Latvijas mākslinieku darbi skatāmi Vīnes Modernās mākslas muzejā Eva Engelberger, MUMOK Presse 12.11.2009 - 14.02.2010
2009. gada 12. novembrī Vīnes Modernās mākslas muzejā MUMOK atklāta tematiska mākslas izstāde „Gender Check". Ekspozīcija 20 gadus pēc Dzelzs priekškara krišanas pirmoreiz rietumeiropiešiem sniedz ieskatu dzimuma lomu atspoguļojumā Austrumeiropas mākslā. Izstādes atklāšanā piedalījās Latvijas vēstnieks Austrijā Indulis Bērziņš.
Savu māksliniecisko skatījumu uz dzimumu lomām izstādē rāda arī vairāki mākslinieki no Latvijas - Arnis Balčus, Zenta Dzividzinska, Andris Grīnbergs (Andreja Granta, Māras Brašmanes un Ata Ieviņa performanču dokumentācijas), Helēna Heinrihsone, Ieva Iltnere, Mihails Korņeckis, Zenta Logina, LN Sieviešu līga, Sarmīte Māliņa, Felicita Pauļuka, Džemma Skulme, Aija Zariņa, Indulis Zariņš u.c.
"Gender Check" ir pirmā visaptverošā Austrumeiropas mākslas izstāde kopš pagājušā gadsimta 60.gadiem, kas bāzēta uz dzimumu lomas tēmas. 20 gadu pēc Berlīnes mūra krišanas kuratore Bojana Pejiča kopā ar 24 ekspertu komandu no dažādām valstīm izveidojusi vairāk nekā 400 mākslas darbu izlasi, tostarp gleznas, skulptūras, instalācijas, fotogrāfijas, plakātus, filmas un video. Ar vairāk nekā 200 māksliniekiem, tostarp tādiem prominentiem vārdiem kā Anri Sala, Lia Perjovschi, Katarzyna Kozyra, Oleg Kulik, Vladislav Mamyshev-Monroe, Marina Abramović, Tanja Ostojić and Boris Mikhailov, izstāde zīmē īpaši dažādu gleznu par mākslas vēstures nodaļu, kas vēl nesen bija lielākoties nezināma un kas varētu būt arī svarīgs papildinājums mūsdienu diskusijai par dzimumiem.
"Gender Check" izseko izmaiņām tajā, kā ir pārstāvēti vīriešu un sieviešu lomu modeļi mākslā - īpaši tam, kā tie attīstās dažādos sociālpolitiskajos apstākļos. Sākot no 60.gadiem, kad sociālistiskais reālisms propagandēja "bezdzimumu sabiedrību", izstāde demonstrē arī neoficiālo mākslu aizkulisēs, kas ved uz vispārējo tendenci virzienā uz liberalizāciju 70.gados, un no tā laika uz jaunām ķermeņa demonstrēšanas izpausmēm, pieaugot pašpārliecinātībai un atklātai seksualitātei. Pēc Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā un pieaugošās patērnieciskuma ietekmes no Rietumiem tika atklātas jaunas brīvības, kuras tomēr pavadīja jaunā neokonservatīvā ierobežojumu loma. Un līdz ar to šovinistisku, militāristisku, sieviešu nīšanas un ksenofobisku ideoloģiju kritika kļuva par svarīgu tematu mākslā.
Izstādē pārstāvēti 250 mākslinieki no 24 Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīm, un tajā ietverti darbi plašā mākslas žanru spektrā - glezniecība, fotomāksla, grafika, tēlniecība, instalācija, kino un videomāksla.