VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS

LV   ENG
Tukuma Mākslas muzejā izstāde "Katram savs Tukums"
Maija Matīsa, Tukuma Mākslas muzeja vadītāja
09.10.2010 - 02.01.2011

Tukuma Mākslas muzejā skatāma izstāde „Katram savs Tukums”, kurā eksponētas gleznas no muzeja krājuma un gleznotāja Alberta Pauliņa darbnīcas.
 
Anša Artuma 1936.gada glezna
 
Izstādes centrā - tautā populārā Tukuma gleznotāja Anša Artuma darbi, kas tapuši laika posmā no 1932. līdz 1993. gadam un raksturīgi ar jutīgu dabas uztveri un niansētu ainavas tēlojumu. Visu savu radošo mūžu mākslinieks gleznojis Tukumu un tā apkārtnes ainavas. Agrīnajos darbos mākslinieks vairāk pievērsies panorāmiskiem gleznojumiem, bet vēlāk izvēlējies atsevišķus pagalmiņus un dārzus kādreizējā Jauntukuma apkārtnē vai pļaviņas Slocenes upes tuvumā. Izstādē var izsekot arī A. Artuma rokraksta izmaiņām daudzu gadu garumā. Agrīnajos darbos viņa otas triepiens ir blīvs un smagnējs, krāsas klusinātas, bet jau četrdesmitajos gados mākslinieka palete kļūst arvien košāka, otas triepiens atraisītāks. Mākslinieka daiļradē nozīmīgu vietu ieņem ziemas ainavas. Izstādē skatāmais darbs „Ziema” (1993) ir smalks un niansēts.

Izstāde nebūtu iedomājama bez A. Artuma laikabiedru - Kārļa Neiļa un Leonīda Āriņa - darbiem. Interesanti, ka uzaugot un dzīvojot vienā pilsētā, katram veidojies atšķirīgs skatījums.
 
Alberta Pauliņa 2006.gada glezna
 
K. Neiļa darbnīca atradās Rīgas ielā, Slocenes stāvkrasta malā, un no tās pavērās plašs panorāmas skats pāri upes ielejai uz pretī esošo Māla kalnu. Mākslinieks šo skatu gleznojis bieži, izmantojis arī to figurālu kompozīciju gleznu fonos. Izstādē skatāma glezna „Tukuma gadatirgus” (1936), kas veidota ar spēcīgiem, sulīgiem triepieniem. Gleznas fonā Saules kalns, Veļķu priedes un Čigānezers, bet zaļās ainavas vidū - gadatirgus teltis un cilvēku ņirba. Abas pārējās izstādē eksponētās gleznas "Pavasaris" (ap 1940) un "Dārzā" (ap 1940) ir fovistiski atraisītā manierē, kur attēloti Tukuma ziedošie dārzi.

Tukuma muzeja dibinātāja L. Āriņa daiļrade šoreiz pārstāvēta ar gleznu „Dārzi” (1961), kas uzskatāma nevis par konkrētas vietas, bet drīzāk redzējuma tēlojumu māksliniekam savdabīgajā krāsu un ritmu piesātinājumā.

Mūsdienu Tukuma gleznotājs Alberts Pauliņš, līdzīgi minētajiem vecmeistariem, savā daiļradē ir uzticīgs ainavas žanram. Viņa daiļradē būtiska vieta ir pilsētas ainavai, kuras tēlojumā mākslinieks nevairās no 21. gadsimta pilsētvides atribūtiem, kas varētu šķist negleznieciski sava ikdienišķuma un standartizācijas dēļ. Pēdējos gados arvien vairāk gleznota tieši vecpilsēta, cenšoties saglabāt pagātnē neizbēgami aizejošo. Viņa darbos organiski apvienojas konkrētas vides dokumentācija un mākslinieciski emocionāls gleznojums. Bagātīgo krāsziedu un fakturēto triepienu caurvij māksliniekam raksturīgie līniju ritmi.
 
Altārglezna. 18.gs.
 
Izstādē skatāmi vairāki līdz šim neeksponēti darbi. To vidū tukumnieka scenogrāfa Artura Lapiņa gleznotā „Pienotava” (ap 1936). Gleznā attēlots tukumnieku iemīļots skats uz pilsētu no Māla kalna. Līdzīgā rakursā gleznojis arī A. Artums. Izstādes skatītājiem ir iespēja salīdzināt abu gleznotāju skatījumus un mākslinieciskos paņēmienus. A. Lapiņa gleznā nojaušams Tukumam tik raksturīgās ainavas plašums. A. Artuma gleznojums ir intīmāks.

Pirmo reizi izstādīts Pāvila (Paula) Štelmahera gleznotais „Tukums” (1934), kurā jūtama mākslinieka interese par precīzu detaļu un mazpilsētas atmosfēras sakausējumu koptēlā.

Miervalža Ķemera un Alfeja Bromulta darbos - studijās redzami daži mazāk pazīstami vecpilsētas stūrīši, savā noskaņā un precīzajā vietas tēlojumā tie ļauj ielūkoties 20. gadsimta vidus Tukuma pagalmos. Visus šos darbus apvieno pietāte pret dabā redzamo, uzmanīgs vērojums un laba profesionālā skola.

Izstādē skatāmas arī Edvīna Andersona, Alberta Flika, Miervalža Ķemera, Oskara Manguļa, Kārļa Meira, Ernesta Meļķa, Herberta Siliņa, Alberta Silzemnieka gleznas.

Izstādē eksponēta arī 18. gadsimtā tapusī nezināma mākslinieka darināta altārglezna "Jēzus pie krusta uz Tukuma ainavas fona", kuru muzejam 1947. gadā dāvinājusi Tukuma ev. Luteriskā draudze. Mākslinieciskā izpildījuma ziņā tā protams atšķiras no jaunāko laiku glezniecības un būtu neiederīga ekspozīcijā, bet gleznas fonā attēlotais Tukums to iekļauj šīs izstādes kontekstā.

Izstāde apskatāma Tukuma Mākslas muzejā līdz 2011. gada 2. janvārim.

Biļešu cenas:
Pirmsskolas vecuma bērniem Ls 0.00
Skolēniem, studentiem Ls 0.00 (uzrādot apliecību)
Pensionāriem, invalīdiem Ls 0.40
Pieaugušajiem Ls 0.60
 
Tukuma Mākslas muzejs
Harmonijas iela 7, Tukums
o., t., c., pt., 11.00–17.00
s., sv. 11.00–16.00
pirmdienās slēgts
www.tukumamuzejs.lv
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts