VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| VILHELMA PURVĪŠA “ZIEMA” ROMAS PAVASARĪ Aija Brasliņa Izstāde "Eiropas mākslas meistardarbi: Eiropas Savienības 27 dalībvalstis svin Romas līguma parakstīšanas 50. gadadienu" Itālijas prezidenta pilī Palazzo del Quirinale Romā no 24. marta līdz 20. maijam | |
| Tūristu pārpilnajā Mūžīgajā pilsētā ikviens interesents, uzkāpis Kvirināla uzkalnā, bez maksas varēja apmeklēt pēc Itālijas prezidenta Džordžo Napolitāno ierosinājuma sarīkoto izstādi. Latviju prestižajā pasākumā Itālijas prezidenta pilī Palazzo del Quirinale, kas pirms Vatikāna kalpojusi par pāvestu rezidenci, pārstāvēja viens no pazīstamākajiem ainavista Vilhelma Purvīša (1872-1945) meistardarbiem - majestātiskā "Ziema" (ap 1910), kas glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Sniegotā ainava kopīgajā ekspozīcijā uzmanību piesaistīja, fascinējot ar kompozicionālo skaidrību un svinīgo centrējumu, glezniecisko eleganci un ritmiska sabalsojuma himnisko skanējumu. Ziemeļnieciskās dabas monumentalizētais tēls, autora vērienīgi un reizē izsmalcināti tverts, sakausē sevī 19. Un 20. gs. mijas neoromantisma poētisko noskaņu un gadalaikam raksturīgo plenēra gaismu ar jūgendisku dekorativitāti un klasicizējošu stingrību. Saulainajā dienvidzemes pavasarī salti baltais motīvs varēja intriģēt arī kā eksotisks kontrasts - vienīgais izstādē eksponētais ziemas skats. Katru no Eiropas Savienības dalībvalstīm Romā reprezentēja viens mākslas darbs (retos gadījumos - nedalāms ansamblis), kura izvēli organizētāji eiropeiski demokrātiskā garā bija uzticējuši pašiem dalībniekiem. Vispārīgi izvirzītais pamatnosacījums, ka eksponātiem jāraksturo konkrētā valsts, jābūt simboliskiem vai ar tās vēsturi saistītiem, galu galā savirknēja daudzveidīgi raibu dažādu nacionālo kultūru un mākslas laikmetu mozaīku, aptverot laikposmu aptuveni 5000 gadu garumā. Kopkorī vienotām atšķirīgajām balsīm bija jāvēsta par Eiropas kopējās kultūrtelpas ideju. Saprast nacionālo dārgumu piedāvājumu palīdz katalogs, kas, dokumentējot izstādi, laists klajā itāliešu, angļu, franču un vācu valodā. Pašmāju izvēle jau projekta sākumstadijā nosliecās par labu izcila klasiķa figūrai un reprezentatīvam, ekspozīcijā pārliecinoši pamanāmam mākslas darbam. Latvijas mākslas vēsturē un plašākas vietējās sabiedrības uztverē Vilhelma Purvīša vārds nostiprinājies kā nacionālās identitātes zīme, asociējoties ar gleznotāja radīto Latvijas ainavas koptēlu. Mūsu kultūrā un mākslas dzīvē vecmeistars neapšaubāmi ir un paliek viena no visu laiku nozīmīgākajām personībām. Cienījamā patriarha slavas vainagā ievīti nevīstoši nacionālās skolas dibinātāja un ainavu glezniecības pamatlicēja lauri, Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķa tituls, dzimtenē, Krievijā un Eiropā atzīta ainavista, ietekmīga un ilggadēja pedagoga, Rīgas pilsētas mākslas skolas direktora, Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātāja, pirmā rektora un Dabasskatu meistardarbnīcas vadītāja, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktora un latviešu mākslas kolekcijas veidotāja nopelni, Tēvzemes balvas laureāta un daudzu oficiālu atzinību spožums. Itālijas galvaspilsētā Vilhelma Purvīša elegantā "Ziema" kā lepnā diplomātu svētku ballē gozējās izmeklētā sabiedrībā, par tuvākajiem ekspozīcijas kaimiņiem ieguvusi austrieša Egona Šīles izaicinošo aktu ("Guļoša sieviete", 1917, Vīne, Leopolda muzejs) un lietuviešu simbolista Mikalojus Konstantīna Čurļoņa zvaigžņoto sonāti ("Sonāte. Nr. 6. Allegro un andante", 1908, Kauņa, M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs). Kvirināla pils zālē fiziski dominēja Francijas lepnums - monumentālais, bronzā lietais Ogista Rodēna "Domātājs" (1903, Medona, Rodēna muzejs), vērsts Rietumu kultūras klasiskā mantojuma zīmes - no Atēnu Akropoles muzeja atvestas marmora koras - virzienā. Politiķu pasūtītajās svinībās pārlaicīgiem skatiem savā starpā apmainījās viduslaiku ikonu un fresku svētie, Albrehta Dīrera un Ticiāna portretu pašapzinīgie, renesanses atmodinātie varoņi. Spānija sūtīja sveicienu Itālijai ar Djego Velaskesa gleznoto "Skatu uz Mediči villas dārzu" (1629-1630, Madride, Prado), Dānija - ar Pēra Kirkebī "Venēcijas pareģojumu" (1979, Kopenhāgena, Valsts Mākslas muzejs). Vienuviet pulcējās Antonisa van Deika, Viljama Tērnera, Alberta Edelfelta, Pīta Mondriana un citu autoru darbi no slavenu pasaules muzeju krājumiem. Stingri apsargātajā, milzīgajā Itālijas prezidenta pilī parasti nenotiek publiski apmeklējamas mākslas skates. Greznais, arhitekta Karlo Madernas radītais Salone dei Corazzieri, kurā pāvesti savulaik sagaidīja ārzemju sūtņus, pirmoreiz tika pārvērsts par improvizētu izstāžu telpu, lai uzņemtu Eiropas mākslas vēstnešus. Iekārtojuma koncepcijas autoram ievērojamam itāliešu scenogrāfam Lukam Ronkoni aktīvo, ar krāsainiem sienu gleznojumiem, gobelēniem, plastisko dekoru, griestu zeltījumu un akmens grīdu ornamentu piesātināto 17. gadsimta interjeru nācās piemērot ekspozīcijas vajadzībām. Pa garenās, slāpēti izgaismotās telpas perimetru izvietojās tumši, arhitektoniski pamatīgi, atsevišķi stāvoši molberti ar lokālu apgaismojumu - katrai gleznai speciāli gatavoti un pielāgoti. Vidusjoslā uz koka postamentiem, kas imitēja mākslas darbu transportēšanai paredzētas kastes, pacēlās skulptūras. Akcentējot sūtņu sapulcēšanās un mākslas darbu atceļošanas ideju un atklājot to nacionālo piederību, butaforiskās kastes ar valstu nosaukumiem un izklātiem karogiem atradās arī aiz masīvajiem molbertiem. Vilhelms Purvītis, pats eiropeiskas novācijas iepazinis, latviešu profesionālo glezniecību tuvināja Eiropai. Ar atsvaidzinātu, gleznieciski modernizētu ziemas un agra pavasara skatu redzējumu mākslinieks 20. gs. sākumā iesaistījās tālaika ainavas žanra pārmaiņās Ziemeļeiropā. Starpkaru laikmetā, iecelts par valsts ārzemēs rīkoto reprezentatīvo izstāžu ģenerālkomisāru, Purvītis lika lietā iegūto autoritāti un diplomātiskās iemaņas, turpinādams līdzināt ceļu Latvijas mākslas izvešanai Eiropas arēnā līdz pat kulminācijas brīdim 1939. gadā Parīzē. Pēc Otrā pasaules kara ainavista dzīves laikā sasniegtais varmācīgi tika pazudināts. Līdz ar atjaunoto valstisko neatkarību atsākās latviešu mākslas atgriešanās centieni Eiropā, ko stiprināja un dinamizēja iestāšanās Eiropas Savienībā. Uz šī vēsturiskā fona Vilhelma Purvīša gleznas klātbūtne Romas izstādē ir nozīmīgs un simbolisks atgriešanās apliecinājums. | |
| Atgriezties | |
