VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Galerija "Suņa Taka (Su.Ta)" Marita Batņa, kultūras teorētiķe | |
|
Enerģiskie dizaineri Ilmārs un Ilona Drīliņi sevi raksturo kā "Jelgavas avangardistus" un, atverot savu pirmo galeriju pilsētā, ir apņēmības pilni "veidot Jelgavā galeriju kultūru". Ieraduši strādāt ar plašuma elpu - kontaktā ar Rīgu -, bagāti ar idejām, dizaina biroja "Sudraba taka" vadītāji nedomā, ka dizains un māksla ir no dažādas kompetences lauciņiem vai arī to saprecināšana ir viens vienīgs mārketinga triks. "Radošās izpausmēs ietilpst viss! Darbojamies, lai pašiem interesanti un varam sniegt cilvēkiem vidi, kuras tiem pietrūkst. Cilvēku domāšanas lokā jāienes māksla, jo no pieredzes secināms, ka vairumam nepiemīt izpratne, kāpēc māksla būtu jāpērk," - tā galerijas nolūku ar dzīvesveidu un kulturālu misiju sasien Ilmārs Drīliņš. Galerijas dzejiskais nosaukums un īsā versija, kas saliek vārdu kareivīgajam latviešu modernistam ar sulīgi asprātīgu rokrakstu - Romanam Sutam, kā arī Valentīndienā atklātā pikantā izstāde ar nosaukumu PUPart (erotika mākslā - Normunda Brasliņa, Roberta Koļcova, Aivara Vilipsona, Harija Branta un citu autoru darbi) garantē intrigu un dod mājienu par galeristu stilu. Elegantas delverības rakursā atklājas arī tas, ka darbības ideja un apkārtnes īpašības saplūdinātas galerijas tēlā ar pārdomātam dizainam atbilstošu pieeju. Gājiens uz it kā neredzamo Jelgavas vecpilsētu, kur klusā krustceļa laukumā atrodas sarkanīgais Dobeles ielas 68. nams, varētu likties kā nejaušs, tomēr intuīcijas virzīts klejojums pa taku, kas ved uz mērķi. Tā "ar savu domu" neatkarīgs klejo suns - tas kļuvis par galerijas tēlu un iemiesots Drīliņu darbības zīmolā "Su.Ta" ar logotipā redzamo suņa asti. Galeristu paredzējumā - jelgavnieks, cilvēks no citas vietas Latvijā vai ārzemnieks galeriju uziet kā interesantu un rosinošu vietu. Papildinoši skan Ilonas Drīliņas spriedums: māksla ir jāmeklē! | |
| |
|
Galerija draudzīgi sadzīvo vienā namā ar mūzikas skolu. Izstāžu atklāšanas ir notikumi - uzstājas mūziķi, neiztrūkst pārsteigumi un aktīva komunikācija. Iedibinot saskarsmi kā galerijas pamatlīniju un uzsverot virzienu uz prakses izkopšanu, iecerētas "pļāpu" diskusijas. Tās ir kluba veida tikšanās, ietverot ideju prezentācijas un to apspriešanu; tradīcija patapināta no arhitektu un dizaineru aprindām, bet profesionālā šaurība tikšot pārkāpta, iesaistot dažādus interesentus. Galeristiem padomā pirmās tēmas: logotipi un pilsētvides objekti. Vien jācer, ka "pļāpas" radīs atskaņas sabiedrībā. Nelielā izstāžu telpa, pēc saimnieku vērtējuma, ir modelis, kas atbilst pašreizējiem uzdevumiem. Telpa caurskatāmi savienota ar biroju; ikvienam vadītāji sniedz stāstījumu par izstādi - Rīgā šādi ar apmeklētājiem strādā tikai dažas galerijas.
Pieredzes kontā ir sešas izstādes, un iemēģināti dažādi žanri - dizaina objekti, fotogrāfija, glezniecība, grafika. Izveidots ritms, kur dinamiskas tematiskās izstādes mijas ar atelpu sniedzošām personālizstādēm. Kvalitatīva izstāžu telpa un māka prezentēt nosaka līmeni, ar kuru Drīliņi var projektos iesaistīt novērtētus māksliniekus. Līdzās eksponētiem darbiem piedāvājumu iecerēts paplašināt ar oriģinālu lietišķo mākslu. Konjunktūras spiediens un saimnieciskuma motīvi ir parastie iemesli aizdomām, ja runa ir par kādas galerijas attīstību. Par "Suņa taku" rodas zināma drošība, ka tās radošo un profesionāli stingro vadītāju rokās kvalitāte neiztecēs kā smiltis starp pirkstiem. "Suņa takai" jānovēl paust neatkarīgo garu un idejas progresīvās formās un neierobežotā telpā, liekot nokļūt uz pievilcīgās takas aizvien jauniem meklētājiem. . | |
| Atgriezties | |
