studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 2015 Nr. 6 (105) Nr. 5 (104) Nr. 4 (103) Nr. 3 (102) Nr. 2 (101) Nr. 1 (100) 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Kristīne Kutepova

Ieguvusi bakalaura grādu Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē, nekustamo īpašumu pārvaldībā (2011). 2013. gadā sākusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļā, Tekstilmākslas apakšnozarē, pašreiz studē Glezniecības apakšnozarē. Iespējams, tieši atšķirīgā izglītības gaita un pieredze nodrošina citādu skatu uz glezniecību. Šis gads Kristīnei Kutepovai nesis pirmo personālizstādi un mecenātes Ināras Teterovas stipendiju mākslā.

Kristīne Kutepova. Glezna no sērijas „Pamesti”. Lins, akrils. 116 × 89 cm. 2015 Foto: Kristīne Kutepova

Papīrs un krāsas, kopš sevi atceros, man ļāvuši aizrautīgi peldēt fantāziju pasaulē. Mans ceļš mākslas virzienā līdz brīdim, kad nokļuvu Latvijas Mākslas akadēmijā, bijis līkumains. Tagad šo ceļu eju apzināti, ar prieku un pārliecību, ka esmu atradusi savu būtību. Brīnumaini man šķiet tas, ka ar mākslas darba palīdzību iespējams nodot savu vēstījumu citiem. Katrs skatītājs tur ierauga savu versiju, tas mani uzrunā un fascinē. Māksla liek domāt, sajust un paskatīties uz lietām caur citu prizmu. Apzinātas nejaušības un nejaušas plānotas rīcības mani priecē, aizrauj un iedvesmo. Pats mākslas radīšanas process, ko varu salīdzināt ar pilnvērtīgu pazušanu, ir kā mans visvērtīgākais ieguvums darba tapšanā. Proti, brīdī, kad strādāju, pārējā pasaule pazūd, tā ir simtprocentīga meditācija, kuras laikā esmu citur, brīžiem pat liekas, ka esmu tikai ota kāda rokās. Rezultāts ir viens, bet, lai līdz tam nonāktu, galvā izdzīvotas vēl simtiem citas iespējamās vizualizācijas. Darbu veidojot, prātā tiek pieļautas daudzas atkāpes no sākotnējās ieceres, un tas rada arvien jaunas idejas. Savos darbos vienmēr esmu mazliet iemīlējusies – līdz brīdim, kad tie ir pabeigti. Tad seko likumsakarīgais attiecību nobeigums – ļoti individuāli, ar katru mazliet citādāk. Ir jābūt nedaudz neprātīgam, lai radītu labu darbu, jo bez šīs sajūtas nav vērts pat otas smērēt.

Atgriezties