VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Masa un kultūra Šeldas Puķītes blogs, 25.10.2011 Vairāki notikumi, kas lielākoties norisinājās pagājušajā nedēļā, lika aizdomāties par attiecībām starp "masu" un "kultūru". | ||||||||||||||||||||||||||
 Mels Ramoss. Laimīgā blondā Lulu. 1965 | ||||||||||||||||||||||||||
| Pirmais signāls šajā virzienā smadzenēm tika dots jau oktobra sākumā, kad Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā tika atklāta Kārļa Vītola masu kultūras vērtību reflektējošā gleznu izstāde "Sāga: Botokss".(1) Sociāli aktīvas un reizē masu kultūras zīmju vēstošas ir arī Gintera Krumholca skulptūras, kas pašlaik apskatāmas izstādē "MAYDAY!" galerijā "Māksla XO".(2) Nākamais stimuls pārdomām nāca no nupat izdotās Sergeja Kruka grāmatas(3), kurā var pietiekami smalki un detalizēti iepazīties ar PSRS masu produkciju, kas izpaudās daudzo propagandas skulptūru ražotnē. Noslēgumā šai tēmai nedaudz negaidīti pievienojās arī starptautiskās estētikas un mākslas konferences "Vērojuma telpas: attēls, skaņa, performance, vārds" ietvaros notikusī diskusija "Valodas slimība mākslas kritikā – diagnoze vai terapija".(4) Diskusijas rezultātā nācās aizdomāties par tādu jautājumu kā mākslas kritika masām. | ||||||||||||||||||||||||||
 Kārlis Vītols. Svētais Juris. 2010 | ||||||||||||||||||||||||||
| No vārda "masa" un "kultūra" var, piemēram, veidot savienojumu "masu kultūra". Kārļa Vītola gleznās redzamie tēli un to formālais atveidojums (krāsa, līnija, kompozīcija) atbilst masu mediju varoņiem, kas kultivē jaunās vērtības (lasi preses relīzē: "plastiskās ķirurģijas brīnumus un "šopinga" kultu"(5) ). Savukārt gleznu sižetam mākslinieks patapinājis stāstus iz Rietumeiropas mitoloģijas, folkloras un pat Bībeles. Bez jau minētajām lielformāta gleznām izstādē var redzēt arī divus komiksus, kas stāsta par cīņu starp mūsdienu masu produkcijas atkarībā nonākušo sievieti un briesmīgo paverdzinātāju dievu Botoksu. Nu ko, viena kārtīga, trekna popārtiska pasaka, (prātā uzreiz nāk gleznotājs Mels Ramoss (Mel Ramos) un Pīters Fillips (Peter Phillip) vai tēlnieks Allens Džonss (Allen Jones)). Izmantotā "masu kultūras mākslas" valoda, "jēlās" krāsas un triepiena noreducēšana līdz minimumam perfekti atbilst popārta rāmim. | ||||||||||||||||||||||||||
 Ginters Krumholcs. Balstīts uz patiesiem notikumiem. 2009 | ||||||||||||||||||||||||||
| Skatot Gintera Krumholca izstādes preses relīzē pievienoto foto ar vienu no izstādes darbiem, prātā nāk režisora Kamerona kases grāvējs, proti, filma "Terminators 2", kur ļaunais kiborgs ir izgatavots no vielas, kas filmas laikā maina desmitiem plastisku formu(6). Tomēr Gintera Krumholca skulptūrās bez masu kultūras patērēšanas tēmas un kritikas ir vēl vairāki citi līmeņi. Izstādē „Mayday!” mākslinieks runā par vīrieša vietu matriarhālajā pasaulē, izmantojot reklāmas spilgto, indīgo krāsu kolorītu, bet formās ironiski spēlējas ar vīriešu pasaulē ieliktiem kultūras artefaktiem (uzreiz gribas savilkt līdzības ar vairākiem redīmeida un kiča kategorijās ieliekamiem mākslas darbiem, piemēram, Džefa Kūnsa "Rozā pantēru" 1988). Jaunajā pasaulē vīrietis ir skaista prece, pēŗļu zvejnieks ar fotoaparātu rokās, Poseidonam līdzīga mītiska būtne vai galvu zaudējis indivīds. | ||||||||||||||||||||||||||
 Kadrs no Džeimsa Kamerona filmas "Terminators 2: Sprieduma diena" (1991) | ||||||||||||||||||||||||||
| Nākamā minēto jēdzienu kombinācija ir mākslas produktu masveidīgā ražošana. Par to, kā jau minēju, man lika aizdomāties Sergeja Kruka apjomīgais pētījums par LPSR tēlniecību tās attiecībās ar politiku un ekonomiku semiotiskā šķērsgriezumā. Padomju laikos šķiet, ka liela daļa daudzskaitlīgie mākslinieciskās propagandas darbi – ļeņini, staļini un raiņi, nāca no kombināta "Māksla". Kā jau jebkura masveidīga ražošana, kaut kādā brīdī kvalitātes un kvantitātes attiecību svari sasvērās un sākās tā saucamā "haltūrēšana". Citā pagriezienā šīs tēmas sakarā prātā nāk okeāna otra mala, kur ar savdabīgu mākslas ražošanu nodarbojās (gan daudz mazākos apmēros) ASV dzīvojošais mākslinieks Endijs Vorhols (Andy Warhol). Viņš savā darbnīcā, ko bija nodēvējis par "Fabriku", kopā ar palīgiem vienlaicīgi radīja/ražoja gan gleznas, neskaitāmus sietspiedes novilkumus, gan veidoja filmas. Šobrīd ekvivalents tam šķiet Demians Hērsts (Damien Hirst). Vēsture rāda, ka ražošana turpinās tik ilgi, kamēr ir pieprasījums un dažkārt tam neskādē pat ekonomiskie krahi. Noslēdzošā kombinācija ietver vārdu salikumu mākslas kritika masām, pie kuras negaidīti nonācu "kim?" apaļā galda diskusiju laikā. Pirmkārt, jāsecina, ka lielākais trūkums diskusijās par mākslas kritikas problēmām ir pārāk lielā vispārināšana. Šķiet, daudz auglīgāk būtu paņemt vienu mazu kritikas "blusu" un izanalizēt, nevis haotiski mēģināt aptvert abstrakto kopumu (piemēram, apskatīt jautājumu par polemikas trūkumu). Sarunās parādījās arī doma par tekstu pieejamību un saprotamību pēc iespējas plašākām masām. Par šo jautājumu sarunas turpinājās arī pēc konferences jau neformālākā gaisotnē. Nav jau tā, ka es šo ideju nosodītu, bet slidens šis pasākums paliek mirklī, kad rakstītājs, cenšoties nokāpt pāris pakāpienus zemāk, neļauj lasītājam pakāpties augstāk. Sauklis "mākslu masām" vai "mākslu tautai" atgriež mūs pietiekami nesenā pagātnē, kad kritiku mēdza rakstīt arī fabrikas strādnieki vai nopelniem bagātas slaucējas. Teksta būtība nav tikai informēt vai likt par kaut ko aizdomāties, bet arī tīri lingvistiski bagātināt, tāpēc labāka formula liekas kritikas vēršanās pie indivīda, masām atstājot reklāmas saukļus. | ||||||||||||||||||||||||||
 Grāmata "Mēs. XX. gadsimts". – Rīga: Dienas Grāmata, 2011 | ||||||||||||||||||||||||||
| Must see listē šonedēļ redzu Ernesta Kļaviņa izstādi "Karš starp titāniem un rūķīšiem" galerijā "Alma" (27.10.–28.11.2011), bet 27. oktobra vakarā plkst. 19:00 ir iespēja arī apmeklēt 2011. gada "Foto Kvartāla" gadagrāmatas atklāšanas svētkus radošajā telpā "¼ Satori". Vakar pasaciņas grāmatas godā šoreiz gribējās ierindot izdevniecībā "Dienas Grāmata" nupat iznākušo "sieviešu līgas" kopdarbu "Mēs. XX. gadsimts", kurā dažādas autores ar stāstiem mēģina izgaismot Latviju cauri 20. gadsimtam. (1) Izstāde apskatāma no 7.10. līdz 20.11.2011 (2) Izstāde apskatāma no 20.10. līdz 15.11.2011 (3) Kruks, S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945-2010. – Rīga: Neputns, 2011 (4) Konference norisinājās no 21. līdz 23. oktobrim. Minētā diskusija notika 22. oktobrī "kim?" laikmetīgā mākslas centra telpās trešās sēdes: "Mākslas teorija un kritika" ietvaros. (5) www.lnmm.lv/lv/arsenals/info/explore/exhibition/2011/botox (6) Atsauce uz filmu "Terminators 2. Sprieduma diena" (1991). Rež. Džeimss Kamerons | ||||||||||||||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||
