studija

VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV ENG

Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 2015 Nr. 6 (105) Nr. 5 (104) Nr. 4 (103) Nr. 3 (102) Nr. 2 (101) Nr. 1 (100) 2014 2013 2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums

Egonam Cēsniekam 100 Andrejs Ģērmanis Egona Cēsnieka 100 gadu jubilejas izstāde Mencendorfa nams 03.–30.09.2015.

Līdz ar akvarelista un vitrāžista Egona Cēsnieka 100 gadu jubilejas izstādi Mencendorfa namā notika arī izcilā mākslinieka simtgadei veltīta konference ar plašu dalībnieku skaitu, kuri referēja par abu mākslas nozaru specifiku un attīstību. Jubilejas izstādi papildināja jaunāko paaudžu vitrāžistu un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbi, ļaujot skatītājiem vērtēt vitrāžas un stikla mākslas jaunās tendences. Man bija gods jau agri iepazīt mākslinieku un viņa daiļradi, mākslas skolā mācoties vienā klasē ar viņa meitu un bieži ciemojoties Cēsnieku ģimenē, kur vienmēr tika pārrunāti dažādi mākslas un dzīves jautājumi. Pēc studiju beigšanas Egons Cēsnieks aicināja mani līdz ar dažiem citiem jaunajiem māksliniekiem palīgā pie vitrāžu zīmējumu (kartonu) izgatavošanas mērogā 1:1. Grafiķi Maija Dragūne un Georgs Smelters, kā arī es, gleznotājs iesācējs, rāpojām pa Rīgas Anrī Barbisa vidusskolas lielās zāles grīdu un pēc meistara skicēm iekrāsojām attiecīgos laukumus un izplānojām svina stiegrojumu, lai kombināta „Māksla” vitrāžas ceha strādnieki varētu piegriezt attiecīgā lieluma krāsainos stiklus. Dažbrīd pats meistars mums ierādīja darbus, viņš bija dāsns kā pedagogs un arī kā cilvēks. Darbīgā un draudzīgā gaisotnē tapa sagataves 22 kvadrātmetrus lielajam monumentālajam darbam „Uguns un nakts”, ko 1971. gadā izvietoja Daugavpils toreizējās sintētiskās šķiedras rūpnīcas kultūras nama vestibilā, kā arī 140 kvadrātmetrus lielajai kompozīcijai „Zodiaka zīmes” Zelenčukas observatorijai Ziemeļkaukāzā. Abas kompozīcijas digitālā veidā bija eksponētas arī Mencendorfa nama izstādē. Turpat varēja iepazīties ar kādreizējās Egona Cēsnieka dibinātās darbnīcas „Biķeru vitrāžas” un darbnīcas „Rīgas vitrāžas” („Biķeru vitrāžu“ tradīciju turpinātājas) darbiem. Ekspozīcijas centrs – Egona Cēsnieka personālizstāde, kurā mākslinieka talants un neatkārtojamais rokraksts bija iemiesojies skurbinošos ziedu akvareļos, vitālās, krāsu piesātinātās ainavās un portretos. Atmiņā mana iepazīšanās ar meistara darbiem 1. republikas akvareļu izstādē 1958. gadā, kad tolaiku akvarelistu zieds (Egons Cēsnieks, Kurts Fridrihsons, Eduards Jurķelis, Laimdonis Grasmanis un citi) katrs izstādīja pa 20 un vairāk darbiem. Atceros „mīkstā” akvareļa tehnikā, ko Uga Skulme sauca par „vatainu”, gleznotās Gaujas ainavas, arī meitas Noras un sievas Eleonoras portretus. Labākais portretists starp akvarelistiem toreiz šķita Grasmanis, bet arī Cēsnieks ātri ieņēma savu vietu portreta žanrā. Viņš gleznoja Raini, Bēthovenu, abas Noras un, protams, pašportretus, daži no kuriem ir hrestomātiski. Par galvenajiem žanriem meistara akvareļglezniecībā tomēr uzskatāma ainava un ziedu klusā daba. Pēc izcelsmes laucinieks no Mežmuižas pagasta, viņš no bērnības bija iemācījies izprast un mīlēt dabu. Pļavu puķes un dārza ziedi kļuva par neizsmeļamu iedvesmas avotu mākslinieka jaunradē. Peonijas jeb pujenes, kā viņš teica, auga pie Cēsnieka dzimtajām lauku mājām un bija viņa iecienīts uzstādījums jau no skolas gadiem. Magones Latvijā saistās ar Cēsnieka vārdu tāpat kā saulespuķes ar van Goga vārdu Francijā un pasaulē. Savā laikā Egons Cēsnieks ir gleznojis vai visā Latvijā – Piebalgā, Murjāņos, Siguldā, Jūrmalā, Vecrīgā. Viņa galvai, rokai un otai pieder arī tehniski un stilistiski jauninājumi akvareļa tehnikā. Meita Nora stāstījusi, ka citi mākslinieki, ejot studijās, skices veic ar akvareli, lai darbnīcā pēc tām radītu eļļas gleznas, bet viņas tētis, gluži otrādi, dabā gājis ar mazu eļļas krāsu kastīti un nelielu kartonu vai audeklu, bet mājās redzētie un fiksētie iespaidi sintezējās mažorās ūdenskrāsu gleznās. Cēsnieks, kas 1944. gadā bija beidzis Jāņa Kugas vadīto Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā, pārvaldīja dažādas glezniecības tehnikas, bet par savu izvēlējās akvareli, monumentālista dotības realizējot vitrāžā. Par Egona Cēsnieka simtgades izstādi Mencendorfa namā bija patiess gandarījums, tāpēc pateicība muzejam, mākslinieka meitai Norai un mazmeitai māksliniecei Izoldei Cēsniecei, kuru veikums bija pārdomāts un uzteicams izstādes iekārtojums.

Egons Cēsnieks. Vitrāža „Uguns un nakts”. 1971

Atgriezties