studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 Nr. 6 (111) Nr. 5 (110) Nr. 4 (109) Nr. 3 (108) Nr. 2 (107) Nr. 1 (106) 2015 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Gan naivi, gan tradicionāli reālistiski Aivars Leitis Tautas tēlotājas mākslas studijas 60 gadu jubilejas izstāde Valmieras kultūras centrs 01.04.–30.04.2016.

Edgars Krīgers. Vasaras plenērs. Audekls, eļļa. 80 × 150 cm. 1988 Foto: Aivars Leitis

Ir vairāki iemesli, kāpēc pievērst uzmanību aprīlī notikušajai Valmieras Kultūras centra Tautas tēlotājas mākslas studijas 60 gadu jubilejas izstādei. Tās kvalitātes akcentēja naivisma mākslinieku Ināras Ķelpes, Edgara Krīgera, Nikolaja Stūra, Alfona Šeldera un citu vārdi. Šajā izstādē varēja aplūkot piecus šo autoru darbus. Par Edgara Krīgera īpašo nozīmi latviešu naivisma popularitātes veicināšanā Eiropā ir dzirdējis katrs, kas seko līdzi naivistu mākslas pasaules notikumiem. Viņa vārds kļuva plaši pazīstams pēc panākumiem padomju perioda Vissavienības izstādēs un Eiropā. Tikai pēc tam naivistu veikums tika atzīts arī Latvijā. Iespējams, jums ir izdevies šos darbus redzēt izstādēs un vēl saglabājies atmiņā to emocionālais lādiņš un radītais satricinājums. Šo gleznu spēcīgo efektu radīja ne tikai bērnišķīgā gleznošanas maniere, bet arī it kā ekstravaganti robustā (sevišķi Krīgeram) forma un laika noteikumiem nepakļāvīgais naivi primitīvais pasaules uzskats. Tad mākslas vidē runāja, ka šos darbus ir radījusi marginālu mākslinieku drosme un vēlme riskēt. Patlaban šo ievirzi turpina Arta Pence un Jānis Dzintars Zvirbulis. Ar naivistu iesaistīšanu kolektīva darbā studija sagādāja ne vienu vien pārsteigumu. Tieši atrašanās ārpus Rīgas tautas tēlotājas mākslas kolektīvu vadības ierēdņu visu redzošām cenzora acīm izrādījās izdevīga naivistu daiļradei, kas metropolē nemaz nebūtu iespējama, jo tur galvenais bija iemācīt tēlotājas mākslas studiju dalībniekiem akadēmiski pareizi zīmēt un gleznot. Tāpēc padomju periodā rīdzinieki uz studiju nereti brauca aplūkot naivisma glezniecību. Protams, gleznotājiem-amatieriem ierastais domāšanas virziens iezīmējas arī Valmieras studijā un, jāatzīst, arī šajā kolektīva darbības aspektā ir redzams profesionāli visai atzīstams veikums. Studija darbu sāka 1956. gada 1. martā. Tās pirmais vadītājs bija gleznotājs Ralfs Ivans. Pēc dažām nodarbībām kolektīvam pievienojās Māris Jursons, kurš studijā darbojās līdz 2010. gadam. 1956. gada 22. jūlijā tika atklāta pirmā izstāde, kurā piedalījās Jānis Puķīte, Nikolajs Rugājevs, Eleverijs Vanags, Emīlija Piliksere-Stankeviča un citi. Šie autori ilgus gadus reģionāli bija kā autodidaktu glezniecības kvalitātes zīmols, un viņiem piemita labi atpazīstams rokraksts, par kuru sajūsminājās plašs skatītāju loks. Jau no 60. gadiem studijā darbojās naivisti – sakņu plastikas meistars Arnolds Stucis un gleznotājs un kokgriezējs Artūrs Ķirpis. Pēc tam, kad Ralfs Ivans pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī, studijas vadītāji bijuši: Nikolajs Rugājevs, Rūdolfs Pētersons, Vilma Bēta, Juris Ore, Aleksandrs Zviedris un Biruta Jansone. 1978. gadā tai tika piešķirts Tautas tēlotājas mākslas studijas nosaukums. Kopš 1982. gada studiju vada Daina Leite. Padomju periodā kolektīvs apvienoja pašdarbības mākslas entuziastus no Valmieras Rūjienas, Raunas, Strenčiem, Mazsalacas, Alojas, Limbažiem, Cēsīm un citiem Ziemeļvidzemes novadiem. Kopš 20. gadsimta 80. gadu vidus īpašu vērību izpelnījās studijas kuplais naivistu pulks. Ekspozīcija labi atklāja, kā mainījies studijas darba stils. Savas korekcijas ienesis laiks un ekonomiskā situācija. Šobrīd kolektīvā dominē aktīvas, strādājošas sievietes, kuras pēc darba dienas beigām ņem rokās otu un izsaka sevi gleznojot. Lai realizētu savus mākslinieka sapņus, studijas jaunākajai paaudzei mūsdienu straujajā darbu ritmā ir nepieciešama pašdisciplīna, apņemšanās un mērķtiecība, lai darba dienas izskaņā pārvarētu nogurumu un dotos uz tēlotājas mākslas nodarbībām. Tāpēc jo lielāks ir prieks un gandarījums par saviem sasniegumiem. Kvalitatīvs un atzīstams rezultāts raksturo Mairitas Jirgensones, Sanitas Celmas-Ķikutes, Intas Vanagas (pēc izglītības arhitektes), Aritas Smalkās-Denisovičas, Sandras Pakalnes gleznotās klusās dabas un ainavas. Patlaban kolektīvā strādā vairāki biedri, kas mācījušies mākslas skolās un ieguvuši arhitekta izglītību. Šādi biedri ir garantija zināmam profesionālisma līmenim, bet arvien mazāk paliek naivistu. Kaut vai tāpēc vien, ka lauku onkuļiem un tantēm, kas klusībā glezno, ir neiespējami atbraukt uz nodarbībām. Vēl jāpiebilst, ka studijas pastāvēšanas laikā daudzi bijušie dalībnieki pēc mākslas pamatu apguves ir turpinājuši izglītoties mākslā un kļuvuši par profesionāļiem savā jomā. Studijā savulaik ir mācījušies modes māksliniece Mare Mastiņa, arhitekti Jolanta Brūniņa, Uldis Sedlovs, Kaspars Kaupe, gleznotājs Aldis Dobenbergs, keramiķe Sanita Dukure, mākslas pedagogi Dace Brizauska, Ilgonis Saldūksnis, Guna Miķelsone, Inese Jurjāne, Atis Bambāns un vēl citi.

Atgriezties