļuvusi par konstantu radošās uzmanības vērtību, kaldinot tādus Latvijas mākslas ainai nozīmīgus šī žanra meistarus kā, piemēram, Leo Svemps, Līvija Endzelīna, Boriss Bērziņš un Edvards Grūbe.
Bez jau pieminētajiem autoriem, izstādē būs skatāmi Johana Heinriha Baumaņa, Ugas Skulmes, Anša Artuma, Franciska Varslavāna, Bruno Celmiņa, Leonīda Āriņa, Bruno Vasiļevska, Birutas Baumanes, Induļa Zariņa, Ausekļa Baušķenieka, Raimonda Staprāna, Frančeskas Kirkes un vēl citu mākslinieku darbi, aptverot laika periodu no 19. gadsimta divdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.
Mūkusalas mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
o., t., c., pt. 12.00–18.00
s. 11.00–16.00
pirmdienās, svētdienās slēgts www.mmsalons.lv