Idas Petersones izstāde "Tatārijas jēraugs un citi valdzinoši pagātnes stāsti" Katrīna Teivāne, "kim?" laikmetīgās mākslas centra tekstu autore 01.07.2011 - 07.08.2011
1. jūlijā pl. 19:00 "kim?" laikmetīgās mākslas centrā atklāj zviedru mākslinieces Idas Petersones (Ida Pettersson, dz. 1979) izstādi "Tatārijas jēraugs un citi valdzinoši pagātnes stāsti". Projekta ietvaros māksliniece pēta mītus, nostāstus un zinātniskus atklājumus no dažādiem laikmetiem un pasaules vietām. Petersones interesi piesaista fakti, kas no vispārpieņemto patiesību skatījuma ir atzīti par pārpratumiem vai acīmredzamiem maldiem. Ekspozīcijā aplūkojamas fotogrāfijas, skulptūras un zīmējumi.
Ida Petersone. Alpu dārzs. Krāsu fotogrāfija. 47x41 cm
Darbs pie izstādes sākās ar atsevišķu, noslēpumainu stāstu izpēti, kas savā starpā šķietami nebja saistīti, taču projekta noslēgumā tie savā starpā savijās nebeidzamā plūsmā, ļaujot vilkt paralēles ar franču 20. gs. otrās puses filozofu Žila Delēza un Fēliksa Gvatari rizomas konceptu. Termins ir patapināts no bioloģijas, bet tiek pielietots t.s. nomadu teorijas attīstīšanā. Viena izstādes daļa ir veidota, balstoties mītos, un tiek pretstatīta otrai, kas izriet no zinātniskiem atklājumiem.
Izstādi ievada mīts par Tatārijas jēraugu. Tas vēsta, ka jēraugs veidojās uz zemes, piesaistīts pie tās ar nabassaiti un nespējīgs patstāvīgi izkustēties no vietas. Jēraugs barojās no apkārt augošās zāles un, kad tā bija apēsta, mira badā. Viens no mīta skaidrojumiem pieļauj, ka šis tēls ir sajaukts ar suņu veidolu atgādinošiem paparžu saaugumiem, kas ir sastopami Ķīnā. Kad eiropiešu pētnieki Tatārijas jērauga meklējumos nonāca Indijā, viņi atrada tikai kaltētus eksemplārus, kuri tad arī tika pārvesti uz Eiropu. Šī fabula strauji aprāvās 16. gadsimta beigās, kad izcilais ārsts un kolekcionārs sers Hanss Sloens (Hans Sloane) atmaskoja to kā safabricējumu - dzīvnieka kājas bija veidotas no paparžu stublājiem un šķietamā vilna no Cibotium barometz paparžu rizomas.
Izstādē ir sastopami gan neparasti un mazāk zināmi mīti, piemēram, par tādiem radījumiem kā Myrmecoleon, Squonk un Zaratan, gan klasiski mīti, piemēram, par ciklopiem, Atlantīdu un citām apslēptajām paradīzēm. Tiek skarts ne tikai šo fenomenu romantiskais aspekts un cilvēku vēlme atgriezties pie dabas, bet arī jautājums par to, no kā šī daba sastāv, ja jau tiek piedāvātas šādas, grūti iedomājamas tēlainas novirzes un pretrunas.
Ekspozīcijas zinātnisko daļu raksturo pedagoģiska pieeja, doktrīnas, atlase un klasifikācija. Lai to sasniegtu, daba ir jāpieradina un efektīvi jāpielieto, pārvietojot un fiksejot miniatūrās tās iekārtojumu. Piemēram, foto sērija “Le Jardin Alpin” (Alpu dārzs) iepazīstina ar Alpu augiem Parīzes botāniskajos dārzos, kur tie no to dabīgās vides ir pārcelti uz cilvēku radītām, mazām pasaulēm, savukārt foto sērijā “Crystal Palace” (Kristāla pils) tiek apspēlēts fakts par 1854. gadā radīto Dinozauru parku, kas bija pirmā šāda rakstura vieta ar mērķi izglītot cilvēkus par to, kā ir izskatījušies dinozauri. Lai gan šīs ambiciozās ieceres realizācijā tika ieguldīts liels darbs, eksponāti ātri vien novecoja, nemitīgi pieplūstošo arheoloģisko atradumu dēļ.
Jauni atklājumi tika meklēti ar lielu entuziasmu un baudu, tomēr bieži sastopami arī traģiski likteņi. Jau minētais Tatātrijas jēraugs, Dinozauru parks, Tahina Spectabilis un Squonk, izstādē iekļauts vēl ir arī stāsts par Dodo, putnu, kura suga cilvēku vidū spējusi izdzīvot vien 100 gadus, līdz pilnībā izmira. Nosaukums “dodo” ir cēlies no Portugāļu valodas, kurā tā nozīme ir “idiots” - atsauce uz faktu, ka lielais putns pārāk maz baidījies no cilvēkiem.
Izstādes iekārtojums atgādina gan zinātnes muzeju, gan retumu kabinetu. Ekspozīciju papildina plašs skaidrojošās informācijas klāsts, no kuras skatītājs var pasmelties to, kas pašam šķiet piemērots. Teksti ir savā starpā saistīti, veidojot palimsestu, kurā savijas pagātne un tagadne. Tas ir gluži kā ar labu stāstu - katru reizi no jauna to stāstot, kaut kas tiek ņemts nost un likts klāt, stāstījums pamazām mainās un ar katru jaunu pārstāstu iegūst citu nozīmi.
21. jūlijā pl. 19.00, izstādes “Tatārijas jēraugs un citi valdzinoši pagātnes stāsti” ietvaros, norisināsies filozofa Jāņa Taurena kriptozooloģijai un iespējamo pasauļu teorijām veltīta lekcija "Pa noslēpumainā dzīvnieka pēdām".
Izstādes kuratore: Iliana Veinberga.
Izstāde skatāma "kim?" 2. stāvā.
"kim?"
Maskavas iela 12, korpuss 1, Rīga
t., pt. 14.00–19.00
c. 14.00–20.00
s., sv. 12.00–18.00
pirmdienās, otrdienās slēgts
ieeja bez maksas www.kim.lv