Miers kara laikā [08.12.2016. 17:54] Anna Emsiņa, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Par Gata Indrēviča izstādi "Misija" Latvijas Fotogrāfijas muzejā
17.11.–11.12.2016.
Latvijas Fotogrāfijas muzejā apskatāma Gata Indrēviča foto izstāde “Misija”. Tie, kas kādreiz paseko līdzi mūzikas grupas “Auļi” aktivitātēm, atcerēsies viņu kā grupas dalībnieku, kurš spēlē dūdas un bombardu. Aiz karavīra maskas slēpjas plašs interešu un nodarbju spektrs – Gatis ir mākslinieks-fotogrāfs, NBS karavīrs, mūziķis un vēsturnieks ar dziļu aizrautību viduslaikos. Visnotaļ ne klišejiski skarbais karavīra tēls, kādu varbūt cilvēki nereti iedomājas savā prātā.
Divās izstāžu zālēs ir izstādītas 75 melnbaltās fotogrāfijas par karavīru miera misiju Irākā un Afganistānā, ilustrējot arī dzīvi šajās valstīs. Ir iespējams iepazīt vietējo cilvēku ikdienu un iepazīties ar Afganistānai raksturīgajām, mierpilnajām dabas ainavām.
Kā Gatis uzsvēra intervijā Ingum Ulmanim (LR1 raidījuma ieraksts šeit), viņš necenšas dokumentēt vardarbību. Kaut arī karš Tuvajos Austrumos ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, tomēr nav jau tā, ka katru dienu cilvēkus šauj nost. Ir jūtama autora iekšējā vēlme mainīt sabiedrībā iesakņotos stereotipus par šīm zemēm. Viņš arī atzīst, ka valstis melnbaltajā tehnikā dokumentējis, jo tā šīs valstis izjūtot.
Skats no Gata Indrēviča izstādes "Misija"
Foto: Anna Emsiņa
Izstāde uzrunā ar mākslinieka personīgo skatījumu, sniedzot ko vairāk kā mediju ziņas. Fotogrāfijas atklāj vairāk, ieskatās aiz robežām, ieskatās vietējo iedzīvotāju acīs. Skatās ar kareivja acīm, kurš ilgi dzīvodams tur, ir iepazinis vietējo vidi. Šis iekšējais miers spilgti atklājas līdzsvarotajās kompozīcijās ar Afganistānas ainavu skatiem. Viens no tādiem darbiem apskatāms trešā stāva vestibilā, kur pie sienas grupēti vairāki attēli no Afganistānas – veci ļaudis, domīgi un skrienoši bērni, karavīra piemiņa, latviešu karavīru rota smilšu vētrā, betcentrā – kalnaina ainava, kur tālumā kā akcents stalti stāv gandrīz vienīgais koks ielejā.
Skats no Gata Indrēviča izstādes "Misija"
Foto: Anna Emsiņa
Protams, nevar noliegt kara klātbūtni, tomēr Gatis, manuprāt, ir lieliski atainojis šo vietējo kultūru, dzīvi, portretējot iedzīvotājus – jaunus un vecus, ir atklājis citiem, ka tur dzīve ir tāda pati kā mums. Kā autors jau minētajā intervijā atklāj: “Ar savām fotogrāfijām gribēju parādīt kā tur (Afganistānā un Irākā) cilvēkiem ir tāda pati ikdiena kā mums, viņi strādā, veido ģimenes, tāpat ir bērni, kuri priecājas un sapņo, tur cilvēki tāpat kā citur raud, mīl un nīst.” Cilvēks paliek cilvēks kā te, tā arī kara skartajās zemēs.
Zināmu neērtību varētu radīt staigāšana pa izstāžu telpām, šķirstot papīrus. Fotogrāfijām nav pievienotas darbu etiķetes, toties abām izstāžu telpām, ieskaitot trešā stāva priekštelpai, bija pieejams sakniedēts izdales materiāls viena referāta apjomā papīra formātā ar izstādes plānu un darbu nosaukumiem, to aprakstiem. No vienas puses jau varētu likties ērti – var paņemt līdzi uz mājām un izlasīt rūpīgāk (ja tev ir vizuālā atmiņa un atceries par kuru darbu ir runa), tomēr man likās neērti ik pa laikam ieskatīties un šķirstīt papīrus, tā pa īstam neizbaudot izstādi. Šāda tendence – darbi bez etiķetēm un ar lasāmo materiālu uz rokas – ir novērota gan fotomuzejā, gan daudzās laikmetīgās mākslas organizētajās izstādēs. Gaumes un koncepcijas jautājums.
Skats no Gata Indrēviča izstādes "Misija"
Foto: Anna Emsiņa
Šī ir jau otrā Gata Indrēviča personālizstāde, jo ar pirmo “Mana misija - Afganistāna” viņš startēja 2014. gadā, savukārt grupu izstādēs piedalās jau no 2006. gada. Fotografēšanu apguvis kursos pie fotomākslas vecmeistara Māra Kundziņa, kā arī foto kursos “Combat Camera” ASV. Viņš 2013. gadā ieguva 1. vietu EMPA (Eiropas Militārās preses asociācijas) fotokonkursā par fotogrāfiju, kurā redzams karavīrs, kas sēž uz kalna kores un raugās uz smilšaino, kokiem nabadzīgo ieleju.
Skats no Gata Indrēviča izstādes "Misija"
Foto: Anna Emsiņa