VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 No LNB Mākslas lasītavas | |
| Histories of Ornament: From Global to Local. Ed. by Gülru Necipoğlu and Alina Payne Princeton University Press, 2016. 464 p. ISBN 9780691167282 Pagājušā gadsimta sākumā, līdz ar iepriekšējo tradīciju izaicinošajām modernisma vēsmām, „formas tīrība” tika pretstatīta ornamentālai greznībai un izsmalcinātībai, to nosaucot pat par noziegumu, kas rezultējies ar ornamentu un dekoratīvo rakstu izdzišanu no daudzu mākslinieku atzītajiem un patērētāja pieņemtajiem mākslas izpausmju veidiem gadsimta garumā. Tomēr neseno gadu godalgotie projekti arhitektūrā, noteiktu mūsdienu grafiķu, dizaineru un citu mākslinieku panākumi šodien liek atzīt ornamenta atdzimšanas faktu. Minēto atzīstot par publikācijas izdošanas impulsu, Histories of Ornament liek pārvērtēt un novērtēt ornamenta lomu mākslā un arhitektūrā no viduslaikiem līdz mūsdienām. Grāmata sastādīta septiņos tēmu lokos, iekļaujot 26 pētnieku rakstus, parādot ornamenta lietojuma un nozīmes daudzšķautņainību, kas atklājas atkarībā no autora skartajām ģeogrāfiskajām un vēsturiskajām robežām, vienlaikus pievēršot uzmanību kultūras mobilitātei pāri tām: viduslaiku, renesanses, baroka un modernās eiroamerikāniskās ornamenta tradīcijas tiek sasaistītas ar to līdziniecēm islāma, indiešu, ķīniešu un Vidusamerikas kultūrās. Histories of Ornament saturiskais plašums ļauj atklāt un izprast atšķirīgo ornamenta nozīmību vēstures gaitā, kā arī tā atkalparādīšanās likumsakarību mūsdienās. Koerner, Joseph Leo. Caspar David Friedrich and the subject of landscape London: Reaktion, 2009. 327 p. ISBN 9781861894397 Britu mākslas vēsturnieka Džozefa Leo Kērnera darbs tiek uzskatīts par vienu no aizraujošākajiem un izvērstākajiem skatījumiem uz suģestējošā vācu romantisma gleznotāja un nereti par Eiropas pirmo patieso modernistu uzlūkotā mākslinieka Kaspara Dāvida Frīdriha (1774–1840) darbību. Autors piedāvā saistošu analīzi par romantiķu iecienītāko žanru – ainavu – kā tematu un izteiksmes līdzekli Frīdriha melanholijas un noslēpumainības caurvīto vīziju veidošanā, veltot uzmanību, piemēram, ģeometriskās simetrijas un perspektīvas lietojumam, mākslas darbam kā reliģiskās domas nesējam, gleznotāja izvēlētajam simbolismam un alegorijām u. tml. Pakārtoti tam izdevumā sniegti lietpratīgi komentāri par vispārīgām romantisma virziena šķautnēm gan mākslā un literatūrā, gan sabiedrībā kopumā. Grāmatas izklāstā īpaši izcelti divi Frīdriha darbi – „Krusts kalnos” un par mākslinieka vizītkarti kļuvusī glezna „Ceļinieks virs miglas jūras”. Abi izmantoti kā centrālie pieturpunkti, skaidrojot subjektivitātes aspektu, pievēršoties romantisma mākslas kritikai un Frīdriha savdabīgā un neatkārtojamā stila izaugsmei. Living as form: socially engaged art from 1991–2011. Ed. by Nato Thompson New York: Creative Time Books; Cambridge, Massachusetts and London: MIT Press, 2012. 259 p. ISBN 9780262017343 Izdevums ir veltīts sociālo dinamiku ref lektējošām izpausmēm mākslā, un tas ir veidots kā pavadošais materiāls organizācijas Creative Time rīkotajai izstādei Ņujorkā, 2011. gadā. Par aplūkotā perioda atskaites punktu ir izvēlēts Berlīnes mūra krišanas gads, kas simbolizē fundamentālas un ietekmīgas pārmaiņas sabiedrības un valsts attiecībās. Izdevuma autori, tostarp tā sastādītājs Neito Tomsons un plaši atzītā mākslas vēsturniece Klēra Bišopa, pievēršas visdažādākajiem sociāli iesaistītu radošo aktivitāšu aspektiem divdesmit gadu amplitūdā, zīmīgi paplašinot mūsdienu mākslas diskursu. Grāmatas pieeju tēmai vispārināti ļauj raksturot amerikāņu mākslinieka Pola Ramiresa Džonasa teiktais: „Sabiedrībai ir forma, un jebkuru formu var uzlūkot kā mākslu.” Projekta ietvaros ir izcelti ne tikai atpazīstami vārdi, skaļas un sabiedrisko domu šokējošas mākslinieku akcijas, bet arī mazāk zināmas, lokālas nozīmes parādības, kuras bieži virza uz ilgtermiņu orientēti mēģinājumi ietekmēt sociālās norises, nereti nojaucot robežas starp mākslu un dzīvi. Ģeogrāfiski skatītie piemēri attiecas uz Eiropu, Ziemeļameriku un Latīņameriku, Āfriku un Āziju. Grāmatā apkopoto mākslinieku un apvienību skaits pārsniedz simtu; to vidū – arī Ajs Veivejs, Pīters Votkinss, Superflex, Voina, Neue Slowenische Kunst, Women on Waves u. c. Drucker, Johanna. Graphesis: visual forms of knowledge production Cambridge, Massachusetts: Harvard University Press, 2014. 215 p. ISBN 9780674724938 Vizuāli tverama, grafiski strukturēta informācija kļuvusi par civilizācijas ikdienas sastāvdaļu – mēs sazināmies, izmantojot digitālas saskarnes un, strukturējot informāciju, arvien biežāk liekam lietā grafiskus modeļus, diagrammas, kartes, laika skalas u. c. Blakus tekstam un matemātiskām formulām šīs grafiskās formas funkcionē kā nozīmes nesējas – zīmju sistēmas, ar kuru palīdzību tiek konstruētas mūsu zināšanas. Vēsturiski izziņas teoriju uzmanības lokā bijušas tieši tekstuālās zināšanu organizācijas formas, attēlus atstājot daiļo mākslu ziņā, taču, pieaugot vizuālo formu kā intelektuāla, zinātniska darba instrumentu lomai, sistemātiska diskusija par vizuālo epistemoloģiju, attēla gramatiku un semantiku kļūst arvien aktuālāka. Iedvesmojoties no semiotikas, geštaltpsiholoģijas, kognitīvzinātņu, kartogrāfijas un statistikas vēstures atziņām, grāmatas autore sniedz īsu, bet spilgtu ieskatu grafiska attēla kā zināšanu nesēja vēsturiskajā un mūsdienu attīstībā. Digitālo platformu dizainā tikai pamazām sāk atspoguļoties milzīgās iespējas, ko paver grafiska zināšanu interpretācija, t. sk. diagrammatiska rakstība un daudzdimensionālas argumentu konstelācijas. | |
| Atgriezties | |
