studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 Nr. 6 (111) Nr. 5 (110) Nr. 4 (109) Nr. 3 (108) Nr. 2 (107) Nr. 1 (106) 2015 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Labi iekonservēts haoss Eduards Dorofejevs Anonymous Boh. „Zvaigžņu putekļi" „Rīgas mākslas telpa", Intro zāle 30.07.–21.08.2016.

Anonymous Boh. Darbs no sērijas „Zvaigžņu putekļi”. Alumīnijs, digitālā druka, sietspiede, jaukta tehnika. 300 × 110 cm. 2014–2015 Foto: Caroline Sada

Igauņu mākslinieka Anonymous Boh, īstajā vārdā Ala Paldroka, personālizstāde Rīgā notika viņa kūrētā starptautiskā grafikas festivāla Printmaking IN ietvaros. Dažādās tehnikās veidotie darbi pēc būtības jāuztver tikai kā neliela daļa no globālas performances un nebeidzama radoša procesa, kuru autors, iesaistot vairāku valstu māksliniekus, pārvērš par kolektīvu un starpdisciplināru mākslas formu. Mākslinieka eklektiskajā daiļradē dumpinieciskais gars sadzīvo ar romantisko savas misijas apziņu, un protests – ar racionāli pamatotu programmu. Atgriešanās pie haosa varētu kalpot kā moto visai Anonymous Boh performatīvajai darbībai, jo haosu mākslinieks uztver kā tīra radošuma sākotnējo punktu, kritiski pretstatot to mūsdienu institucionāli sakārtotajai mākslas dzīvei. Īsta māksla, viņaprāt, ir kustība un pārmaiņas, bez kurām radošais process kļūst par rutīnu. Sekojot šim uzstādījumam, Anonymous Boh par savu galveno izteiksmes formu izvēlējies performanci. Tomēr arī šajā mākslas veidā viņš pacenties maksimāli atbrīvoties no jebkāda veida ārējiem „rāmjiem” un nosacījumiem. Pārvēršot performanci par globālu ceļojošu šovu, mākslinieks atteicies no definētas teritorijas un nepārtraukti apceļo Āziju, Eiropu un ASV. Kā uzskata pats Anonymous Boh, performance ir tā sfēra, kurā mākslinieks ir klātesošs, – atšķirībā no tradicionālās mākslas, kas institucionalizējoties un „ieejot muzejos”, sāk piederēt visiem, zaudējot paša autora interpretāciju. Tāpēc darba radīšanai un uztverei jābūt tikai šeit un tagad. No šī viedokļa darbi, kas tiek eksponēti izstādē, neskatoties uz savām estētiskajām kvalitātēm, paliek galvenokārt kā dokumentālas liecības mākslinieka tieksmei pārvarēt subjektīvi definētās robežas. Kā var nojaust pēc mākslinieka pseidonīma, anonimitāte arī tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām radošās prakses sastāvdaļām. Var teikt, ka Anonymous Boh to panācis, izveidojot ap sevi internacionālu alternatīvu mākslinieku kustību Non Grata, kas pārvietojas pa visu pasauli kā tornado, iesaistot spontānu performanču virpulī arī apceļoto zemju māksliniekus. Grupas aktivitātes ir spontānas un intuitīvas, un tās mākslinieciski reaģē ikreiz uz citiem apstākļiem, iekļaujot savās performancēs vietējo kultūras kontekstu, vēsturi un stereotipus, dabu, cilvēkus un politiku, tādējādi izmantojot to kā reālu mākslas izejvielu. Tādā veidā Non Grata savā praksē krusto dažādus žanrus un mākslas veidus, pasniedzot tos sulīgā post-punk veidolā ar zināmu devu provokācijas, pašdarbniecisku estētiku un totālu protestu, vērstu pret visām standartizācijas un kārtības tendencēm. Mēģinot nojaukt robežas starp elitāro un masu kultūru, Anonymous Boh savos darbos provokatīvi apspēlē populārās kultūras klišejas no Mikipeles līdz visiem labi zināmajiem komercsaukļiem kā „Nesalīdzini” (Don't compare) vai „Vienkārši dari” (Just do it), pārvēršot to jaunos baušļos, kas labāk atbilst mūsdienu civilizācijas īstenībai. Tomēr, neraugoties uz visai nopietno pravietisko programmu, Anonymous Boh un Non Grata māksliniekiem neizdodas slēpt savu labsirdīgi postmoderno ironiju. Atteikšanās no kanoniem mākslā, cinisms, iracionalitāte, vilšanās pasaules iekārtojumā bija raksturīga arī pirms panku ēras – piemēram, dadaistiem. Tikai toreiz, pēc Pirmā pasaules kara, viņu aktivitātēm bija īsteni rūgta politiskā naida piegarša, kas varbūt arī piešķīra šai mākslai spēcīgu iracionālo mirdzumu. Anonymous Boh neapšaubāmi ir ļoti talantīgs akcionists, kuram ir sava deklaratīva pozīcija, un tieksme nojaukt robežu starp realitāti un mākslu ved viņu un Non Grata biedrus jaunu formu meklējumos. Tikai akcionisms diemžēl ir tāds „produkts”, kas jābauda dinamiskā veidā, bet, skatoties uz statiskām asemblāžām un lielformāta grafikām, neatstāj doma par neolīta laika zīmējumiem uz alu sienām, kurus arī kāds gleznojis, domājot par sev svarīgām lietām, un citi pēc viņa turpinājuši papildināt grubuļainās sienu plaknes, ar savu roku velkot viļņveidīgas līnijas vai veikli ieskrāpējot kāda sumbra kontūru. Kur meklēt šos aizvēstures māksliniekus? Visticamāk, arī starp zvaigžņu putekļiem, no kuriem atkal var rasties jaunas planētas.

Atgriezties