VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Maijas Tabakas „Rietumberlīnes misija” Antra Bula | |
 Maija Tabaka un Rietumberlīne / Maija Tabaka und West-Berlin Rīga: Galerija 21, 2017 239 lpp.: il. Sastādītāja: Ivonna Veiherte Dizains: Inga Ģibiete ISBN 978 9934512636 | |
| Līdz ar vērienīgās izstādes „Maija Tabaka un Rietumberlīne” atklāšanu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” nācis klajā tai veltīts apjomīgs izdevums – izdevniecībā „Neputns” sagatavots un „Galerijas 21” izdots katalogs. Visi teksti tajā lasāmi paralēli divās – latviešu un vācu – valodās. Kā zinām, Maija Tabaka savulaik kļuva par pirmo Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) stipendiāti no toreizējās Padomju Savienības, kurai bija ļauts veselu gadu (1977–1978) uzturēties Rietumberlīnē un strādāt mākslinieku namā „Betānija”. Šo – padomju māksliniekam tolaik teju neiespējamo – iespēju nonākt otrpus dzelzs priekškaram gleznotājai sagādāja toreizējais Jaunās tēlotājmākslas biedrības (NGBK) atbildīgais sekretārs Valdis Āboliņš. Kopš 1961. gada ar trīsmetrīgu mūri un dzeloņdrātīm apjoztā Rietumberlīne kā unikāls teritoriāls un politisks implants toreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas ķermenī dzīvoja īpašu, no ārpasaules atšķeltu dzīvi, kurā uz šīs piespiedu nošķirtības viestās melanholijas fona plauka intensīva, radošiem eksperimentiem atvērta mākslas vide – savdabīga „brīvības laboratorija”. Hepeninga un Fluxus valdzinājums septiņdesmito beigās jau bija sevi gandrīz izsmēlis, un gadiem ilgo reālistiskās glezniecības strāvojumu dominanci nomainīja neoekspresīvais „jauno mežoņu” uznāciens. Šajā realitātē, vēlā 1977. gada janvāra vakarā izkāpjot uz tukša perona Berlīnes Zoo stacijā, nonāca Maija Tabaka – pašas atmiņās „garā mētelī kā Anna Kareņina”; jau iztālēm spilgta parādība šajā „akmenspelēkajā” pilsētā. Rietumberlīnes kolēģi, draugi un paziņas viņu apveltījuši ar epitetiem „grāfiene no Padomju Savienības”, „Baltijas aristokrāte” un „paradīzes putns”. Citādības mirdzums piemita arī viņas gleznām, kas rietumberlīniešus pārsteidza ar to profesionalitāti un autonomo rokrakstu – izstāžu kuratore Kristiāna Bauermeistare atminas: „Bijām saskārušies ar pašnoteicošu mākslinieci, kas neiekļāvās mūsu toreizējos priekšstatos par laikmetīgo padomju mākslu.” Gadu pēc šīs rezidences, 1979. gada pavasarī, mākslinieku namā „Betānija” tika atklāta vērienīga Maijas Tabakas darbu retrospekcija, kurā tika izstādītas 35 laikposmā no 60. gadu sākuma līdz 1978. gadam tapušas gleznas. Patlaban „Arsenālā” skatāmā izstāde aplūko šo pašu laikposmu, tomēr nav uztverama kā Rietumberlīnes izstādes rekonstrukcija, bet drīzāk kā tās interpretācija mūsdienu skatījumā. Izstādi papildina arī Maijas Tabakas Rietumberlīnes kolēģu – Volfa Fostela, Dītera Mazūra, Ulriha Bēra un citu mākslinieku – darbi, kas iezīmē šīs pilsētas toreizējo mākslas ainavu, ļaujot novērtēt Tabakas gleznas tās kontekstā. Izstāde vienkopus ar kataloga tekstiem piedāvā unikālu ceļojumu laikā un telpā starp realitātēm, kuras tolaik vēl šķietami nenovēršami šķīra dzelzs priekškars. Fakts, ka šogad aprit tieši 40 gadi, kopš Maija Tabaka devās uz Rietumberlīni, ir tikai nejauša veiksmīga sakritība: māksliniece izstādes kuratori Ivonnu Veiherti sākotnēji uzmeklējusi ar citu ieceri; tā nav īstenojusies, toties pāraugusi šajā – krietni vērienīgākajā – projektā, kurā kā konsultante un tekstu autore iesaistīta arī vācu mākslas zinātniece un kuratore Barbara Štraka. Kataloga tekstu kopums – Jāņa Borga raksts „Komētas spožumā”, Barbaras Štrakas eseja „Ierobežotā brīvība” un saruna ar Maiju Tabaku, kā arī mākslinieces Berlīnes draugu un paziņu atmiņu stāsti – kļūs par vērtīgu informatīvu pavadoni izstādes apmeklētājiem, iezīmējot gan Maijas Tabakas lomu Latvijas mākslas kopainā, gan toreizējās Rietumberlīnes radošo un intelektuālo gaisotni un topogrāfiju – ar mākslinieku studijām, izstāžu zālēm un galerijām, kafejnīcām, bāriem un nakstklubiem, bet visupirms – personībām. Vairākas no tām dalās savās atmiņās arī šajā katalogā – jau pieminētā Kristiāna Bauermeistare, mākslinieks Ulrihs Bērs, mākslas vēsturnieks un izstāžu kurators Ekharts Gillens, mākslinieks, kurators un rakstnieks Volfgangs Millers, filozofs un mākslas vēsturnieks Hanness Bēringers, kā arī rakstniece un Maijas Tabakas gleznas „Ģimenes koncerts” (1979) modele Ginka Šteinvaksa. Tekstus papildina arī bagātīgs ilustratīvs materiāls – izstādē skatāmo gleznu reprodukcijas un plašs fotogrāfiju klāsts. Maija Tabaka sarunā ar Barbaru Štraku atzīst, ka šīs „Rietumberlīnes misijas” lielākais ieguvums viņai bijusi personiskās brīvības sajūta – sajūta, „ka iespējams ir viss”. Pēc atgriešanās Rīgā tā atbalsojusies ne vien viņas gleznās, bet arī darbībā Mākslinieku savienībā – tostarp palīdzot sarīkot Valda Āboliņa piemiņas izstādi Valsts Mākslas muzejā (1987), izstādes „Rīga – latviešu avangards” (Rietumberlīne, Ķīle, Brēmene, 1988) un „Negaidīta tikšanās. Latviešu avangards 1910–1935” (Rietumberlīne, 1990). Tās savukārt sagatavoja augsni vērienīgajai vācu mākslas skatei „Interferences. Rietumberlīnes māksla 1960–1990” (1991). Tādējādi izstāde un to pavadošais izdevums ir stāsts ne tikai par nozīmīgu posmu – vai, kā to novērtējis Imants Lancmanis, „varoņcēlienu” – Maijas Tabakas radošajā biogrāfijā, bet arī par pieredzi, kas bijusi auglīga daudz plašākā kontekstā. Kuras rezultātā, citējot Jāni Borgu, „vagonu pa vagonam ceļā uz mūsdienu atbrīvotību sakustējās veselas kultūras ešelons” un tika uzkrāts „noteikts mākslinieciskais kapitāls ar lielu virsvērtību, kas iegūla Latvijas laikmetīgās mākslas nākotnes attīstības pamatos”. | |
| Atgriezties | |
