VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Latvijas bērnu grāmatu māksla Tallinā Silvija Tretjakova, LNB Bērnu literatūras centrs Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrību (LBB) un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi (LBJLP) ir izveidojusi izstādi „Uz Tallinu ar koka zirdziņu”: latviešu mūsdienu bērnu grāmatu un oriģinālilustrāciju skate. Valsts Kultūrkapitāla fonds ir sniedzis nozīmīgu atbalstu šīs idejas pārtapšanai realitātē. Izstādi var apmeklēt Igaunijas bērnu literatūras centrā Tallinas vecpilsētā (Pikk 73) līdz 2011. gada 30. janvārim. | ||||||||||||||
| Igauņu ielūgums parādīt 32 latviešu ilustratoru sniegumu Tallinā – Eiropas kultūras galvaspilsētā – ir brīnišķīga iespēja apliecināt, ka arī Latvija ir spējīga uz mērķtiecīgām aktivitātēm un pasākumu programmu, kas veltīta bērnu grāmatai un bērnu kultūrai. 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā, LNB ir iecerējusi igauņu ilustratorus aicināt atbildes vizītē jaunajā bibliotēkas ēkā, piedaloties projektā „Pasaule bilžu grāmatā”. Igauņu kolēģu iestrādes bērnu grāmatu popularizēšanā, ilustrāciju mākslinieku īpašā apzināšanā un kopā aicināšanā jau organiski iederas šīs valsts attieksmē pret grāmatu mākslu; senas un stabilas ir grāmatu mākslas tradīcijas, bērnu grāmatu oriģinālilustrāciju triennāles jau ir pierādījušas pārliecinošu BILŽU SPĒKU (triennāles nosaukums – PILDI JÕUD). Bērnu grāmatas, to dizains, ilustrācijas un teksti kļuvuši par aizraujošu izteiksmes formu ļoti daudziem māksliniekiem. Tas ir sava veida izaicinājums, jo kurš gan nevēlas kaut reizi dzīvē kaut ko tādu realizēt? Šīs rīcības iemesli ir visai dažādi – sākot no tā, ka jaunos vecākus neapmierina jau esošais grāmatu piedāvājums, līdz pat vēlmei pašiem atgriezties bērnības saulainajās izjūtās. Bērnu grāmatas realizācija – izgudrošana, sagatavošana un izgatavošana dod iespēju izpausties ļoti radoši. Gandrīz bez ierobežojumiem esam gatavi bērnu labā darīt visu – veidot speciālu, vienreizēju grāmatas dizainu, piemeklēt visgaršīgāko un nekaitīgāko papīru, ļaut māksliniekam ne tikai zīmēt, gleznot un fotografēt, bet pat rakstīt tekstu – gan kā teksta autoram, gan šrifta māksliniekam. Kaut arī jau gandrīz trīsdesmit gadus spilgtākie sasniegumi Latvijas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā tiek prēmēti, šī ir pirmā izstāde, kurā vienkopus redzamas tik daudzu autoru oriģinālilustrācijas. Līdz ar to šis notikums ir unikāls visai Latvijas bērnu grāmatu mākslai kopumā. Latvijas ekspozīcija veidota rūpīgi atlasot to autoru darbus, kuri guvuši atzinību dažādos grāmatu mākslas konkursos. Latvijā to ir visai daudz. Jau 1982. gadā dibināta PASTARIŅA PRĒMIJA, kas tika piešķirta reizi divos gados. 1992. gadā Latvijas bērnu grāmatu ilustratora klasiķa Indriķa Zeberiņa (1882–1969) radinieki dibināja INDRIĶA ZEBERIŅA PRĒMIJU, kas tiek piešķirta reizi piecos gados tieši māksliniekam – grāmatu ilustratoram. No 1995. gada Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome – IBBY Latvijas nodaļa sāka piešķirt PAVASARA BALVU, bet 2005. gadā tā pārtapa par JĀŅA BALTVILKA BALVU BĒRNU LITERATŪRĀ. Tā ir nozīmīgākā bērnu un jaunatnes literatūras balva. Izcilā mūsdienu dzejnieka J. Baltvilka (1944 – 2003) piemiņas simbolika tai piešķir īpašu skanējumu un vērtību. No 2008. gada šī balva jau ir starptautiska un aptver visas Baltijas jūras valstis. Līdzās šīm, tieši bērnu un jaunatnes literatūrai veltītajām aktivitātēm, nozīmīga ir ikgadējā Grāmatizdevēju asociācijas GADA BALVA GRĀMATNIECĪBĀ, kas kopš 2006. gada ieguvusi nosaukumu ZELTA ĀBELE. Tie ir konkursi un skates, kurās līdzās literārām veiksmēm arvien tiek izcelti arī sasniegumi grāmatu mākslā. Plašajā izstādē redzami konkursu laureātu un nominantu darbi. To vidū ir ievērojami Latvijas mūsdienu bērnu grāmatu mākslinieki – Anita Paegle, Ilze Dambe, Ilze Ramane, Ūna Laukmane, Gundega Muzikante, Laima Eglīte, Ilze Neilande, Juris Petraškevičs, Signe Ērmane – Ļitvina, Arta Ozola – Jaunarāja, Jānis Blanks, Andris Vītoliņš un Reinis Pētersons – kopumā izstādi veido trīsdesmit divu autoru gan koši un krāsaini, gan filigrāni smalki un atturīgi dažādu formātu oriģināldarbi. Ilustratori šodien izmanto plašu izteiksmes līdzekļu un dažādu tehniku spektru. Līdzās radošam vecmeistaru zīmēšanas un gleznošanas tradīciju turpinājumam, redzamas oriģinālas digitālo risinājumu iespējas, tiek izmantota fotogrāfija, kolāža un pat tekstiltehnikas. Īpaši jāatzīmē vairāki projekti, kuros veiksmīgi bērnu grāmatu ilustrāciju kategorijā sevi pierādījuši Latvijā ievērojami mākslinieki, Latvijas Mākslas akadēmijas profesori – Aleksejs Naumovs, Gunārs Krollis un Guntars Sietiņš. Redzamas gan temperamentīgas oriģinālgleznas, gan perfekti risinātas sarežģītas sižetiskas kompozīcijas, gan tonāli niansēti virtuozi grafiski risinājumi. Līdzās šiem autoriem jāizceļ arī vairāki ļoti oriģinālu ilustrāciju risinājumu autori. Piemēram, Indras Sproģes neparastais projekts ar nosaukumu “Miljons”, kur līdzās īpašai mākslinieciskai formai, rodama arī dziļa un oriģināla didaktiska ideja. Ar savdabību izceļas Gitas Treices darbi, kas daudziem latviešiem ir īpaši tuvi sava kolorīta un materiāla dēļ – tās tapušas kā rembrantiskas vīzijas uz jumta skaidām – koka materiāls, kas tiek izmantots lauku celtniecībā un senāk laukos, iespējams, bija vairāk pieejams, kā papīrs. Ikviens gabaliņš ir kā maza pasaules daļa, kas dažādās kombinācijās sastopas grāmatā. Publicēta bērnu grāmata ir rakstnieka talanta, mākslinieka radošuma, izdevniecības kolektīva darba un ideju sintēzes, kā arī tipogrāfa meistarības apliecinājums. Gala rezultāts ir kompakts produkts, ko ir pieņemts uzskatīt par pašsaprotamu un neatņemamu mūsdienu bērnu dzīves sastāvdaļu. Kad mēs izvēlamies kādu grāmatu, tad nekad neredzam daudz ilustrāciju vienkopus, reti kad mums ir iespēja kaut ko salīdzināt. Tāpēc izstādes īpašā vērtība ir tā, ka varam redzēt tik lielu daudzumu oriģinālu darbu. Tie pārliecina par to, ka arī bērnu grāmatu ilustrācija ir neatkarīgs mākslas veids, jo atspoguļo ne tikai teksta autora domas, bet arī mākslinieka individuālo pasaules redzējumu un mākslinieka dzīvo pieredzi. Mākslinieks ir daļa no pasaules, savas valsts un laikmeta, kurā viņš dzīvo un rada savus tēlus. Tāpēc īpašā izstādes priekšrocība un vērtība ir iespēja redzēt oriģinālus kopā ar izdevumu. Un secināt, ka lai arī kā būtu attīstījusies poligrāfija, vēl arvien varam teikt, ka nekas nespēj līdzināties oriģinālam – to uzlūkojot gūstam kaut ko tādu, kas līdzinās tiešai saskarsmei ar autoru – viņa dvēseliskais, garīgais un fiziskais iespaids ir kā n–tās dimensijas klātbūtne, kas rada video efektu. Viss kļūst dzīvs, kustīgs un īpašs. No Austras Avotiņas sagatavotās informācijas izstādes katalogam. | ||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||
| ||||||||||||||
