Atklāta vēstule Jurģim Liepniekam Rita Meinerte, VA Memoriālo muzeju apvienības direktore Pieklājīgi laikam būtu sākt ar pateicību par ierosmi diskusijai – gan par memoriālajiem muzejiem un to vietu nacionālās identitātes stiprināšanā un starpkultūru dialoga veicināšanā, gan par strukturālo reformu iespējamo virzienu skicēšanu.
Tiesa, diezgan dīvains šķiet pretnostatījums: portāls Satori un memoriālie muzeji. Augstu vērtēju šo kultūras un domu diskusiju vietni, regulāri tur „iegriežos” (paldies Sarmītei Ēlertei par ierosinājumu privāti ziedot naudu tā pastāvēšanai, to noteikti izdarīšu), tomēr nebūtu sevišķi pārdomāti salikt vienā horizontālē virtuālu vietni un personības (atļaušos teikt – Satori portāla uzmanības cienīgas) klātbūtnes apaugļotu reālu lietu dabisko dzīves telpu. Cilvēks pasauli uztver un iepazīst ne tikai ar prāta, bet arī emocionālo pieredzi, visbiežāk – abu kvintesencē, un tieši to vispirms piedāvā memoriālais muzejs.
Memoriālā vide ir mums (un arī nākamajām paaudzēm) pieejama personības fiziskās un radošās dzīves saskarsmes vieta, kas apmeklētājus uzrunā ļoti personiski, emocionāli (pat jutekliski) un intelektuāli. Tā sniedz informāciju ne vien par personību, kas šajā vietā dzīvojusi un/vai radījusi, bet arī tautas dzīves veidu, gaumi, uztveres stereotipiem, dzīvesziņu.
Ja par to, kā dzīvoja latviešu zemnieks 18., 19. gadsimtā, Latvijas iedzīvotāji un no tuvienes vai tālienes iebraukušie var uzzināt Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, tad par to, kā latvietis dzīvoja 20. gadsimtā, uzzināt var tieši „memoriālajos dzīvokļos”, „guļbūvēs un lauku sētās” (ja pie pēdējām pieskaitām Andreja Upīša memoriālmāju Skrīveros, 19. gs. koka apbūves reptrezentatus – Raiņa un Aspazijas namu Rīgā un vasarnīcu Jūrmalā, 20. gs. 30. gados funkcionālisma stilā celto Jāņa Akuratera ģimenes savrupmāju). Tikai izstaigājot Rīgas „memoriālos dzīvokļus”, ir iespēja nokļūt 20. gs. sākuma inteliģences iecienītā salonā – mākslinieka Jaņa Rozentāla dzīvoklī un darbnīcā, 20. gadu askētiski pieticīgajā pēckara dzīves vidē Raiņa un Aspazijas mājā, arī Dainu Tēva pēdējā dzīves telpā, 30. gadu savrupmājā ar unikāliem interjera priekšmetiem – Akurateru namā, padomju varas akceptēta literāta prestižajā dzīvoklī Brīvības ielā 38 (50.–60. gadi) un tās pašas varas nepieradinātu dzejnieku mītnē Ojāra Vācieša ielā 19, kura iekārtota ar šodien vēl labi pazīstamajām 60.–70. gadu standartmēbelēm (tiesa – abās pēdējās priekšā būs nestandarta bibliotēkas, kas šodien vienam otram jau izraisa kultūršoku…).
Nekādā gadījumā negrasos apgalvot, ka ar memoriālajiem muzejiem Latvijā viss ir kārtībā. Drīzāk pat gluži pretēji: liela tiesa ēku un dzīvokļu jau gadu desmitiem gaida restaurāciju, vismaz remontu (un memoriālās vides gadījumā tā ir vienlaikus ekspozīcijas principu precizēšana, ekspozīcijas atjaunināšana), ir jāturpina dažādot formas un metodes, kā muzejs uzrunā sabiedrību, jāturpina darbībā integrēt aktuālās muzeoloģijas un atbilstošo humanitāro zinātņu atziņas, jāīsteno darbinieku paaudžu maiņa utt.
Un paturēsim prātā, ka memoriālo muzeju forma, pirmkārt, ir saistīta ar eiropeisko kultūru – kultūru, kas akcentē individualitātes vērtību pretstatā masām. Memoriālie muzeji īpaši raksturīgi Austrumeiropai, jo šī muzeja forma ir izteikti saistīta ar identitātes definēšanu. Un mazām, nelielām tautām pašsaglabāšanās instinkts un pašdefinēšanās, savas identitātes apzināšanās ir saistīta ar personības vērtības apzināšanos. Mazas tautas var sevi apliecināt un arī saglabāt tikai ar spēcīgām personībām. Un memoriālie muzeji ir tāds sava veida apliecinājums gan pašiem sev, gan citiem, ka mums ir bijušas un ir personības.
2011. gada 23. februārī
PAR MEMORIĀLO MUZEJU APVIENĪBU
Valsts aģentūras „Memoriālo muzeju apvienība” darbības mērķis: Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu personību – Raiņa un Aspazijas, Jāņa Akuratera, Krišjāņa Barona, Jaņa Rozentāla, Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upīša un Ojāra Vācieša – dzīves un radošās darbības mūsdienīga atklāsme memoriālajā vidē.
Misija: Vācot, glabājot un pētot muzejiskus priekšmetus par kultūras personībām – Raini un Aspaziju, Jāni Akurateru, Krišjāni Baronu, Jani Rozentālu, Rūdolfu Blaumani, Andreju Upīti un Ojāru Vācieti –, uzturot un attīstot ar tām saistīto memoriālo vidi (latviešu inteliģences dzīves telpu 19. un 20. gadsimtā), saglabāt memoriālās vides laikazīmju unikalitāti un atšķirīgumu, atklāt sakarību personība–dzīves telpa–vide, sekmēt nacionālās identitātes stiprināšanu, starpkultūru un starpdisciplīnu dialoga veicināšanu, plaša spektra pieejamību.
Iestādes struktūrvienības
Memoriālo muzeju apvienību veido seši kultūras personību muzeji ar apakšstruktūrvienībām, kas aptver desmit memoriālu ekspozīciju vietas (tālāk dati par 2010. gadu):
Jāņa Akuratera muzejs, Ojāra Vācieša ielā 6a, Rīgā; eksponēto Latvijas nacionālā muzeju krājuma (LNMK) vienību skaits – 662; speciālistu skaits – 2,5; apmeklētāju skaits – 4505; novadīto ekskursiju skaits – 200; nolasīto lekciju skaits – 8; muzejisko tematisko pasākumu skaits – 49; novadīto muzejpedagoģisko nodarbību skaits – 69.
Krišjāņa Barona muzejs, K. Barona ielā 3, dz. 5, Rīgā; eksponēto LNMK vienību skaits – 307; speciālistu skaits – 3; apmeklētāju skaits – 6524; novadīto ekskursiju skaits – 230; nolasīto lekciju skaits – 29; muzejisko tematisko pasākumu skaits – 193; novadīto muzejpedagoģisko nodarbību skaits – 21.
Ojāra Vācieša memoriālais muzejs, Ojāra Vācieša ielā 19, Rīgā; eksponēto LNMK vienību skaits – 2634; speciālistu skaits – 2; apmeklētāju skaits – 5792; novadīto ekskursiju skaits – 71; muzejisko tematisko pasākumu skaits – 38; novadīto muzejpedagoģisko nodarbību skaits – 58.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12, dz. 9, Rīgā; eksponēto LNMK vienību skaits – 301; speciālistu skaits – 2; apmeklētāju skaits – 3743; novadīto ekskursiju skaits – 76; nolasīto lekciju skaits – 12; muzejisko tematisko pasākumu skaits – 8.
Andreja Upīša memoriālais muzejs:
Memoriālais dzīvoklis, Brīvības ielā 38, dz. 4, Rīgā; eksponēto LNMK vienību skaits – 7834, (kopā abās ekspozīciju vietās); speciālistu skaits – 4, apmeklētāju skaits – 6301; novadīto ekskursiju skaits – 206; nolasīto lekciju skaits – 4; muzejisko tematisko pasākumu skaits – 11; novadīto muzejpedagoģisko nodarbību skaits – 58.
Memoriālmāja ar dārzu, Daugavas ielā 58, Skrīveros, Skrīveru novadā; eksponēto LNMK vienību skaits – 115.
Raiņa un Aspazijas muzejs:
Raiņa un Aspazijas māja, Baznīcas ielā 30, Rīgā; eksponēto LNMK vienību skaits – 2717; speciālistu skaits – 1,5; apmeklētāju skaits – 2365; novadīto ekskursiju skaits – 97; nolasīto lekciju skaits – 9; muzejisko tematisko pasākumu skaits – 27.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā; eksponēto LNMK vienību skaits – 9000; speciālistu skaits – 2; apmeklētāju skaits – 2853; novadīto ekskursiju skaits – 190; nolasīto lekciju skaits – 3; muzejisko tematisko pasākumu skaits – 23; novadīto muzejpedagoģisko nodarbību skaits – 37.
Raiņa muzejs „Tadenava”, Dunavas pagastā, Jēkabpils novadā; eksponēto LNMK vienību skaits – 73; speciālistu skaits – 0,5; apmeklētāju skaits – 371; novadīto ekskursiju skaits – 14; muzejisko tematisko pasākumu skaits – 2.
Raiņa muzejs „Jasmuiža”, Aizkalnē, Preiļu novadā; eksponēto LNMK vienību skaits – 1357; speciālistu skaits – 1; apmeklētāju skaits – 2339; novadīto ekskursiju skaits – 142; muzejisko tematisko pasākumu skaits – 5; novadīto muzejpedagoģisko nodarbību skaits – 2.
Šeit minēti dati tikai par muzeju komunikatīvo darbību, kas nepastarpināti rāda sadarbību starp muzeju un sabiedrību. 2010. gadā MMA atvērtas arī 33 izstādes, sarīkotas 4 pētnieciskas konferences, muzeju darbinieki piedalījušies ar referātiem citu institūciju organizētās konferencēs, organizēti 3 radošo darbu konkursi, tiek uzturētas A. Upīša memoriālā muzeja un O. Vācieša memoriālā muzeja LNMK kolekcijas, vākti un pētīti muzejiski priekšmeti par personībām.
Informāciju sagatavoja Sandra Zobena,
Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste