VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS

LV   ENG
Izstāde „Kurzemes muižniecība 19. gadsimta portretā”
Kristīne Ozola, Tukuma muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
13.12.2009 - 28.11.2010

2009. gada 13. decembrī plkst. 12.00 Tukumā, Durbes pilī (Mazā Parka ielā 7) apmeklētājiem durvis vērs izstāde „Kurzemes muižniecība 19. gadsimta portretā”, kurā skatāmi mākslas darbi no lielāko Latvijas muzeju (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Ārzemju mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rundāles pils muzeja) krājumiem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas, kā arī Mežotnes pils kolekcijas. Izstādītās gleznas, grafikas un tēlniecības darbus vieno tēma - tajos portretēti Kurzemes muižniecības pārstāvji un laikmets. Darbi tapuši laikā no 1801. līdz 1899. gadam.
 
Johans Konrāds Dorners (1809–1866). Nikolausa Frīdriha fon Korfa portrets. Audekls, eļļa. 1837. Rundāles pils muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Johans Lēberehts Eginks (1784–1867). Gustava Matiasa fon der Venges, grāfa Lambsdorfa, portrets. Audekls, eļļa. 19. gs. 20. gadi. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Antonio Pučinelli (1822–1897). Grāfienes Elizabetes Sofijas Mēdemas, dzimušas Lēvenšternas, portrets. Audekls, eļļa. 1852. Rundāles pils muzeja kolekcija. Publicitātes foto
 
Ar vairākiem efektīgiem portretiem izstādē pārstāvētas tādas pazīstamas aristokrātu dzimtas kā firsti Līveni, grāfi Pāleni, grāfi Mēdemi un citas, kuras savu vārdu vēsturē ierakstījušas ar varoņdarbiem kaujas laukos, spožu politisku karjeru vai izciliem sasniegumiem diplomātiskajā dienestā. Līdztekus izstādē apskatāmi arī vairāku citu Kurzemes muižniecības dzimtu (Hānu, Firksu, Ostenu-Sakenu, Rennu u.c.) portreti, kuros attēlotie personāži bez jau minētajām kvalitātēm reprezentē arī sasniegumus saimnieciskajā darbībā, spējas kādā zinātnes nozarē vai talantu kādā no daiļajām mākslām. Pie pēdējiem pieskaitāmi, piemēram, vēsturnieka Otto fon Mirbaha un dzejnieka Ulriha fon Šlipenbaha portreti.

Apmeklētājiem portretu apskati noteikti saistošāku padarīs plašā izstādē pieejamā biogrāfiskā informācija, kas ļaus skaidrāk izprast gan katra attēlotā pesonāža lomu un vietu sava laika sabiedrības kopainā, gan viņa personības gluži cilvēciskās izpausmes. Tukumnieku ievērību noteikti izpelnīsies novadnieka - Krievijas imperatora Pāvila dēlu audzinātāja grāfa Gustava Matiasa fon Lambsdorfa portrets. Dzīves nogali grāfs aizvadīja savā Brizules muižā, kur arī apbedīts dzimtas kapenē.

Daļu izstādē redzamo portretu darinājuši Latvijā strādājošie mākslinieki (Gotlībs Švenke, Johans Lēberehts Eginks, Juliuss Dērings, Juliuss Gotfrīds Zīgmunds, Džordžs Klarks u.c.) vai šeit dzimušie autori (Eduards Šmits fon der Launics), taču ar lieliskiem darbiem pārstāvēti arī tādi visā pasaulē pazīstami mākslinieki, kā Johans Baptists Lampi (Jaunākais), Viljams Bromlejs, Aleksandrs Brilovs, Žans Batists Klezenžē, Ivans Kramskojs, Antonio Pučinelli u.c.

Izstāde lielā mērā tapusi kā atvasinājums no Rundāles pils muzejā pēdējās divās sezonās eksponētās izstādes „19. gadsimta portrets Latvijā” (autori - D. Bruģis un I. Pujāte), kura ieguva speciālistu augstu novērtējumu un kļuva par Latvijā pamanāmu kultūras dzīves notikumu. Izstāde Durbes pilī nebūtu iespējama bez Rundāles pils muzeja kolēģu atbalsta un visu tajā pārstāvēto Latvijas muzeju atsaucības.
Izstādes „Kurzemes muižniecība 19. gadsimta portretā” autors ir mākslas maģistrs Dainis Bruģis, pazīstams arī kā Latvijas muižu arhitektūras un interjeru pētnieks, vairāku šiem jautājumiem veltītu grāmatu autors. D. Bruģis darbojies arī kā praktiķis agrāko kungu māju atjaunošanā, tostarp izstrādājis interjera rekonstrukcijas koncepciju un projektu Durbes pilij, kura pēdējos gados ieguvusi pelnītu popularitāti ar savu 19. gadsimta interjera ekspozīciju.

Atklāšanas dienā izstādes autors D. Bruģis sniegs ieskatu ekspozīcijas tapšanas gaitā, pakavēsies pie tajā pārstāvētajiem autoriem un personāžiem, kā arī izvērstāk ielūkosies atsevišķu Kurzemes muižniecības dzimtu vēstures peripētijās.

Izstādes atklāšanu kuplinās romantiskas 19. gadsimta mūzikas interpretācijas pianista Toma Ostrovska un klarnetista Gunta Kuzmas atskaņojumā.

Izstāde apskatāma līdz 2010. gada 28. novembrim.
 
Tukuma Mākslas muzejs
Harmonijas iela 7, Tukums
o., t., c., pt., 11.00–17.00
s., sv. 11.00–16.00
pirmdienās slēgts
www.tukumamuzejs.lv
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts