VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Venēcijas biennālē atklāta Latvijas ekspozīcija Ieva Kustova, „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” 02.06.2011 - 27.11.2011 2. jūnijā Itālijā prestižākās un senākās pasaules vizuālās mākslas skates – Venēcijas biennāles – ietvaros tika atklāta Latvijas Republikas ekspozīcija, kuru šoreiz veidojis mākslinieks Kristaps Ģelzis. Jāpiebilst, ka māksliniekam šis gads bijis īpaši ražīgs – gada pirmajā pusē saņemta Purvīša balva un laikraksta "Diena" gada balva kultūrā, bet tagad K.Ģelzim ar izstādi "Mākslīgais miers (Laikmetīgā ainava)" ir iespēja ar savu radošo sniegumu prezentēt Latviju starptautiskajā mākslas ainā. | ||||||||||
 Kristaps Ģelzis Latvijas ekspozīcijas "Mākslīgais miers (Laikmetīgā ainava)" atklāšanā Venēcijas biennālē 2011.gada 2.jūnijā. | ||||||||||
| Ekspozīcijas atklāšanā piedalījās LR kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, mākslas mecenāts, SIA Alfor valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova, mākslas zinātniece Laima Slava, Igaunijas un Lietuvas ekspozīciju komisāri, kā arī citi ārvalstu un Latvijas mākslas eksperti. Atklājot K.Ģelža radīto unikālo izstādi, kurā vērojami šķietami tradicionālā tehnikā radīti lielformāta akvareļi, kas atkarībā no apkārtējā apgaismojuma spēj pilnībā mainīt savu vēstījumu, kultūras ministre S.Ēlerte teica: „Kristaps Ģelzis Venēcijas biennālē parāda latviešu mākslu kā iederīgu daļu pasaules laikmetīgās vizuālās mākslas ainavā, bez kuras kopaina nebūtu pilnīga. Latviju Venēcijas biennālē pārstāv viens no izcilākajiem latviešu mūsdienu mākslas meistariem. Esmu pārliecināta, ka dalība tajā ir gan konkrētā mākslinieka panākums, gan Latvijas kultūrtelpas unikalitātes un kvalitātes apliecinājums.” Izstāde "Mākslīgais miers (Laikmetīgā ainava)" Venēcijā būs skatāma līdz pat novembra beigām, un sagaidāms, ka to apmeklēs interesenti no daudzām Eiropas un pasaules valstīm, tādējādi gūstot jaunu – iespējams, pat pirmo – priekšstatu par Latviju. Izstādes kuratora Daiga Rudzāte uzsver – īpaši nozīmīgi šoreiz ir tas, ka mūsu valsts ekspozīcijai pirmo reizi piešķirta tik ģeogrāfiski izdevīga vieta pilsētvidē – Palazzo Albrizzi. Tās centrālais novietojums dod iespēju piesaistīt vēl plašāku kultūras tūristu plūsmu nekā iepriekšējos gados. Kuratore arī norāda, ka ierobežoto finansiālo apstākļu dēļ milzīga nozīme Latvijas ekspozīcijas tapšanā šogad bijusi divu galveno atbalstītāju – SIA "Alfor", kas atbalsta arī Purvīša balvu, un nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" – sniegumam. Par izstādi Ekspozīcija "Mākslīgais miers" atrodas uz robežšķirtnes starp monumentālo glezniecību un konceptuālismu un ir piederīga kā pie vienas, tā otras no šīm jomām. Šī izstāde akcentē glezniecības pamatvērtības pāri laikiem – krāsas substances maģiskumu, pigmenta un gaismas fascinējošo mijiedarbību un mākslu kā emocionālās katarses ģeneratoru. Vienlaikus tā sasaucas ar Venēcijas biennāles galvenās kuratores Bīčes Kirigeres ieceri, kuras tematiskajā pieteikumā īpaši akcentēts dialogs starp skatītāju un mākslinieku (mākslas darbu) un izcelti slavenā renesanses pārstāvja gleznotāja Tintoreto prāta un drudžainu alku vadītie radošie meklējumi. K.Ģelža mākslas darbi radīti akvareļglezniecības tehnikā, izmantojot luminiscējošās akrila krāsas uz ūdens bāzes. Ekspozīcijas centrs ir lielformāta akvareļu cikls "Laikmetīgā ainava". Šie gleznojumi, atspoguļojot dienas spilgtākos pārmaiņu posmus, vēsta par mūsdienu cilvēka attiecībām ar pasauli. Gigantiski pulsējošie krāsu lauki kondensē mākslinieka emocijas, kas skatītājam jāattīsta tālāk. Apmeklētāju silueti kļūst par mākslas darba sastāvdaļu, par interaktīviem tēliem, kas atdzīvina stāstu. "Mākslīgā miera" kontekstā īpaša nozīme ir apgaismojumam – fluorescences spuldzēm jeb tā dēvētajām zilajām gaismām, – instrumentam, kas palīdz skatienam nokļūt visdziļākajos gleznas plaknes slāņos. Gaisma ir savdabīga emocionālā saistviela starp apmeklētājiem un mākslas darbu, un tā palīdz izcelt gleznojumu formālās kvalitātes, paverot krāsas telpas biezumu un bezgalību. Par mākslinieku Kristaps Ģelzis dzimis 1962. gadā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1986). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Docents Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas un Grafikas nodaļā. Kopš 20. gs. 80. gadu vidus kopā ar citiem savas paaudzes konceptuālās mākslas pionieriem aktīvi iesaistījies latviešu laikmetīgās mākslas procesos. Piedalījies daudzos nozīmīgos starptautiskos projektos. Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla "Vēstures taktila" Latviešu strēlnieku laukumā Rīgā autors (kopdarbs ar Ilzi Miķelsoni un sonologu Voldemāru Johansonu). Kristapa Ģelža mākslas darbu pamatā ir konceptuāla ideja, kas tiek realizēta atbilstošā materiālā – uz plaknes, telpiski vai plastiski, izmantojot visas mūsdienās pieejamās tehnoloģijas un medijus. Viņam piemīt spēja jutīgi pārvaldīt lokālās vides simboliskos elementus un tos meistarīgi interpretēt savos darbos, kā arī drosme atklāti ironizēt par aktualitātēm sabiedrībā. Darbības jomas: glezniecība, grafika, videoinstalācijas, instalācijas, objekti, tēlniecība, zīmējums, grāmatu ilustrēšana, izstāžu iekārtošana, reklāmas dizains. Informācijai: Venēcijas biennāles 54. Starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 2011. gada 4. jūnija līdz 27. novembrim. Latvijas ekspozīcijas adrese: Cannaregio 4118, Palazzo Albrizzi, Venēcija, Itālija. Izstāde atvērta no 4. jūnija līdz 27. novembrim katru dienu no 10.00 līdz 18.00 (izņemot pirmdienas). | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
