VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Kinolektorijs: Naumanis par filmu "Mīlētāji uz jaunā tilta" Juris Freidenbergs, Rīgas Kino muzeja projektu vadītājs Trešdien, 26. oktobrī plkst. 19:00 kinoteātrī Splendid Palace kinokritiķis Normunds Naumanis lektoriju ciklā “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt VII. Otrais jaunais vilnis” runās par franču kino guru Leo Karaksu (Leos Carax) un viņa filmu “Mīlētāji no jaunā tilta” (Les Amants du Pont-Neuf, 1991) jeb "pasaulē skumjāko mīlas stāstu” mūsdienās. Lekciju papildinās filmas seanss. | ||||||||||
 Kadrs no Leo Karaka filmas "Mīlētāji no Jaunā tilta" (1991) | ||||||||||
| ”Filma „Mīlētāji no Jaunā tilta” bija paredzēta kā franču kino jaunās paaudzes talantīgākā guru Leo Karaksa dāvana uz Franču Lielās revolūcijas 200 gadu jubileju. Visai ekstravaganta izvēle - dāvināt, Šekspīra vārdiem runājot, "pasaulē skumjāko mīlas stāstu" – par Romeo un Džuljetu mūsdienās - diviem bomžiem, kas mājo Pont Neuf apkaimē, par mūžīgi pillā esošo Aleksi (Denī Lavāns) un neredzīgu kļūstošo Mišeli (Žiljeta Binoša). Par tām trausli sāpīgām saitēm, kas vispār spēj vienot cilvēkus – paradoksālā kārtā aizkustinošs neoromantims bez dekoratīvām romantikas "cackām". Rezultātā Mīlētāji no Jaunā tilta kļuva par filmu – katastrofu – trīskārši pārtērēts budžets, dāvana jubilejā tika nokavēta par trim gadiem, filma totāli izgāzās kinonomā, Karrakss izšķīrās ar savu mūzu Binošu, bet pati filma - tika ierakstīta kinovēsturē kā viens no smeldzīgākajiem kinopoēzijas izpaudumiem kinematogrāfā.” Normunds Naumanis MĪLĒTĀJI NO JAUNĀ TILTA / LES AMANTS DU PONT-NEUF Rež. Leo Karakss / Leos Carax Lomās: Žiljeta Binoša, Denī Lavāns, Daniels Buēns, Klauss Mihaels Grūbers, Mariona Stalensa Francija, 1991, 125 min Mīlasstāsts par diviem klaidoņiem Aleksu (Denī Lavāns) un Mišelu (Žiljeta Binoša), kuri, nonākuši uz ielas, savu mītni rod uz Parīzes Jaunā tilta. Alekss, nerealizējies aktieris, ir atkarīgs no alkohola, bet Mišela, gleznotāja, pārdzīvo neveiksmīgas attiecības un cīnās ar arvien pieaugošām redzes problēmām. Šo apstākļu dēļ viņi kļūst fiziski un emocionāli atkarīgi viens no otra. Sadarbībā ar Francijas Kultūras centru Piesakot “otro” Jauno vilni, jāatskatās dažas dekādes atpakaļ. 60. gados Eiropas un pasaules valstu kinematogrāfijās notika būtisks pavērsiens. Iesīkstējušo kino stilistiku „sašūpoja“ dumpīgo režisoru paaudze. Jaunais vilnis ar epicentru Francijā uzbangoja vācu, čehoslovāku, amerikāņu un citu valstu kino. Lai arī ne tik plašā mērogā, arī 80. un 90. gados atkal rodas jauno un dumpīgo paaudzes. Tāpat kā 60. gados, vieni no pirmajiem ir franču režisori – Žans Žaks Benekss, Leo Karakss, Liks Besons, kas 80. gados rada virzienu franču kino, ko dēvē par Cinema du look, kurā augstā māksla sajaucas ar popkultūru. Spilgti sevi piesaka dāņu kino autori, jauni un uzdrīkstēties gatavi talanti parādās Čehijas kinematogrāfā, bet vācu kino būtisku pavērsienu varam saskatīt gluži nesen – tikai pagājušajā dekādē. Sešas spilgtas filmas, kas apliecina dumpinieciskumu un uzdrīkstēšanos, un sešas lekcijas, kas veltītas „nepieradinātajiem“ autoriem – Leo Karaksam, Larsam fon Trīram, Andreasam Drēzenam, Janam Šverakam un citiem. Kinolektorija ietvaros lekcijas lasīs kinokritiķis Normunds Naumanis, kinorežisori Dāvis Sīmanis un Gints Grūbe, kinozinātnieks Viktors Freibergs. Nākamā lekcija: 9. novembrī 19:00 DEVĪTĀS DEBESIS / WOLKE 9 Rež. Andreass Drēzens / Andreas Dresen Lomās: Urzula Vernere, Horsts Rēbergs, Horsts Vestfāls, Štefija Kīnerte Vācija, 2007/ 2008, 100 min Lektors: Gints Grūbe Andreass Drēzens pārstāv „pēdējo” vai „zudušo” režisoru paaudzi vācu kino – tos, kuri dzimuši un izglītību ieguvuši bijušajā Austrumvācijā. Ar stilistisku savdabību Drēzens veido stāstus par cilvēku savstarpējām attiecībām un emocijām, pētot moderno sabiedrību. Inge iepazīstas ar Karlu, spontāni un kaislīgi iemīlas viņā, un pēc 30 gadiem laulībā pamet vīru Verneru, lai dzīvotu kopā ar Karlu. Tas būtu viens no neskaitāmiem mīlasstāstiem, ja vien visiem notikumos iesaistītajiem nebūtu jau tālu aiz sešdesmit un pat pāri septiņdesmit gadiem. Sadarbībā ar Gētes Institūtu Rīgā Organizē: Rīgas Kino muzejs, biedrība "Ekrāns", kinoteātris Splendid Palace, "Rīgas Nami" un Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Francijas Kultūras centru, Gētes institūtu Rīgā, Čehijas vēstniecību Latvijā un Dānijas Kultūras institūtu. Finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds. Pasākuma norises vieta: Kinoteātris Splendid Palace (“Rīga”), Elizabetes iela 61. Filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Biļetes cena: Ls 2.50, studentiem ar ISIC karti un Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem Ls 2. www.kinomuzejs.lv, www.splendidpalace.lv, www.facebook.com/ Rīgas Kino muzejs | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
