VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Paraspoguļi Gints Gabrāns Ginta Gabrāna izstāde 52. Venēcijas mākslas biennālē no 10. jūnija līdz 21. novembrim | |
 Gints Gabrāns. Skaistuma spogulis. Skice. 2007 | |
| Venēcija vēsturiski pamatoti tiek uzskatīta par gludā kristāla spoguļa dzimteni, un tas šķiet dabiski, jo pilsēta pati atspoguļojas ūdeņos. 16. gadsimtā Murāno meistari stikla ražošanas tehnoloģiju noveda līdz pilnībai, kas ir augstākā stikla kvalitāte līdz pat šodienai. Par stikla izgatavošanas noslēpuma izpaušanu draudēja nāvessods.
17. gadsimtā Saules karalis Luijs XIV savas mīlestības uz skaisto dēļ gandrīz izputināja Franciju, iepērkot Venēcijas spoguļus lielā vairumā Versaļas pils izgreznošanai. Salīdzinājumam - tajā laikā 115 x 65 cm liela Rafaēla glezna maksāja 3000 liru, bet tāda paša izmēra spogulis - 38 000 liru. Lai glābtu valsts kasi, Francijas finanšu ministrs Kolbērs uz Murāno nosūtīja slepenos aģentus stikla noslēpuma iegūšanai. Operācija bija veiksmīga. Uz Franciju tika aizvesti divi Venēcijas stikla meistari, un Venēcijas 400 gadu ilgais stikla monopols bija galā. Spogulim ir arī cita vēsture - ezoteriskā, mistiskā un okultiskā. Ir saglabājušies daudzi nostāsti un konkrēti apraksti par to, ka, spoguļiem mijiedarbojoties ar cilvēka apziņu, tiek izsaukti redzējumi, kas var attiekties kā uz reāliem notikumiem pagātnē, tagadnē un nākotnē, tā arī uz redzējumiem "smalkākās pasaulēs". "Tagad vairs nerada grūtības saprast arī to, kā rodas tēli uz spoguļa virsmas un citiem spīdīgiem priekšmetiem. Ja iekšējais un ārējais uguns sāk mijiedarbību un saplūst vienā spoguļu virsmā, daudzveidīgi mainoties, attēls pēc nepieciešamības parādās." (Platons, 428-347 p.m.ē.) | |
 Gints Gabrāns. Parahipnoze. 2006. Video. 6 min. Projektors, spogulis, dūmu mašīna | |
|
Tomēr, ja šādi redzējumi eksistē, tad kas tas ir un vai var rast racionālu izskaidrojumu šim fenomenam - spoguļa un cilvēka apziņas mijiedarbībai -, pievēršoties spoguļa īpašībai, proti, spējai atstarot gaismu? Gaismai atstarojoties no gludas, spīdīgas virsmas, piemēram, spoguļa vai ūdens, tā polarizējas. Gaisma ir elektromagnētiskie viļņi, kas sastāv no divām komponentēm - elektriskā (E) un magnētiskā (M) lauka, kuru sprieguma vektori ir perpendikulāri gaismas virzieniem un viens pret otru. "Dabiskajai gaismai" no polarizācijas viedokļa E un M vektori ir "izspūruši", gaismai atstarojoties. E un M komponentes saplacinās savveida žiletē un sakārtojas katra savā vienīgajā plaknē, citiem vārdiem sakot, polarizējas. Jau 19. gadsimtā zinātnieki atklāja polarizētās gaismas iedarbību uz dzīviem organismiem. Mūsdienu laboratoriju eksperimenti pierādījuši, ka polarizētā gaisma iedarbojas uz šūnām, mikroorganismiem, sēklu dīgšanu un tā iedarbojas arī uz cilvēka apziņu. Domāju, ka daudzi ir izjutuši savādu pilnmēness gaismas iedarbību. Pilnmēness gaisma, lai gan tā ir 6000 reižu vājāka, ir tā pati saules gaisma, tikai atstarota, tātad - arī polarizēta. Tas atsauc atmiņā daudzus aprakstus par maģiskām darbībām ar spoguli, kad to novieto tā, lai tajā atspīdētu pilnmēness. Polarizētā gaisma no mēness, vēlreiz atspīdot no spoguļa, iegūst dubultu - vēl spēcīgāku polarizāciju. Tomēr paliek jautājums, kāpēc pilnmēness iedarbība nezūd, atrodoties izolētībā no tiešas mēnessgaismas, jo gaisma (elektromagnētiskie viļņi) cauri sienām neiet. Kas ir tā noslēpumainā visur iekļūstošā komponente, kura saista tik šķietami dažādas lietas - mēness spožumu un cilvēka apziņu? Tātad jābūt kādai komponentei, ko piesaista polarizētā gaisma. Pastāv hipotēze (V. Pravdivcevs), ka ar polarizēto un pilnmēness gaismu saistītos fizioloģiskos un psiholoģiskos efektus izraisa tā sauktie torsionu (spinu) lauki. | |
 Gints Gabrāns | |
|
Viena no torsionu lauku starojuma īpašībām ir, ka tie informāciju pārnes momentāni, bez gaismas ātruma (300 000 km/s) ierobežojuma, un nav dabisko materiālu, kas varētu šo lauku starojumu aizkavēt vai apturēt. Tāpat pie šo lauku īpašībām tiek minēta spēja ietekmēt telpas-laika struktūru. Tieši torsionu laukiem tiek atvēlēta universālo apziņas un domāšanas nesēju loma. Pēc A. Akimova domām, "Apziņa un Domāšana, un visbeidzot Pasaules saprāts nav reprezentēti Fiziskā vakuumā (Vienotā laukā) abstrakti, bet caur konkrētu fizisku būtību - torsionu lauku kā spinu - polarizēti stāvokļi Fiziskā vakuumā." Tātad mēs zinām, ka mēnessgaisma, kā arī no spoguļiem īpaši atstarotā gaisma specifiski iedarbojas uz cilvēka psihi un veicina ieiešanu izmainītā apziņas stāvoklī. Analoģisku iespaidu uz cilvēku atstāj spēcīgi ekstrasensi un hipnotizētāji. Viņi spējīgi arī ievest cilvēkus transa stāvoklī, kas pēc būtības ir izmainīts apziņas stāvoklis. Vai šajos procesos ir kas kopīgs? "Kad mēs sakām, ka torsionu lauki ir saistīti ar parapsiholoģiskām parādībām, tad tiek runāts par stingri pierādītu faktu: lauki, ko ģenerē ekstrasensi, ir torsionu lauki. Šo faktu apstiprina desmitiem veikto eksperimentu." (A. Akimovs) Tātad viens no šo lauku izstarotājiem ir cilvēks, un tas ļauj mums runāt par apziņu kā fizisko realitāti. | |
| Atgriezties | |
