VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Klusā daba ar līmlenti Laura Prikule | |
 Lauras Prikules darba fragments | |
| 1 Pelēkais fons garantē apkārtējās telpas neitralitāti. Telpa neiejaucas priekšmetos, un priekšmeti neiejaucas telpā. Tā ir distancētība no attēlojamā objekta, kas ļauj izbaudīt priekšmeta formu, bet neietekmē tā saturu, ja tāds ir. PROFISā (Poētiskā robotisma ofisā), kur es pašlaik strādāju, pelēkais fons ir gandrīz tikpat svarīgs kā baltais un melnais fons. Visi trīs fotofoni epizodiski nomaina cits citu atkarībā no idejas specifikas. 2 Baltais soliņš/podests ir sena mēbele, kuru līdz ar vēl trim tādām pašām atradu, ievācoties bijušās rūpnīcas VEF 79. korpusā, kur kādreiz bija mana darbnīca. Kad tie jau bija uzkrājuši daudzu darbību liecības, tos epizodiski pārkrāsoju. To pielietojums jau no pirmsākumiem ir bijis ļoti daudzpusīgs – esmu tos izmantojusi gan izstāžu kontekstā, gan studijas darbos. Uz tiem var uzlikt projektoru, tējkannu, pat atbalstīt lielu galda plāksni. Un droši apsēsties arī. 3 Līmlente (skočs) ir svarīgs darba instruments. Tā ir tik neaizstājama un bieži pielietojama, ka manā vērtību hierarhijā šķiet pelnījusi vietu uz baltā podesta vairāk nekā jebkas cits. Ir daudzu veidu līmlentes, ar atšķirīgu biezumu, platumu un funkcijām. Makgaivera līmlente ir izturīga un droša. 4 Gaisma ir svarīga, lai būtu iespēja paskatīties uz priekšmetu, izcelt svarīgo un atmest lieko. Gaisma pievērš uzmanību. Fotografējot vai instalējot man patīk izmantot dažādus gaismas veidotājus, atkarībā no noskaņojuma un attēlojamās idejas rakstura. 5 Plaša telpa ir pretsvars priekšmetu pārblīvētai pasaulei. Plašums nozīmē to, ka būs vieta, kur attīstīties idejām. Vienmēr ir patīkami sākt darbu ar ieelpu, ar izelpu, ar telpu, kurā vēl nekā nav. Mākslinieku vidē pastāv ticējums – ja priekšmetu kļūst pārāk daudz, tie jāapako kastē, bet kaste jāaizlīmē ar līmlenti. Tālāk tie paši atradīs savu vietu. Klusā daba uzdod jautājumus par priekšmetu fetišu un personīgajām attiecībām ar lietu pasauli. Uzkrājot dažādus lietas, pastāv risks pazaudēt tagadnes sajūtu un ieslīgt sentimentālās atmiņās par nekad nebijušu pagātni, tomēr daži – īpaši – priekšmeti ir nepieciešami. Vislabāk, ja tos var izmantot kā darba instrumentus/objektus vai garīgā uztura bagātinātājus. | |
| Atgriezties | |
