VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Ineses Auziņas keramika un Jāņa Sausnīša provocējošie plakāti Tukumā Maija Matīsa, Tukuma Mākslas muzeja vadītāja 23.10.2010 - 09.12.2010 Tukuma mākslas galerijā "Durvis" no 23. oktobra apmeklētājiem atvērta izstāde, kurā apskatāmi Jāņa Sausnīša ar humoru, sarkasmu vai labsirdīgu smaidu radītie plakāti un tukumnieces, Tukuma Mākslas skolas pedagoģes, keramiķes Ineses Auziņas mākslas darbi. | ||||||||||
| ||||||||||
| Plakātu autors Jānis Sausnītis sarunā atstāj visai noslēpumaina cilvēka iespaidu, toties viņa radītie plakāti ir atklāti, asprātīgi un pat šokējoši. Tieši tādi, kādiem jābūt plakātiem to labākajās tradīcijās. Laikā, kad Latvijā aizvien nopietnāk un vērienīgāk sevi piesaka politiskā karikatūra, plakāts kā māksla ir nedaudz piemirsts. Padomju gados izkoptās Latvijas plakātu mākslas kvalitātes kļuvušas par vēsturi, kaut gan tieši tagad būtu iespēja brīvi izteikties un izmantot plakātu mākslas iespējas. Autors izmanto datoru, kas sniedz papildus iespējas māksliniecisko paņēmienu izvēlē, bet vienlaikus varētu rosināt profesionālu diskusiju par mākslas darba vērtību. J. Sausnīša plakāti nav radīti ar nolūku izvērst šādu profesionālu diskusiju. Tie aicina domāt par mūsdienu aktualitātēm, tie provocē skatītāju izteikt savu viedokli. Kā sīpolam nolobām kārtu pēc kārtas, tā skatot plakātu domās ejam aizvien dziļāk un dziļāk, līdz acīs sāk kost smieklu vai kauna asaras. Tai pat laikā plakāta uzbūvē un mākslinieciskajā risinājumā redzama tā pati vecā labā Latvijas plakāta skola, kam raksturīga krāsu tīrība, līniju skaidrība un izteiksmība. Nu gluži kā senajos laikos, tikai citas tēmas. Izstādē redzamajā kolekcijā ietverti gan asi politiskie plakāti, kas atsedz sabiedrībā gruzdošo sāpi par neizprotamiem pavērsieniem valsts dzīvē. Uzmanību piesaista viens no visradikālākajiem darbiem, kurā Latvijas kontūra iekrāsota nacionālā karoga krāsās redzama karājamies karātavās. Cits darbs aicina domāt par mūslaiku attieksmi pret kultūras procesiem. Rakstnieka Andreja Upīša piemineklis nostatīts uz skrituļdēļa. Uzmanība pievērsta arī gados pārāk jauno un bērna audzināšanai nenobriedušo māmiņu problēmai, kas redzama asprātīgajā plakātā ar nosaukumu „Kindersurprise”. Mākslinieks pieskāries arī svešo tradīciju ienākšanai Latvijas kultūrttelpā, piemēram, Hellovīnu nakts trakulībām, un aicina mazliet plašāk pavērtēt to, ko mēs īsti darām. Ineses Auziņas šī brīža daiļradē jūtami divi pretēji virzieni: no vienas puses - formu skaidrība un monumentalitāte, no otras - sievišķīgs smalkums. Lai gan melno un balto trauku grupa pārliecinoši apliecina mākslinieces spēju radīt lakoniskas formas, vienlaikus tajās ievijot elegantu dekorativitāti. Māksliniece pati atzīst, ka viņai interesants šķiet tieši radīšanas process un lielāko prieku viņa gūst apgleznojot porcelānu. Dekoratīvo šķīvju apgleznojumos iedvesma smelta dabas motīvos, ziedos un augos. Jaunās keramiķes radītie darbi nav nogleznojumi no dabas, drīzāk brīvs fantāzijas lidojums atturīgi melnos, pelēkos un porcelāna baltos toņos, kuriem cēlumu un izsmalcinātību piešķir zelta akcenti. Atsevišķu grupu izstādē veido bagātīgās toņu un faktūru gradācijās radītās akmens masas vāzes. Arī šai trauku grupai iedvesma gūta dabā - raugoties mākoņos. Fantāzijas lidojumam māksliniece ļāvusies arī radot šaha figūru grupu. Raupjajām figūriņām pretnostatītas smalkās, kuru ietērpā iziets pat ārpus vispārējiem pieņēmumiem. To forma papildināta ne tikai ar apgleznojumu, bet arī ar smalkām dažādu materiālu detaļām. Minētā šaha figūru grupa atsauc atmiņā Alises neparastos piedzīvojumus Brīnumzemē. Īpašu uzmanību izstādē piesaista I. Auziņas darinātie eņģeļi, kuri ir gan bērnišķīgi naivi un graciozi, gan formu ziņā izsmalcināti. Tie var kalpot kā svečturi - gaismas glabātāji tumšajā veļu laikā, vai kā mazi dekori - mīļa dāvana kādam, kuru gribas sasildīt. Kā stāsta pati darbu autore, viss aizsācies ar projektu „Baltā eņģeļa stāsts”, kas sākās 2007. gadā un joprojām turpinās. Māksliniece atgādina, ka pavisam drīz pienāks Ziemassvētki un aicina dāvināt eņģeļus tiem, kas tic un gaida kādu mazu brīnumu. I. Auziņai interesē arī glezniecība, bet šajā izstādē eksponēts tikai viens apgleznots objekts. Magoņu gleznojums uz krēsla daudziem tukumniekiem jau pazīstams, jo 2005. gadā bija skatāms Durbes pilī projektā „Krēslu pārvērtības”. Tas liek domāt, ka māksliniece vēl ir radošo meklējumu un sevis atklāšanas ceļā - gan sievišķīga, gan smalki atturīga, gan sapņotāja, gan asprātīga provokatore. | ||||||||||
| Galerija "Durvis" Brīvības laukums 21, Tukums o., t., c., pt. 9.00–17.00 p., s. 9.00–15.00 svētdien slēgts ieeja bez maksas www.tukumamuzejs.lv | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
