VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Divus mēnešus gadā Māris Brancis Izstāde „Jānis Strupulis kolekcijās Dānijā” Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs 28.08.–01.11.2015. | |
 Jānis Strupulis. Aprīlis. Audekls, akrils. 41 x 60 cm. 2014 | |
| Nebijis gadījums latviešu mākslas vēsturē, ka kādu latviešu mākslinieku, kurš tomēr dzīvo dzimtenē, 24 gadu garumā atbalsta ģimene svešā zemē, ļaujot viņam divus mēnešus gadā tur radoši izpausties un tagad dodot iespēju Latvijā parādīt to, kas Dānijā radies un glabājas vairākās kolekcijās. Tāds unikāls fakts ir noticis ar Jāni Strupuli, kura ārzemju daiļrade aplūkojama Jelgavā. Pamats šādai sadarbībai ir Jāņa Strupuļa augstais profesionālisms, atbildības izjūta gan pret paša, gan kolēģu daiļradi, raksturs un, protams, apskaužamās darbaspējas, inteliģence un mērķtiecība. Tas ļāvis māksliniekam pierādīt sevi Dānijā visdažādākajos mākslas veidos – tēlniecībā, glezniecībā, zīmējumā, lietišķajā grafikā un dizainā. Latvijā vislabāk Jāni Strupuli pazīst kā augstas raudzes medaļu mākslinieku: viņš ir bijis daudzu Latvijas naudaszīmju – monētu izpildītājs. Medaļu mākslā viņš iet tradicionālo ceļu – medaļai ir monētu forma, zems cilnis, neitrāls fons un ļoti precīzs formu veidojums. Arī Dānijā izgatavotas medaļas, taču tur radies pamudinājums izpausties citās formās – ir ovāli, trīsstūri, pudeles veidola medaļas un pat ar izteiktu augstcilni („Gjelleruplundas ceļa rādītājs”, 1999). Lai kādā formā medaļa radīta, nekad nemainās mākslinieka perfektais izpildījums, tēlu – simbolu izvēle, korektais šrifts, smalkais zīmējums, skaidrās līnijas un precīzā kompozīcija. Tas pats sakāms par plaketēm. Izstādē eksponēti arī divi dekoratīvi darbi kokā – „Trīs formas” (2010) un Pietà (2011), pretstatot divu kontrastainu krāsu beicējumus un formu akcentēšanai prasmīgi izmantojot koku šķiedru rakstus. Katrai detaļai ir izvēlēts apveids ar slaidām aprisēm, izteiksmīgu siluetu un iekšēju kustību. Mākslinieks ir darinājis no nerūsošā tērauda plāksnēm lielāka formāta dārza dekoratīvas skulptūras, par tām izstādē liecina tikai nelieli modeļi un fotogrāfijas. Krietni lielu izstādes ekspozīcijas daļu aizņem zīmējumi, kuros Jānis Strupulis iemūžinājis Dānijas ģimenes locekļus un viņu īpašumā esošā restorāna darbiniekus. Tie ir neliela izmēra portreti – garākā mala nepārsniedz 18 cm. Izmantoti dažādu toņu papīri, uz kuriem zīmēts gan ar grafītu, gan sangīnu, gan ar krāsu zīmuļiem. Parasti šajos portretos izcentrēta seja, matu kārtojums, īpaša uzmanība veltīta acīm. Mākslinieks attēlo modeļa noskaņojumu, kas vēsta arī par viņa raksturu. Zīmējumos jaušama tuvība klasiskajai mākslai, kas izceļ modeļa personību, autora labvēlīgo attieksmi. Daļa zīmējumu ar krāsu zīmuļiem veltīti klusajai dabai. Tie ir mazi šedevri, kuros Jānis Strupulis panācis to mistisko noskaņu, kura raksturīga Surbarana un citu spāņu meistaru šī žanra gleznojumiem. Kā portretos, tā arī šeit zīmuļa pieskāriens papīram tikpat kā nav uztverams. Maigie toņi pārlejas cits citā, sabiezē vai kļūst gaišāki. Fons gan nav iezīmēts, taču var just telpiskumu, rēno gaismas avotu, liegās gaismēnas, materialitāti. Tikpat rūpīgs un gandrīz vai skrupulozi precīzs mākslinieks ir eļļas pasteļa, eļļas vai akrila klusās dabas gleznojumos. Uzstādījumam viņš velta ilgu laiku, lai atrastu visprecīzāko kārtojumu, izteiksmīgāko lietu un dārzeņu atlasi. Foni lielākoties ir neitrāli, ja nu vienīgi parādās viegla gaismēna. Gleznās ar eļļas un akrila krāsu sajaukumu dažkārt viendabīgais fons kontrastē ar klusās dabas priekšmetiem, uzsverot to materialitāti, vieliskumu, telpiskumu un ar gaismēnām ieskicējot apjomu. Rāmie ritmi un detaļu precizitāte vēsta par mūžības klātesamību, kur nedrīkst pieskarties šīs zemes putekļi. Tādēļ rakstītājam tuvāki ir eļļas pasteļkrītiņu gleznojumi, kuros jūtama dzīvības elpa, īpaši, ja atlasīti tikai daži priekšmeti, piemēram, „Ķirsis un fizālis” (1994), „Plūmes un bumbieris” (1993) un dažas citas klusās dabas, kurās par realitātes tuvumu vēstī tumši plankumi uz bumbiera mizas, iepuvuma pazīmes vai veca galda nolietojuma liecības. Plaši pārstāvēta Jāņa Strupuļa bezpriekšmetiskā glezniecība (visbiežāk izmantots akrils). Ar to viņš nodarbojās, vēl būdams students pēdējos kursos Latvijas Mākslas akadēmijā. Šajos gleznojumos ģeometriskās formas te drūzmējas, te pašķīst. Tā uztverama kā rotaļa, kas droši vien lieliski papildina interjeru. Blakus tēlniecībai, zīmējumiem un glezniecībai Dānijā Jānis Strupulis pievērsies arī trauku dizainam (glāzes, pudeles, karafes), firmu logo, ēdienkartēm un dažādām uzlīmēm, kas izpildītas tikpat skrupulozi precīzi un rada estētiski patīkamu iespaidu. | |
| Atgriezties | |
