VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Lekcija "Dzīves baudītājs Romans Suta un viņa mākslas darbi" Nataļja Jevsejeva, R.Sutas un A.Beļcovas memoriālās kolekcijas glabātāja Mākslinieka Romana Sutas 115. dzimšanas dienā 2011. gada 28. aprīlī plkst. 18.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs aicina uz mākslas vēsturnieces Mag. art. Nataļjas Jevsejevas lekciju "Dzīves baudītājs Romans Suta un viņa mākslas darbi". | ||||||||||
 Romans Suta. Pašportrets dekorāciju darbnīcā. 1929. Kartons, papīrs, tuša. SBM kolekcija. Skenējums | ||||||||||
| Viens no spilgtākajiem klasiskā modernisma pārstāvjiem Latvijas mākslas vēsturē Romans Suta (1896–1944) bija izcili radoša un daudzpusīga personība – viņš ne tikai gleznoja, noformēja un ilustrēja grāmatas, veidoja teātra izrāžu un kinofilmu vizuālo noformējumu, bet arī vadīja savu mākslas studiju, rakstīja presē apcerējumus par mākslu, nodibināja un darbojās porcelāna apgleznošanas darbnīcā „Baltars”, izstrādāja dizaina projektus mēbelēm un interjeru iekārtojumam. Romana Sutas daiļrade ir piemērs tam, kā mākslinieka personība ietekmē darbu sižetu izvēli. Kāzas, svētku mielasti un zaļumballes, dejotāji, lauku muzikanti, kafejnīcu un restorānu apmeklētāji – tik bieži dzīves baudītājus, šķiet, ir attēlojis rets mākslinieks. Romanu Sutu viņa draugi un tuvinieki atcerējās kā straujas, ekspresīvas dabas cilvēku, kam patika deja un mūzika. Aizraušanās un azarts bija Sutas raksturā un kļuva par iemeslu daudzām kaislībām – šaham, makšķerēšanai, hipodromam, loto un kārtīm. Vislabāk Romanu Sutu varētu raksturot viņa skolnieka Ojāra Ābola teiktais par skolotāju – „dionisiska personība”. Romanu Sutu pēc interešu loka plašuma un dotību diapazona var salīdzināt ar renesanses laika māksliniekiem, tomēr grafikai viņa daiļradē bija īpaša vieta. Dažādu objektīvu apstākļu un, iespējams, arī sava rakstura dēļ viņu vairāk saistīja nevis tradicionālas iespiedtehnikas – oforts un kokgrebums, bet oriģinālie zīmējumi un akvareļi. Aizņemts ar lietišķo mākslu un scenogrāfiju, Suta ne vienmēr varēja atrast laiku grafiskajiem darbiem, bet tieši viņa tušas zīmējumi pieskaitāmi Latvijas grafikas zelta fondam (tos uzskata par vieniem no labākajiem gan autora daiļradē, gan Latvijas 20. gs. 20.–30. gadu grafikā kopumā). Romanam Sutam piemita īpaša grafiķa domāšana mākslā. Tieši tas līdz ar pedagoga talantu palīdzēja meistaram izaudzināt izcilu latviešu grafiķu plejādi – Oļģertu Ābelīti (1909–1972), Aleksandru Junkeru (1899–1976), Jāni Plēpi (1909–1947). Savā lekcijā Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, kura norisināsies izstādes „Dzīves baudīšana. Romana Sutas tušas zīmējumi un akvareļi” pasākumu programmas ietvaros, izstādes kuratore Nataļja Jevsejeva pastāstīs, kas iedvesmoja Romanu Sutu vienai vai otrai grafiskajai kompozīcijai, palīdzēs izsekot ietekmes avotiem un iepazīt viņa mākslinieciskā rokraksta īpatnības. Nataļja Jevsejeva ir LNMM Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas memoriālās kolekcijas glabātāja, Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante, gatavo disertāciju par Aleksandras Beļcovas mākslu. Lekcijas dalībnieku skaits ierobežots! Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā pie Baibas Vanagas, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu Baiba.Vanaga@lnmm.lv. Dalības maksa: ieejas biļete muzejā. Izstāde muzejā skatāma līdz 2011. gada 29. maijam. | ||||||||||
| Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs Elizabetes iela 57a, dz. 26, 5.stāvs, Rīga o., t., pt., s. 11:00–18:00 c. 11:00–19:00 svētdienās, pirmdienās slēgts www.lnmm.lv | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
