VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Laikmetīgās mākslas projekts "Survival Kit" Elīna Cire, izstādes "Survival Kit" koordinatore 12.09.2009 - 19.09.2009 No 12. - 19. septembrim tukšo veikalu telpās norisināsies starptautisks laikmetīgās mākslas projekts Survival Kit, kurā piedalīsies 70 Latvijas un 12 ārvalstu mākslinieki. Survival Kit notiek Eiropas laikmetīgās kultūras foruma "Baltā nakts" ietvaros. Mākslinieki iedzīvinās asprātīgas izdzīvošanas idejas ar DIY (dari pats), arte pover, ready made līdzekļiem, lekciju, meistarklašu, performanču un akciju palīdzību. | |
 | |
|
Izstādē piedalās: Latviešu mākslinieki Katrīna Neiburga, Monika Pormale, Voldemārs Johansons, Krišs Salmanis, Ēriks Božis, Izolde Cēsiniece, Evelīna Deičmane, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Kristians Brekte, Bolderājas grupa, Kristaps Grundšteins, Ivars Grāvlejs, Raids Kalniņš, Linards Kulless, Galka Kulio, Līga Laurenoviča, Kārlis Lesiņš, Elīna Ļihačeva, Anete Melece, Ingrīda Pičukāne, Ineta Sipunova, Eižens Valpēters, dizaina grupa „Zafte" (Ināra Gauja, Ingrīda Zābere), Krišs Zilgalvis, Diāna Adamaite, Linda Blanka, Jānis Blanks, Harijs Brants, Patrīcija Brekte, Lillija Dinere, Roberts Diners, Flēra Fedjukova, Miķelis Fišers, Kaspars Goba, Mārtiņš Grauds, Keta Gūtmane, Anna Heinrihsone, Vidaga Karpenko, Kristīne Keire, Kate Krolle, Daiga Krūze, Anda Lāce, Kaspars Lielgalvis, Lita Liepa, Eva Lilienfelde-Meldere, Mare un Rols, Inga Meldere, Agata Muze, Elīna Poikāne, Laura Prikule, Ilze Raudiņa, grupa «Rijada», Katrīna Sauškina, Rasa Šulca, Ilze Vanaga, Solveiga Vasiļjeva, Ieva Veita, Eva Vēvere, Kristaps Zariņš, Visvaldis Ziediņš. Ārvalstu mākslinieki Vladimir Arkhipov (RU), Henrik Duncker (FI), Marius Engh (NO/DE), Flash Institut/ Mirjam Wirz (LT/CH), Per Hasselberg (SE), Minna Hint (EE), Theo Mercier (FR), grupa SKART (SRB), Ruedi Schorno (CH), Alexander Vaindorf (SE), Egija Inzule (CH/LV), Maja Wismer (CH). Kas atrodams izdzīvošanas komplektā? "Kaut kas pietrūkst" - pāris vārdi, kuri bieži vien, izcelti no izcilā vācu dramaturga Bertolda Brehta operas "Mahagonijas pilsētas uzplaukums un bojāeja" konteksta, tikuši pakļauti daudzskaitlīgām interpretācijām un kalpojuši kā komentāri dažādiem laikmeta periodiem. Brehtam Mahagonija ir pilsēta, kas būvēta uz ilūzijām. „Liekulīga vieta", kur cilvēciskas laimes apsolījumi vienmēr tiek saistīti ar naudu un tā arī nekad netiek sasniegti. Domājot par pasauli, kura pārņemta ar patērēšanas kultu, brīžiem pamana, ka kaut kas tomēr pietrūks, nāk prātā daudz citētā filozofu Teodora Adorno un Ernsta Bloha 1964.gada saruna par utopiju iespējamību, kurā Blohs atsaucas uz Brehtu. „Kas ir tas kaut kas? Ja to nav atļauts pārveidot attēlā, tad es to portretēšu kā esamības procesu. Bet neviens to nedrīkstētu noliegt, it kā tas īstenībā neeksistētu un lai kāds varētu pa to pateikt "Tas ir pa desu". Es ticu, ka par spīti visam utopija nevar tikt aizslaucīta no pasaules [...] Tas ir ģeometrisks attēls, kam šeit nav vietas, bet vecā zemnieku teicienā var tikt atrasta cita bilde, ka pirms ēšanas nav nekādas dejas. Cilvēkiem vispirms jāpiepilda savi vēderi un tad viņi var dejot." Vai utopija, tas „kaut kas", pēc kā ilgoties, ir zudusi, kļuvusi par konceptuālu „ne - vietu", tukšu retoriku? Kas gan nodarbina cilvēku prātus šodien, kas pasauli satricinājis liberālās ekonomikas fiasko, izjaukts ekoloģiskais līdzsvars un nerimstas reģionālo konfliktu uzliesmojumi. Pamošanās no ilgstoši kultivētās eiforijas liek pārvērtēt kādreizējo vērtību sistēmu un pārdomāt „dzīves jēgu". Pasaule piedzīvo lielas pārmaiņas, tikai nav skaidrs vai tās ir uz labu vai ļaunu. Kas gan varētu būt tas "kaut kas", kas palīdzētu izdzīvot mūsdienu sabiedrībai. Projekta „Survival kit jeb izdzīvošanas komplekts" ietvaros mākslinieki aicināti reflektēt par dažādām izdzīvošanas stratēģijām, piedāvājot radošus risinājumus, „bēgšanas" scenārijus, radošus gida padomus vai orģinālas izdzīvošanas receptes. Ko šadā situācija var darīt mākslinieks ? Attīstīt pārdrošus experimentus un ļauties radošai explozijai izmantojot pašreizējo situāciju savā labā. Ja nav piemērots brīdis heroiskiem naratīviem un vērienīgiem reprezentatīviem pasākumiem, var pievērsties ikdienas poēzijas meklējumiem, zemsvītras komentāriem, spontānām manifestācijām un intervencēm. Praktizējot DIY (dari pats) stratēģiju, izmantojot arte povera, ready made, fluxus metodes un līdzekļus, kā arī kopīgi darbojoties ar minimāliem lidzekļiem iespējams panākt pārsteidzošus rezultātus un īstenot asprātīgas idejas. Mākslinieki aicināti pievērst uzmanību pašeizējās situācijas radītajām izmaiņam pilsētas vidē, grupēties ap aktīvajiem pilsētas punktiem, kuros vai nu spontāni (VEF korpusi) vai programamtiski (Spīķeri) attīstās virkne radošu iniciatīvu. Mēs varam ieņemt tukšās veikalu telpas un piepildīt ekonomiskās krīzes radītos robus ar radošu enerģiju. Mēs varam būt mobilas ātrās reaģēšanas vienības, kas operatīvi uztver situācijas izmaiņas vai, tieši otrādi, rada iluzoru patvērumu, kurā pārlaist grūtos laikus. Varbūt ir laiks apstāties, neieslīgt darbaholismā un atrast laiku pārdomām par to, ka ekonomikai jākļūst ekoloģiskai, pārtikai veselīgai, ražošanai radošai, politikai atvērtai pret sabiedrību. Projekts „Survival kit" piedāvā arī sava veida testa poligonu pilsētas attīstībai, gan uztaustot veiksmīgus infrastruktūras risinājumus, gan bagātinot tās sociālo tekstūru. Laikā, kad dzīvāko pilsētas ielu veikalu skatlogus rotā uzraksti „izīrē" un „pārdod", tiek atdzīvināts pilsētas radošais nervs. Tukšajos veikalos iemitinās dažādas makslinieku iniciatīvas, radošie inkubatori - īpašs grāmatu veikals un diskusiju klubs, „second hand" modes salons, ziepju darbnīca, dzejnieku klubiņš, zupas virtuve, radošās darbnīcas, kā arī izstāžu telpas, kurās līdzās interaktīvām instalācijām skatāmi mākslinieku veidoti objekti no atrastiem priekšmetiem, asprātīgi sadzīves situāciju risinājumi, konceptuāli komentāri, ikdienas norišu un cilvēku stāstu dokumentācijas, garīguma meklējumi u.c. Šeit iederētos arī atsauce uz mākslas teorētiķa un kritiķa Nikolā Burio izteikumu, ka mūsdienu mākslinieks „utopisku uzdevumu vietā meklē iespējamos risinājumus šeit un tagad", tā vietā lai mainītu apkārtējo pasauli, mākslinieki šodien vienkārši „mācās apdzīvot pasauli labākā veidā". Tā vietā, lai lūkotos pēc nākotnes utopijām, mākslinieki veido funkcionējošas „mikroutopijas" tagadnei. Projekts „Survival kit" ir viena no pieturām šajā procesā. | |
| Atgriezties | |
