Eleonoras Šturmas grāmata "50 gadus mākslai pa pēdām" Apgāds "Mansards" 6. jūlijā pl. 15:00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā atver apgāda „Mansards” izdoto mākslas zinātnieces Eleonoras Šturmas rakstu izlasi „50 gadus mākslai pa pēdām”, ko autore sastādījusi kopā ar mākslas zinātnieku Māri Branci. Grāmata nāk klajā sērijā „Trimdas māksla rakstos un attēlos”.
Eleonoras Šturmas grāmatas „50 gadus mākslai pa pēdām” vāks. Skenējums
2004. gada rudenī notika konference „Trimda, kultūra, nacionālā identitāte” – mēģinājums iedziļināties trimdas latviešu ieguldījuma daudzveidībā mūsu tautas nacionālās identitātes saglabāšanā, aplūkojot to no visdažādākajiem aspektiem. Mākslas zinātniece Ināra Ņefedova savā ziņojumā konstatēja, ka 1944.–1945. gadā „gandrīz puse mūsu mākslinieku devās bēgļu gaitās, bet otra puse palika dzimtenē”. Secinājums bija viens – lai aptvertu un izvērtētu paveikto, nepieciešams uzrakstīt trimdas mākslas vēsturi. Taču tas nav viegli izdarāms, ja ņemam vērā plašumus, kādā izkaisīti latviešu mākslinieki, un vairāk nekā 50 gadu ilgo laika periodu. Daudzi no viņiem jau beiguši šīssaules gaitas, viņu un citu mākslinieku darbi nonākuši daudzos muzejos un privātkolekcijās visā pasaulē. Viens no ceļiem, kā uzsākt trimdas mākslas pētniecību un ierosināt jaunākās paaudzes mākslas zinātniekus iedziļināties tēmā, – apkopot trimdas avīzēs, žurnālos un citos izdevumos izkaisītos rakstus par mākslas izstādēm un atsevišķiem māksliniekiem. Šo ceļu veic sērija „Trimdas māksla rakstos un attēlos”, kurā jau iznākusi mākslas kritiķa Nikolaja Bulmaņa (Kanāda) eseju izlase „No vienas puses tā... Refleksijas par mākslu trimdā, Latvijā un pasaulē”.
Viena no interesantākajām mākslas zinātniecēm ir Eleonora Šturma no ASV, kura nu jau 50 gadus dokumentējusi un cītīgi aprakstījusi latviešu mākslinieku izstādes Ņujorkā un tuvākajā apkārtnē. Viņa nepagurdama sekojusi daudzu gleznotāju, grafiķu un tēlnieku daiļradei un devusi saturīgus un grodus katra autora daiļrades izvērtējumus.
Eleonora Šturma (dz. Avena) dzimusi 1928. gada 12. februārī Daugavpilī. 1944. gadā kopā ar ģimeni bēgusi uz Vāciju, kur 1949. gadā beigusi Neištates latviešu ģimnāziju. 1950. gadā izceļojusi uz ASV, apprecējusies ar komponistu Arnoldu Šturmu. Mācījusies Džordža Pībodija (George Peabody) koledžā, Vanderbilta Universitātē un Tenesijas Universitātē Nešvilā. 1953. gadā pārcēlusies uz Ņujorku. 1958. gadā ar bakalaura grādu, bet 1960. gadā ar maģistra grādu tēlotājā mākslā un mākslas vēsturē beigusi Ņujorkas pilsētas universitātes Hantera (Hunter) koledžu. Kopš 1960. gada avīzes „Laiks” mākslas recenzente, kopš žurnāla „Latvju Māksla” dibināšanas 1975. gadā bijusi tā autore un redakcijas kolēģijas locekle. 1987. gadā apbalvota ar PBLA Kultūras fonda Goda balvu žurnālistikā.
Žurnāla „Latvju Māksla” redaktors Arnolds Sildegs rakstījis: „Viņas entuziasms un profesionālais darbs ir bijis stingrs balsts „Latvju Mākslas” ilgajos pastāvēšanas gados. Apveltīta ar teicamu latviešu valodu, bez liekas vārdu kosmētikas jeb streipuļošanas svešvārdu džungļos, viņa palīdz lasītājiem iedziļināties un izprast mūsu mākslas pasauli. [Viņas rakstu pamatā] konstruktīvs domu pavediens, objektivitāte un personiskā atdalīšana no darba patiesās vērtības... [Šturma pasvītro, ka mākslas kritikas] uzdevums nav nesaudzīgi iznīcināt, bet gan saudzēt katru cerību pilnu asnu.”
Grāmatas izdošanu atbalstījis Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonds, Edgara Sūnas piemiņas fonds un Latviešu fonds.